Par startu un finišu, nāvi un...

Starta noteikšana astrologiem vienmēr padosies labāk nekā finiša noteikšana. Jebkurš astrologs pateiks, ka zinot starta datumu var prognozēt notikuma laiku - jā! Bet tas nenozimē, ka finiša datumu. Nepārprotiet, arī starta datums nav nekāds vieglais uzdevums, 95% astrologu arī ar to netiks galā. Bet finišs... Ņemsim, par piemēru cilvēka dzimšanu, izanalizējot mātes horoskopu (starp citu, cilvēka horoskopā ir redzams mātes grūtniecības apt 9 mēnešu dienas un nedienas, saasinājumi, attiecību problēmas, bailes utt.!) + reālais termiņš, ko prognozē ārsts + pievienojot katras dienas aktuālo planetāro stāvokli + izrunājot ar grūtnieci situāciju ģimenē = var prognozēt datumu un pat ieteikt labāko! Pēc dzimšanas datuma un laika (!!! - ļoti svarīgs) var noteikt cilvēka raksturu, tendences un pat mūž anotikumus un pavērsienu, bet Nāvi?! Es vienmēr uzskatījis esmu to par Dieva kompetenci un šis gala datums ir "staipāms" atkarībā ko cilvēks pat dzīvē izdara, ko secina un vai izlec no ieradumu negatīvajiem rāmjiem. Var noteikt minimālo un maksimālo nāves variantu, bet vai to teikt cilvēkam? Es neuzņemos, jo 100% tas nav. 85 gadu vecumā pie nopietna kaites bagāta kudzīte var pieņemt Jēzu sirdī un pārvarēt savu kaiti nodzīvojot vēl 15 gadus. Lai arī ārsti jau norakstītu. "Brīnumi" notiek - mainītā apziņā, pirmkārt.
Atgiežamies pie finiša. Nāves datums ir neapšaubāms. Bet, kad cilvēks "mirst kā dzīvesprieka iemiesojums", kad kļūst par "nāves gaidu" iemiesojumu, kad pārstāj dzīvot - astro tas ir svarīgāks punkts.
Starp citu, esmu pētījis ļoti daudz mirušo kartes un lasījis pētījumus, Nāve visbiežāk (izņemot ārpuskārtas gadījumus, kad patiesi cilvēks "aiziet nelaikā" - masu katastrofās) cilveka kartē nav redzama. Bieži tā ir atbrīvošana, atvieglojums (vecumā vai slimībā) un noteikti raisa paŗdomas kas mūs sagaida AizSaulē. ne velti Jēzus pie Krusta un teju visas Astrumu garīgās prakses (piem. Tibetas Mirušo grāmata) īpašu lomu piešķir Nāves gatavībai. Kā Tu mirsi - cik skaidru apziņu un vai gatavs?! Es savu iekšējo lūzumu satiku pēkšņi nopietni saslimis 30 gadu vecumā (uz Saturna atgriešanos) Indijā, Varanasi - apkārt dedzinot rituāli cilvēkus mūžīgā uguns tuvumā - es iekšēji sapratu, ka kaut kas būtisks manī nomirst, aiziet un Augšamceļas. Pēc tam strauji viss mainījās, es būtiski mainījos. Gan jau karam ir reiz bijusi tāda sajūta. Es to atceros ļoti bieži. Tā ir mana nodeva Nāvei, kuru studēju daudz. Bet ne kapos un bērēs. Tur vair sneko nevar līdzēt. Līdz pēdējai elpai vēl ir cerība. VISIEM.
Un, manuprāt, jau nekas nebeidzas. Tieši tādēļ cilvēka nāvi var redzēt tuvinieku kartēs. Tur gan ļoti labi redzams. Viss vienoti. Mammas slimību Tu redzēsi dēla/meitas kartē labāk nekā paša cilvēka horoskopā. Tieši tādēļ konsultācijās analizēju visus tuviniekus.
Nāve vēl nav beigas. Bet biežii cilvēki nomirst vēl krietni pirms kapakmeņa ieraksta. Bet citi atceras vēl gadiem un piemin pēc nāves.
Kurš īstais datums. Pajautājiet par vienu notikumu dažādiem cilvēkiem un viņi to katrs aprakstīs citādāk un citiem datumiem, kad viņiem tas mainījās.
Tas pats ar karu.
Remarks jau sen rakstīja par zudušo paaudzi, kuri pat pēc kara sevi to nes līdz savam galam. Faktiski karš beigsies kad aizies pēdējais cilvēks kas to dzīvē pieredzējis.
Bet datums šurp turp... Ir politika. Ir kārš. Un ir reāli cilvēki. Un ir atšķirīga izpratne kā uuz to visu skatās. Vai Tu redzi pasauli kā NEO MATRIX vai plakani, kuru tur ziloņi (visi fanātiķi abās pusēs), vai pa vidam - kā vairākums...
Pat sportā pēc finiša Tev var atņemt pēc gada zelta medaļu par kaut ko...
FINIŠS IR DAUDZPUNKTE, kas... ievada jaunu startu. Paskataties dabā, mirst koks, bet izaug sēne...
 

Bloga sadaļas

Kristaps Baņķis

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

3574 iesaka šo blogu

Balsot