Ienākt ar ASTRO VIP >

Dvēseliski un daudziem arī eksistenciāli sarežģītajā laikā, ko tagad piedzīvojam LAIKMETA MAIŅU laikā, šis var Tev palīdzēt apcerēt DZĪVES PATIESO JĒGU. Tas arvien vairāk mocīs cilvēku prātus...
Būs garāk – bet ar jēgu. Kas meklē jēgu. Kā ievads personiskiem meklējumiem.
Sāksim ar senām un jau apcerētām lietām, kas dažiem var atvērt acis citam skatījumam.


1) Mēs visi mirsim – neizbēgami. Un labāk vēlu nekā ātri, un labāk viegli nekā mokoši.
Katra diena ir tuvāk nāvei.
Memento mori = “atceries, ka tu mirsi”.
Šī frāze nav domāta, lai biedētu ar nāvi. Tās filozofiskā nozīme ir atgādināt par dzīves ierobežoto laiku, lai cilvēks dzīvotu apzināti, godīgi un jēgpilni.
Ideja ir vienkārša: ja cilvēks saprot, ka dzīve nav bezgalīga, viņš labāk izvērtē savas rīcības, prioritātes un attiecības.
Frāze nāk no Senās Romas. Leģenda vēsta, ka triumfa laikā, kad karavadonis tika godināts par uzvaru, aiz viņa stāvēja kalps, kurš čukstēja: “Respice post te. Hominem te esse memento. Memento mori.” (Paskaties aiz sevis. Atceries, ka esi cilvēks. Atceries, ka mirsi.) Tas bija pretlīdzeklis lepnumam un varas reibumam.


Stoiķu filozofijā šo principu izmantoja kā domāšanas disciplīnu.
Mērķis – novērtēt laiku, neiestrēgt sīkumos un dzīvot saskaņā ar vērtībām.

Astroloģijā talantīgs astrologs var redzēt dažādas mūža noslēguma variācijas. Parasti cilvēkam to nesaka, bet izmanto kā zināšanu atskaites punktu, no kura veidot Dzīves jēgas izpausmes modeļus – ceļu, kas palīdz virzīties uz vieglāko no miršanas variantiem.
Ja neskaita ekstremālus apstākļus, kas saistīti ar kolektīvo karmu paaudzēm, dvēseliski cilvēki bieži aiziet Dieva mierā viegli – kā izgaist vai pēkšņi. Tas, ko saucam par “nesāpīgi”.
Ir uz ko tiekties. Labestīgāka dzīve = labāka nāve. PERSONĪGI!
vien jāatceras, ka labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz... Tas parasti attiecas uz "palīdzēšanām" - ne velti saka "lāča pakalpojums" - tādēļ sāc ar palīdzēšanu sev. Tur kļūdas pats ar izstrēbsi. Tā teikt, esi piemēra pats citiem - kas iedvesmo. Nevis palīdzi citiem, lai sāktu patikt sev. Greizi jau pamatos.

2) Dzīvē ir daudz skaistu mirkļu, bet dzīvē neizbēgamas ir arī ciešanas un nelaimes.
Jau Budisms, vēl 500 gadus pirms Jēzus Kristus, definēja ciešanu neizbēgamību, to cēloni, izbeigšanas ceļu un sava veida “pestīšanu”. Tas joprojām tiek praktizēts dažādās garīgajās praksēs dažādās modifikācijās. Jēsu to transformēaj ar Mīlestības vēsti, kas bija ļoti inovatīvi un ir joprojam pats svarīgākais, ja patiesi pareizi to saprot.
Bet prāta praktiskai korekcijai ļoti noder stoiķiski racionālā pieeja – sapratne, ka katra nelaime vai nelabvēlīga situācija, pirms to pats pārvērt emocijās par ciešanām un vaimanām, var tikt izvērtēta kā iespēja rūdīt raksturu un to pilnveidot.
Tas ir darbs, kas patīkams ne tikai personībai, bet arī dvēseles izaugsmei.
Asariņa reizēm ir jānobirdina (starp citu, labāk ar vaļējām acīm), bet taisīt sevi par upuri nozīmē sevi nemīlēt.
Pieņem mācībstundu, izsēro un nemaitā savu dzīvi vēl vairāk – sev un citiem.
Protams, viegli teikt un grūti izdarīt. Bet ir cilvēki, kas sevi ieslēdz pagātnes drausmās, un ir cilvēki, kas no tām uzbūvē nākotnes pili.
Turies pie pozitīviem risinājumiem, kas dabiski ir grūtāki.
Sevi žēlot, atsaucoties uz nelaimi, patiesībā ir visvieglākais ceļš – un vistālāk no Mīlestības ceļa.
Ja to apzinās – kļūst vieglāk saņemties.
Un meklē cilvēkus, kas līdzīgām pieredzēm izgājuši cauri uz pozitīvas nots – esi viņu māceklis.
Nemeklē savas žēlabas atbalstītājus, kuri mierīgu sirdi pēc tam uzmetīs tev trīs saujas smilšu.
Tu pats atbildi par savu dzīvi un tās PRIEKU, MĪLESTĪBU un IZAUGSMI.

3)
Iepazīstināšu ar svarīgu vārdu – EIDAIMONIJA (eudaimonia).
Aristoteļa laikos (4. gs. p.m.ē., tātad pēc Budisma) tas nozīmēja:
“dvēseles darbība saskaņā ar tikumu pilnā dzīves laikā”
jeb vienkāršāk –
DZĪVE, KAS IR DZĪVOŠANAS VĒRTA.
Lieliski. Tātad mēs zinām, ka dzīves galvenā misija ir dzīvot patiesi vērtīgu dzīvi.
Un tajā neizbēgami būs arī sāpes. VISIEM.
Atkarībā no “ādas biezuma”, bet tomēr – visiem.
Tas nozīmē, ka šajā ziņā tu neesi unikāls. Un beidz taisīt no sevis nelaimes čupiņu, kuram vienīgajam ticis viss pasaules smagums! Tā nav. Diezgan ātri varētu atrast vismaz 10 līdzīgās situācijās sevi pazudunājušos un tādus, kuri izkļuvuši un dzīvo laimīgi. Prāts čakarē Tavu dveseli un Tavu dzīvi. IR IZEJA! UN uz to ir jāiet. Kaut vai pa pussolītim!

Tāpēc jebkurā brīdī, īpaši ciešanu laikā, apsēdies un uzraksti sev pozitīvu vēsti:
MANA DZĪVES JĒGA IR DZĪVE, KAS IR PATIESI DZĪVOŠANAS VĒRTA.
Eudaimonija nozīmē pilnvērtīgi izdzīvotu dzīvi, kurā tu realizē savu potenciālu un dzīvo saskaņā ar tikumu un saprātu – mērenībā, saticībā, laipnībā un visaugstākajā pakāpē piedošanā un Mīlestībā.
Pārbaudījumi tam būs gandrīz katru dienu.

4)
Ko palīdz astroloģija?
Tā parāda – piemēram ar Astroluksoforiem – kad ceļš ir bīstams, kad jāuzmanās, kad var ļauties priekam, kad apstāties, apcerēt un iepauzēt.
Tas palīdz dzīvot saskaņā ar dabas un kosmisko ritmu.
Ja tu esi ASTRO LAIKA plūsmā, tad dzīve biežāk rit slīdenāk un harmoniskāk.
Un īslaicīga laime vai labs garastāvoklis pakāpeniski pārtop par ilgtermiņa dzīves kvalitāti.
Protams – tad nāk jauns notikums, kas atkal izsit no rāmja.
Un atkal darbojas tā pati shēma, ko aprakstīju.
Kad zina, pie kā turēties, iespējams balanss dzīves krācēs.
Visi zemūdens akmeņi nāk ne tik daudz no likteņa, cik no paša uztveres.
Un to var mainīt, grozīt un uzlabot katru dienu.
Šajā ziņā es ar ASTRO katru dienu cīnos par jūsu dvēseļu gaismiņām.
Mazliet Donkihotisks bruņinieks.
Un tā arī ir mana dzīves jēgas izpausme.
Kurš teica, ka būs viegli?

Ja saprot galveno jēgu, tad ego var uzvilkt kā drēbju kārtas, nezaudējot galvenos principus:
TIKUMU
GODĪGUMU
LABESTĪBU SIRDĪ
PIEDOŠANU un MĪLESTĪBU (pāri visam)
Nepārspīlēt problēmas un nelaimes
Amor fati – mīli savu likteni kāds tas ir; neskaud citu
Prioritizēt mērķus un rīkoties proaktīvi
Nezaudēt laiku – katrai dienai ir nozīme
Izkopt spēju palikt mierā
Prasmi apstāties un pateikt PIETIEK
Netiesāt citus
Atrasti laimi pat nelaimē
Speciāli dāmām – palīdzēt vīrietim saprast ko, kad un kā tieši no viņa vajag, bez liekām drāmām.
Speciāli vīriem – uzklausīt sievieti, kad vajag tikai uzklausīt, un rīkoties, kad vajag rīcību.
Esi kā bērns – skaties uz pasauli ar pārsteigumu, mācies no tās un esi radošos meklējumos.
Dzīvo saprātīgi, pieņem to, ko nevari mainīt, un pilnveido savu raksturu.
Un, ja vari – pieslēdzies augstākajam vai atrodi cilvēkus, no kuriem mācīties.


Autori, kurus iesaku:
Ričards Rors
Džeimss Holiss
Gērijs. R.Renārs
Platons (Alas alegorija)
Stoiķi – Seneka, Marks Aurēlijs
Nassims Talebs – Antitrauslums
Laodzi
Dzenbudisms
Kirkegors
Jungs.

Ja kāds šajā saskata biedēšanu ne iedvesmošanu, tad steigšus jāpierakstā pie pozitīvi noskaņota psihologa ar uzdevumu, izspaidīt bailes, pesimismu un grūtsirdību. Tāpat kā ieteicamas darbības, kas kliedē egocentrismu un pasaulles nabas sajūtu. :)

Astroloģijai tāpat kā filosofijai kā senākajiem LOGOS ir “mīlestība pret gudrību”/ “tieksme pēc gudrības”.

Psiholoģija ir vajadzīga, lai sāpošam pašcietošām dvēseļu brūcēm pa tiešo neziestu virsū dziedinošo un strauji sūrstošo "patiesību", lai EGO saņemt sev pieņemamu apkalpošanu. Mēs esam tik trausli!... un paši laizām un uzturam savas brūces... Prātam kā Dvēseles galvenajam māneklim tas patīk - viss ir tik "reāls". Ir ko ņemties!

VISS pāriet. ARĪ TU. KAS PALIKS BEZ 3 SAUJAS ZEMES?!

Piešķir pats savai dzīvei jēgu! Unikālās nianses ir Astroloģijas lauciņs, kas ir brīvā griba, kas raksturs, kas liktens un dvēseles ziņā. Ar to ar nodarbošos visticamāk uz rudeni atjaunotajās konsultācijās - būs jauna web lapa par to. Tāpat kā ar IZVĒLĒM un ATTIECĪBĀM - kas pamatā ar veido karmu. Ja jau man dots tāds talants saskatīt caur astro un redzu, ka cilvēi sāk arvien vairāk nomaldīties un paši jau uzstājīgi sameklē ...

Esiet PAŠI laimīgi. Kas ir mirklis un reizē bezgalība!