Raidījumu "Karmas latvietes" man bija interesanti paskatīties, it sevišķi vairākus sižetus. Ja sākumā man bija ticamība pētniecības žurnālistikai, tad tiekot līdz postam par astroloģiju biju pamatīgi pārsteigta par Ingas Spriņģes robu zināšanās. Pat ne tik daudz par to, ka viņa nepārzina šo tēmu, bet veids, kā pasniedz informāciju tālāk, par to nezino NEKO. Tas man liek pamatīgi apšaubīt viņas visus iepriekšējos postus un raidījumus, kur izskatās ir neapmierinātas sievietes vēlēšanās pierādīt savu subjektīvo sāpi/viedokli, nevis būt neitrālai pētniecības žurnālistei, kas objektīvi ievāc informāciju. Kaut jāsaka liels paldies šim raidījumam- "Karmas latvietes", jo Inga pacēla augšā ļoti nozīmīgu tēmu, kas ir izdevniecības virspusējie raksti, dēļ popularitātes/ naudas.  Diemžēl Inga Spriņģe ir viena no viņām, jo komentāri par astroloģiju parāda, cik absurdi maz zināšanas viņai ir par šo tēmu. Viņas komentārs: "Par astroloģiju. Karuselī arī cilvēku pieredzes, kas rāda, līdz kādam absurdam tas var novest. Mans uzskats - kamēr tas ir vienkārši “interesanti” līmenī, astroloģija ir ok. Bet, ja pēc tās sāk pieņemt svarīgus lēmumus, to skaitā attiecībā uz citu cilvēku dzīvēm, tad tas ir absurdi."

       Tie, kas ir studējuši astroloģiju, sapratīs, cik šāds komentārs ir patiesībā subjektīvs un nepatiess. Fascinē, ka cilvēki komentāros raksta - Paldies par jūsu darbu. Par kādu? Šeit nav ieguldīts pat dažas minūtes darba, lai palasītu vairāk un iedziļinātos par to, ko vēlas pateikt citiem. Man gribētos teikt pilnīgi pretēji. Kamēr tas ir "interesanti" līmenī neaiztikt šo tēmu un neizmantot savā dzīvē. Vai arī uztvert kā izklaides lasāmo vielu. Tas jau ir bijis gadiem, ka viss lielākos stereotipus par astroloģijas tēmu ir radījuši tieši žurnālisti. 

      Rodas jautājums, kur paliek ŽURNĀLISTA ATBILDĪBA par ievākto (vai arī varētu teikt neievākto) informāciju? Varbūt tiešām ir vērts apmeklēt kādu profesionālu astrologu un noskaidrot vai spējat uztvert informāciju objektīvi? Vai jums ir spējas nodot citiem izanalizētu informāciju? Vai neizplatat baumas? Varbūt vienkārši nerakstīt un neteikt neko par tēmām, kur nav ne mazākas izpratnes? Esot žurnālistikā gadiem, tam nevajadzētu sagādāt problēmas vispirms noskaidrot, cik planētas ir kopumā visumā, kā atšķirt kas ir horoskopi un, kas astroloģija. Varbūt pat ir vērts pastudēt šo tēmu, pirms izteikt savu redzējumu, cik tas ir ātri un vienkārši izdarāms? Var būt ir vērts patrenēt spēju klausūīties, lai veidotos objektīvs redzējums? Kam būtu jābūt spēcīgai žurnālistikas spējai. Spējai saprast, ka pēc viena ārsta, viena cilvēka komentāra nevar izveidot pētniecisku raidījumu/rakstu, jo arī starp akreditētiem ārstiem ir pilnīgi dažādi viedokļi. 

        Komentāri no Ingas Spriņģes Facebook lapas: "Kad man darba intervijā pajautāja, kas esmu pēc horoskopa. Apmulsu un pateicu, ka dvīnis. Uz ko darbiniece novilka: "Aa, tad au tāda vieglprātīga būtne.."   "Kad man kolēģe stāstīja, ka viņa bija mēģinājusi tikt vienā darbā, bet viņu nepaņēma, jo priekšņiece darbinieces esot ņēmusi tikai augustā dzimušas, es neticēju".    

        Diemžēl šiem komentāriem nav NEKĀDA sakara ar ASTROLOĢIJU, bet tie ir žurnālu horoskopi, ko cilvēki izlasījuši tieši izdevniecības žurnālos. Šeit ir jānovelk stingra līnija, ka astrologiem pa lielam saules zīme neizsaka neko vai arī, to, ka cilvēks ir dzimis augustā. 

        Arī komentārs,  ka tika pienemts cilvēks darbā pēc astroloģiskiem datiem, bet pēc gada jau kopā nestrādāja.....Tas ir tikai normāli!! Esmu strādājusi kopā ar kolēģi, kur mums sinastrija bija ļoti grūta. Bet!! Viņa līdz šim ir bijusi mana vislabākā kolēģe tieši darba ziņā, jo neatkarīgi no cilvēku saderības, paliek katra cilvēka paša raksturs (karte). Ja raksturs ir neciešams, tad neviens laba sinastrija to neglābs un otrādi. 

        Ja ir vēlme komentēt par tēmu, kur zināšanas ir pilnīga nulle, tad KATRA CILVĒKA ATBILDĪBA ir par to nerunāt vispār vai nemēģināt strīdēties ar otru. Jo katram ir brīva izvēle, kam ticēt.  It seviški zinot, cik astroloģija ir specifiska zināšanās un, kur ir jāmācās ilgi un daudz. Bet arī žurnālisti vēlas pelnīt viegli, līdz ar to rada šādus "lētus" postus, kur ieliek dažus, paviršus komentārus.

      Ticu, ka jebkurā profesijā (jā arī astroloģijā), reliģijā, ezoterikā būs cilvēki, kas lasa informāciju starp rindiņām, veido pilnīgi nesakarīgu informācijas lauku. Kas var būt saistīts, gan ar cilvēka personalitāti vai arī noteiktu motivāciju, kāpēc viņš par kaut ko interesējas. Pati esmu savā dzīvē daudz saskārusies, kur cilvēki man ir gribējuši pārliecināt par savu ezotērikas "patiesību" gribot man uzlikt vainas apziņu, pārliecību, kur es nonākšu vai nenonākšu.... Kas ir manī tikai vairojis pārliecību, ka katram cilvēkam ir tiesības ticēt, kam viņš vēlas, bet ievērot respektu pret otra cilvēka attīstību, ja tas otram arī liekas prasti un nesaprotami. Man liekas, ka mēs spējam eksistēt šajā pasaulē esot pilnīgi atšķirīgi un nav visiem jātic kaut kam vienam. Manā ģimenē un starp draugiem neviens neinteresējas par astroloģiju un iespējams, ka kāds arī netic. Bet tas nekad man nav traucējis veidot attiecības ar viņiem, jo ir milzīgs respekts par to, ka mums katram ir savi uzskati un domas. 

        Es varētu uzrakstīt daudz piemērus no astroloģijas, kas būtu diezgan sviestaini un tieši tā absurdi, bet tā ir ar jebkuru lietu un tēmu. Un tā būtu jebkurā tēmā/profesijā. Jebkurā, bez izņēmuma. Bet tāda informācija, kāda ir pieejam caur astroloģiju man nebūtu iedevusi neviena psihoterapija vai psiholoģija, neskatoties, kāds grāds ir iegūts. Ja cilvēka raksturs ir ar spēju objektīvi analizēt, spēju pašam mācīties, tad es noteikti iesaku mācīties astroloģiju pašiem. Bet tāda amazing sajūta par to rodas tieši pēc gadiem, kad ir izziets cauri lielajiem tranzītiem, kā urāns kvadratūrā ar sauli, plutons savienojumā ar sauli, saturns savienojumā ar sauli, urāns savienojumā ar mēnesi utt, kad ir APZINĀTI izdzīvotas visas šīs enerģijas, paņemtas savas iespējas un redzētas sevī šīs klusās izmaiņas. 

       

Bloga sadaļas

Santa Gindra

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

266 iesaka šo blogu

Balsot