Pirms kā­da lai­ka esam ti­ku­ši pie jaun­as val­dī­bas, ko pir­mo rei­zi Lat­vi­jas vēs­tu­rē va­da dā­ma. Šis ir arī Eiro­par­la­men­ta un Saei­mas vē­lē­ša­nu gads, kā dēļ par se­vi ar­vien bie­žāk sāk pa­vēs­tīt vai at­gā­di­nāt cil­vē­ki, kas vē­las ie­gūt krēs­lus ie­priekš mi­nē­ta­jās in­sti­tū­ci­jās. Kas vi­ņi ir? «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» iz­vē­lē­jās iz­pē­tīt vai­rā­ku mū­su po­li­tis­kās ska­tu­ves per­so­nā­žu as­tro­lo­ģis­kās kar­tes, lai gū­tu ie­ska­tu, kas ir cil­vē­ki, ku­ri no­sa­ka vai ga­ta­vo­jas no­teikt da­žā­das no­ri­ses val­stī.

Strau­ju­mas val­dī­ba. Var strā­dāt

(21.01.2014.)

Par Laim­do­tas Strau­ju­mas vei­do­tās val­dī­bas dzim­ša­nas brī­di uz­ska­tāms tas mir­klis, kad Saei­ma no­bal­so­ja par tās ap­stip­ri­nā­ša­nu – po­gas no­spies­tas, bal­so­jums no­ti­cis, jaun­ā val­dī­ba pie­dzi­mu­si. Šis vēs­tu­ris­kais brī­dis bi­ja 2014. ga­da 21. jan­vā­rī ap plkst. 11.45–11.50. Līdz ar to ir ie­spē­jams iz­vei­dot pre­cī­zu as­tro­lo­ģis­ko kar­ti. Ko tā rā­da?

Pirm­ām kār­tām jā­sa­ka, ka šī val­dī­ba ir dar­bo­ties spē­jī­ga, ta­ču ne simt­pro­cen­tī­gi vi­sās sfē­rās. Kā spē­cī­gā­kās, at­bil­sto­ši as­tro­lo­ģis­ka­jai kar­tei, va­ram mi­nēt iz­glī­tī­bas, ār­lie­tu, ties­lie­tu, jau­nat­nes, spor­ta, dar­ba li­kum­do­ša­nas jo­mas. Ta­jās val­dī­ba var (un tai va­jag) kaut ko pa­veikt un sa­kār­tot. Kaut ko la­bu ie­spē­jams iz­da­rīt arī kul­tū­ras jo­mā.

Diem­žēl Strau­ju­mas val­dī­bas as­tro­lo­ģis­kā kar­te gan­drīz iden­tis­ki at­kār­to Lat­vi­jas valsts pa­mat­ho­ros­ko­pā «ie­ko­dē­to» pret­ru­nu starp tau­tu un va­ru, ko va­rē­tu tul­kot tā, ka arī šai val­dī­bai nāk­sies da­rīt ne­po­pu­lā­ras lie­tas, kas tau­tai ne­būs pa prā­tam. Val­dī­bas kar­tē kā pro­ble­mā­tis­ki pa­rā­dās no­dok­ļu un da­žā­du pār­val­des struk­tū­ru jau­tā­ju­mi. Iz­vei­do­jot ko­pē­jo ainu, va­rē­tu pro­gno­zēt, ka spie­diens, kas nāks caur da­žā­dām valsts pār­val­des struk­tū­rām, VID, u.c. no­dok­ļu ie­ka­sē­tā­jiem un valsts va­ras re­ali­zē­tā­jiem, tau­tai var iz­rā­dī­ties vi­sai sā­pīgs. Tur­klāt iz­ska­tās, ka pa­sā­ku­miem arī ne­būs ce­rē­tās at­de­ves. Sa­rež­ģī­tas un ne­sta­bi­las at­tie­cī­bas val­dī­bai var iz­vei­do­ties ar ne­val­stis­ko sek­to­ru, arod­bied­rī­bām u.tml. Ta­ču jā­ņem vē­rā, ka šī val­dī­ba dar­bo­sies ti­kai līdz ru­de­nim, kad pēc jaun­ās Saei­mas vē­lē­ša­nām mēs da­bū­sim at­kal ci­tu val­dī­bu. Līdz ar to, pro­tams, laiks, kad Strau­ju­mas va­dī­tais Mi­nis­tru ka­bi­nets var re­ali­zēt kā­das lie­tas, ir ie­ro­be­žots. Ja val­dī­bai priekš­ā bū­tu il­gāks dar­bī­bas pe­ri­ods, tā var­būt ne­maz arī vi­su ie­spē­ja­mo piln­va­ru lai­ku ne­no­strā­dā­tu, jo sāk­tos iek­šē­jās ne­sa­ska­ņas, kas krā­tos pi­lie­nu pa pi­lie­nam. As­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir no­rā­des uz lē­nu šķel­ša­nos (ne­vis pēk­šņu «šū­po­ša­nu» vai «gā­ša­nu»).

Par uz­ti­cī­bas iz­teik­ša­nu Mi­nis­tru ka­bi­ne­tam bal­so­ja 64 de­pu­tā­ti, pret bi­ja 27 par­la­men­tā­rie­ši, bet at­tu­rē­jās di­vi de­pu­tā­ti.

*

Laim­do­ta Strau­ju­ma. Mi­si­ja sa­bied­rī­bas la­bā

(24.02.1951.)

Laim­do­ta Strau­ju­ma Lat­vi­jas vēs­tu­rē ie­ies kā pirm­ā prem­jer­mi­nis­tre sie­vie­te. Vi­ņas as­tro­lo­ģis­kā kar­te ir in­te­re­san­ta ar to, ka Strau­ju­mas dzim­ša­nas brī­dim tu­vu bi­jis Sau­les ap­tum­sums. Bie­ži vien ap­tum­su­ma ie­tek­mē dzi­mu­šiem cil­vē­kiem dzī­vē ir uz­lik­ta mi­si­ja daudz no se­vis at­dot sa­bied­rī­bas la­bā. Jā­at­zī­mē, ka Sau­les ap­tum­su­ma ie­tek­me ho­ro­sko­pā ir arī bi­ju­ša­jai Valsts pre­zi­den­tei Vai­rai Vī­ķei-Frei­ber­gai, no vēs­tu­ris­kām per­so­nām Kār­lim Mar­ksam, Ser­ge­jam Eizen­štei­nam, Ni­ko­la­jam Rē­ri­ham.

Vēl prem­jer­mi­nis­tres ho­ro­sko­pā ir sa­mē­rā lie­la Ziv­ju zī­mes ie­tek­me (ta­jā vi­ņas pie­dzim­ša­nas brī­dī at­ra­du­sies gan Sau­le, kas vēs­ta par cil­vē­ka iek­šē­jo bū­tī­bu, gan vai­rā­ki ci­ti de­be­su ķer­me­ņi), kas no­rā­da uz spē­ju un vēl­mi rū­pē­ties. Īpa­šā stā­vok­lī at­ro­das pla­nē­ta Sa­turns, kas liek do­māt, ka Strau­ju­mai dau­dzi lē­mu­mi nāk caur šau­bām, iz­vēr­tē­ša­nu un uz­drīk­stē­ša­nos. Vi­ņā ir sa­vu sak­ņu, dzim­tas un dzim­te­nes ap­zi­ņa, ta­ču gri­bē­tos, lai ša­jā ama­tā cil­vē­kam pie­mis­tu vai­rāk prak­tis­ku­ma un saim­nie­cis­ku­ma, tā prem­jer­mi­nis­tres as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē nav ļo­ti daudz.

*

An­dris Bēr­ziņš. Prak­ti­ķis ar mai­nī­gām emo­ci­jām

(10.12.1944.)

Diez­gan daudz prak­tis­ku­ma as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē dots Lat­vi­jas Valsts pre­zi­den­tam An­drim Bēr­zi­ņam. Kaut arī viņš pēc tā dē­vē­tās Sau­les zī­mes ir Strēl­nieks, ci­tas po­zī­ci­jas no­rā­da, ka ie­tek­me ir arī Me­žā­ža zo­di­aka zī­mei. Pre­zi­dents spēj do­māt ra­ci­onā­li, mērķ­tie­cī­gi un sa­ska­tīt iz­de­vī­gu­mu, ta­ču ir diez­gan kon­ser­va­tīvs. Ta­jā pa­šā lai­kā vi­ņam ir jā­mā­cās val­dīt pār sa­vām emo­ci­jām, jo par tām «at­bil­dī­gais» Mē­ness valsts pirm­ās per­so­nas ho­ro­sko­pā at­ro­das Sva­ru zo­di­aka zī­mē. Tas no­zī­mē, ka viņš var jū­tī­gi uz­tvert gan tu­vu līdz­gait­nie­ku iz­tei­ku­mus, gan kri­ti­ku.

*

Val­dis Dom­brov­skis. Vai miers ir ti­kai ār­ējs?

(5.08.1971.)

Val­dis Dom­brov­skis Lat­vi­jas vēs­tu­rē ie­gā­jis kā ilg­lai­cī­gā­kais Mi­nis­tru pre­zi­dents. Viņš va­dī­ja trīs val­dī­bas pēc kār­tas, kā arī val­dī­bas va­dī­tā­ja krēs­lā pa­va­dī­ja ko­pu­mā 1777 die­nas.

Kaut arī Dom­brov­ska as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē Sau­le, kas ir cen­trā­lais, per­so­nī­bas de­be­su spī­dek­lis, at­ro­das Lau­vas zo­di­aka zī­mē, ku­rai rak­stu­rī­ga im­pul­si­vi­tā­te un emo­ci­jas, bi­ju­šais val­dī­bas va­dī­tājs al­laž bi­jis no­svērts. Vie­nī­gi pēc sa­ru­nas ar Valsts pre­zi­den­tu An­dri Bēr­zi­ņu, kas no­ti­ka pēc Zo­li­tū­des tra­ģē­di­jas, Dom­brov­skis iz­rā­dī­ja (vai pa­rei­zāk sa­kot – cen­tās ap­slēpt) zi­nā­mu de­vu emo­ci­ju. Šā­da spē­ja ne­iz­rā­dīt emo­ci­jas ho­ro­sko­pā iz­riet no Mē­ness at­ra­ša­nās Me­žā­ža zo­di­aka zī­mē. Viņš daudz ko ne­iz­rā­da uz ār­u, jo ļo­ti spēj ap­val­dīt un ie­ro­be­žot se­vi. Ta­ču, ja krā­jas iek­šē­jā sprie­dze, tā var iz­lauz­ties uz ār­u ne­gai­dī­tā un im­pul­sī­vā vei­dā.

Ho­ro­skops rā­da, ka Dom­brov­skim pie­mīt or­ga­ni­za­to­ra un lī­de­ra do­tī­bas, kā arī god­kā­re. Viņš ir diez­gan liels pe­dants un vē­las dzī­vē no­teik­tu lie­tu kār­tī­bu.

Jā­at­gā­di­na, ka pa­gā­ju­šā ga­da 27. no­vem­brī pēc tra­ģē­di­jas Zo­li­tū­dē, ku­rā dzī­vī­bu zau­dē­ja 54 cil­vē­ki, Val­dis Dom­brov­skis pa­zi­ņo­ja par at­kāp­ša­nos no ama­ta. To­reiz pēc tik­ša­nās ar Valsts pre­zi­den­tu An­dri Bēr­zi­ņu de­mi­si­onē­ju­šais prem­jers pau­da, ka ir ne­pie­cie­ša­ma jaun­a val­dī­ba, ku­rai ir skaidrs Saei­mas vai­rā­ku­ma at­balsts un ku­ra ar jaun­u uz­ti­cī­bas man­dā­tu spēs ri­si­nāt val­stī eso­šās pro­blē­mas. Dom­brov­ska lē­mums at­kāp­ties dau­dziem bi­ja ne­gai­dīts. Vis­ti­ca­māk, po­li­ti­ķis star­tēs Eiro­par­la­men­ta vē­lē­ša­nās un at­grie­zī­sies Bri­se­lē, kur jau sa­vu­laik strā­dā­jis.

*

Mār­tiņš Bon­dars. Ar vieg­lu iro­ni­ju par piln­mē­ne­si

(31.12.1971.)

Bi­ju­šais bas­ket­bo­lists, kād­rei­zē­jais Valsts pre­zi­den­tes Vai­ras Vī­ķes-Frei­ber­gas kan­ce­le­jas va­dī­tājs un Lat­vi­jas Krāj­ban­kas šefs Mār­tiņš Bon­dars feb­ru­āra vi­dū uz­ņemts par­ti­jā «Re­ģi­onu ali­an­se».

Uz­ru­nā­jot kop­sa­pul­ces da­līb­nie­kus, to­reiz Bon­dars iro­ni­zē­ja, ka ko­men­tā­ros šis no­ti­kums, ie­spē­jams, tiks sais­tīts ar piln­mē­ne­si, kas ie­stā­sies pēc se­šām stun­dām, jo par piln­mē­ness ie­tek­mi uz po­li­tis­ku lē­mu­mu pie­ņem­ša­nu tiek daudz ru­nāts, lai gan no­piet­nu pē­tī­ju­mu par to nav. Bon­dars «Re­ģi­onu ali­an­si», ku­ras rin­dās at­ro­das arī 13 paš­val­dī­bu dom­ju priekš­sē­dē­tā­ji, sa­lī­dzi­nā­ja ar spī­dek­li ga­ra, bet tum­ša tu­ne­ļa ga­lā. Viņš uz­svē­ra, ka par­ti­jai ir jā­do­mā par to, kā Lat­vi­jā cil­vē­ki va­rē­tu dzī­vot, ne­vis ti­kai iz­dzī­vot.

Pērn va­sa­rā Bon­dars ak­tī­vi pie­da­lī­jies arī eks­prem­je­ra Eina­ra Rep­šes va­dī­tās bied­rī­bas «Lat­vi­jas at­tīs­tī­bai» dis­ku­si­jās un rek­lā­mās, ta­ču šo dar­bo­ša­nos Bon­dars ko­men­tē­ja kā «sa­bied­ris­ku dar­bu». Viņš no­rā­dī­ja, ka kopš pa­gā­ju­šā ga­da va­sa­ras bied­rī­bas ak­ti­vi­tā­tēs vairs nav ie­sais­tī­jies. Te uz­reiz jā­teic, ka Bon­da­ram tā­pat kā Mi­nis­tru pre­zi­den­tei Laim­do­tai Strau­ju­mai ho­ro­sko­pa kar­tē ir Sau­les ap­tum­su­ma ie­tek­me, kas no­zī­mē – arī vi­ņam vie­na no dzī­ves mi­si­jām ir strā­dāt sa­bied­rī­bas la­bā. No pie­dzim­ša­nas brī­ža zo­di­aka zī­mes – Me­žā­ža – nāk prak­tis­kums, ta­ču ir arī Strēl­nie­ka ie­tek­me, kas no­rā­da uz spē­jām pa­rau­dzī­ties pla­šā­kā kon­tek­stā, pār­i tel­pai un ro­be­žām. Ta­jā pa­šā lai­kā dzī­vē ne rei­zi vien var nāk­ties mā­cī­ties «skai­tīt līdz des­mit». Emo­ci­jas var būt spil­gtas, jo Bon­dars dzi­mis ap­mē­ram die­nu pus­ot­ru pirms piln­mē­ness ie­stā­ša­nās.

*

An­drejs Ža­gars. Ra­do­šais ana­lī­tisms

(16.10.1958.)

Po­li­ti­kā se­vi, ie­spē­jams, ga­ta­vo­jas pie­teikt bi­ju­šais Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās ope­ras va­dī­tājs An­drejs Ža­gars. Viņš ir sais­tī­tas ar par­ti­ju «Lat­vi­jas at­tīs­tī­bai», ku­rā dar­bo­jas arī tā­di po­li­tis­ka­jās ap­rin­dās zi­nā­mi cil­vē­ki kā Einars Rep­še, Dans Ti­tavs, Ed­gars Jaun­ups u.c.

An­drejs Ža­gars ir pret­ru­nī­gi vēr­tē­ta spil­gta per­so­nī­ba, ku­ra as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir gan Sau­les, gan Mē­ness ap­tum­su­ma ie­tek­me, kas ie­zī­mē spil­gtus no­ti­ku­mus dzī­vē. Sau­le An­dre­ja Ža­ga­ra as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē at­ro­das ra­do­ša­jā Sva­ru zo­di­aka zī­mē, kas it kā tiek uz­ska­tī­ta par mai­gu un svār­stī­gu. Ta­ču tā vis nav – ja Sva­ri pie­ņem lē­mu­mu, tas ir iz­svērts, pa­ma­tots un sta­bils. Te gri­bas pie­bilst, ka Sau­le Sva­ros ir gan Krie­vi­jas pre­zi­den­tam Vla­di­mi­ram Pu­ti­nam, gan Vents­pils mē­ram Aiva­ram Lem­ber­gam, un šie kun­gi rī­ko­jas pār­lie­ci­no­ši. Mer­ku­ra at­ra­ša­nās Skor­pi­ona zo­di­aka zī­mē An­dre­ja Ža­ga­ra kar­tē no­rā­da uz prā­ta dzi­ļu­mu, prak­tis­ku­mu un ana­lī­ti­ķa spē­jām.

*

Spil­gtās dā­mas. Pa­gāt­nē un ta­gad­nē

(Sol­vi­ta Ābol­ti­ņa – 19.02.1963., San­dra Kal­nie­te – 22.12.1952., Aus­ma Zie­do­ne-Kan­tā­ne – 10.11.1941.)

Sa­vu­laik par­ti­ja «Jaun­ais laiks» iz­cē­lās ar sa­vām at­rak­tī­va­jām un spil­gta­jām dā­mām, ku­ru vi­dū va­ram mi­nēt Aus­mu Kan­tā­ni, San­dru Kal­nie­ti, Sol­vi­tu Ābol­ti­ņu. Jau pa­sen vi­ņas gā­ju­šas sav­ru­pus ce­ļus, ta­ču ar po­li­ti­ku pirm­ās di­vas ir sais­tī­tas jo­pro­jām un, do­mā­jams, arī būs.

Sol­vi­ta Ābol­ti­ņa ir val­dī­bu vei­do­jo­šās «Vie­no­tī­bas» lī­de­re un Saei­mas priekš­sē­dē­tā­ja. Jan­vā­rī no­ti­ku­ša­jā par­ti­jas kon­gre­sā vi­ņa so­lī­ja, ka ne­pa­me­tīs uz­ti­cē­to at­bil­dī­bu un ama­tu, lai strā­dā­tu Eiro­pas Par­la­men­tā vai kļū­tu par Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ko­mi­sā­ri.

Vi­ņas as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē re­dzams, ka cil­vē­kam pie­mīt ti­ku­mis­ka do­mā­ša­na, kas at­bal­sta tra­di­ci­onā­las dzī­ves vēr­tī­bas, ta­ču prāts at­vērts vis­am jaun­ajam un, ie­spē­jams, dzī­vē ār­zem­ju tē­ma to­mēr ak­tu­ali­zē­sies, jo Mē­ness Ābol­ti­ņas ho­ro­sko­pā at­ro­das Strēl­nie­ka zo­di­aka zī­mē, kas ie­zī­mē ār­zem­ju mo­tī­vus. Sa­vu­kārt Sau­les at­ra­ša­nās Ziv­ju zī­mē rā­da, ka cil­vēks spēj (un vai­ru­mā ga­dī­ju­mu arī vē­las) pa­rū­pē­ties par ci­tiem.

San­dras Kal­nie­tes, kas šo­brīd dar­bo­jas Eiro­pas Par­la­men­tā, as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē arī ir Strēl­nie­ka zo­di­aka zī­mes ie­tek­me, ti­kai caur prā­ta pla­nē­tas Mer­ku­ra at­ra­ša­nos ta­jā. Po­li­ti­ķē ir daudz no­piet­nī­bas, ta­ču arī brī­vī­bas mī­les­tī­ba un spilgts šarms, kas iz­pau­žas caur sie­viš­ķī­bas un mī­les­tī­bas pla­nē­tas Ve­ne­ras at­ra­ša­nos Ūdens­vī­ra zī­mē.

No ak­tī­vās po­li­ti­kas šo­brīd ir aiz­gā­ju­si ak­tri­se Aus­ma Zie­do­ne-Kan­tā­ne, ta­ču vi­ņas tem­pe­ra­ments ne­aiz­mir­sta­mi krāš­ņo­ja Saei­mas ik­die­nu. Kan­tā­nes ho­ro­sko­pā Mer­kurs at­ro­das ļo­ti ra­do­ša­jā Sva­ru zī­mē, bet Sau­les no­vie­to­jums Skor­pi­onā pie­šķir mag­nē­tis­mu un sek­sa­pī­lu.

*

Nils Uša­kovs. Drau­dzīgs, ko­mu­ni­kabls, bet ne­kai­ti­nāt

(8.06.1976.)

Ni­lam Uša­ko­vam pie­mīt lo­ģisks prāts, spē­ja iz­teik­ties un ko­mu­ni­cēt, jo as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir gan Dvī­ņu, gan Sva­ru zīm­ju ie­tek­me. Vi­ņam rak­stu­rī­ga pras­me ie­kļau­ties un adap­tē­ties vis­da­žā­dā­ka­jos ap­stāk­ļos, at­rast ko­pī­gu va­lo­du ar da­žā­diem cil­vē­kiem.

Rī­gas mē­ram ir ori­ģi­nā­las do­mas un or­ga­ni­za­to­ra do­tī­bas. Kri­tis­kā­kos brī­žos viņš ie­ro­be­žos sa­vas emo­ci­jas un, ja tās būs svār­stī­gas, cen­tī­sies ne­iz­rā­dīt. Jū­tī­gi uz­tver tu­vā­ko līdz­gait­nie­ku iz­tei­ku­mus vai kri­ti­ku. Jā­sar­gās zau­dēt au­to­ri­tā­ti, var tikt ie­rauts in­tri­gās. Ie­spē­ja­ma stūr­gal­vī­ba, grū­ti pie­ņemt ci­tu cil­vē­ku pa­do­mus vai vie­dok­li, jo do­mā­ša­nas pla­nē­ta Mer­kurs ir ar Vēr­ša zī­mes ie­tek­mi.

*

Ja­ros­lavs Streļ­če­noks un Ju­ta Strī­ķe. Ne­at­lai­dī­ba, emo­ci­jas un... «tum­šais zir­dziņš»      

(Ja­ros­lavs Streļ­če­noks – 6.11.1976., Ju­ta Strī­ķe – ?. Dzi­mu­si ar uz­vār­du Po­ta­po­va Mas­ka­vā, dzim­ša­nas gads 1970. da­tums un mē­ne­sis ne­vie­nā pub­lis­ki pie­eja­mā in­for­mā­ci­jas avo­tā nav no­rā­dīts. Tas ir ļo­ti re­ti un ne­ti­pis­ki, ņe­mot vē­rā, ka amat­per­so­nu CV to­mēr vai­ru­mā ga­dī­ju­mu tiek pub­lis­ko­ti.)

Ko­rup­ci­jas no­vēr­ša­nas un ap­ka­ro­ša­nas bi­ro­ja (KNAB) ie­il­gu­šais va­dī­bas kon­flikts pār­vēr­tās far­sā, lu­dzi­ņā ar slik­tu re­ži­ju. Kā jau me­di­jos vai­rāk­kārt zi­ņots, KNAB va­dī­tājs vai­rā­kas rei­zes cen­tās at­brī­vot no ama­ta sa­vu viet­nie­ci Ju­tu Strī­ķi, ku­ra bi­ro­jā jau pie­re­dzē­ju­si vai­rā­kus va­dī­tā­jus. Bū­dams vēl prem­je­ra ama­tā, Val­dis Dom­brov­skis Strī­ķi ama­tā at­jau­no­ja, ta­ču Streļ­če­noks vi­ņu at­lai­da vēl­reiz. Tas ļo­ti sa­sau­cas ar KNAB va­dī­tā­ja as­tro­lo­ģis­ko iek­šē­jo bū­tī­bu. Pēc Sau­les zī­mes Streļ­če­noks ir Skor­pi­ons, kam rak­stu­rī­ga ne­at­lai­dī­ba un prin­ci­pi. Kā mēdz teikt: ar Skor­pi­onu la­bāk šķē­pus ne­krus­tot, jo viņš var­būt pie­dos, bet ne­aiz­mir­sīs un pie­mē­ro­tā brī­dī at­spē­lē­sies.

Ci­ti as­tro­lo­ģis­kie pa­ra­met­ri in­di­vi­du­āla­jā ho­ro­sko­pā rā­da, ka Streļ­če­no­kam jā­uz­ma­nās no lē­mu­mu pie­ņem­ša­nas emo­ci­ju ie­tek­mē un ne­drīkst pār­vēr­tēt si­tu­āci­jas.

Ju­tas Strī­ķes as­tro­lo­ģis­ko kar­ti un abu kon­flik­tē­jo­šo pu­šu mij­ie­dar­bī­bu nav ie­spē­jams iz­vēr­tēt, jo pub­lis­ka­jā tel­pā nav pie­ejams Ju­tas Strī­ķes dzim­ša­nas da­tums un mē­ne­sis.

Publicēts "Praktiskās Astroloģijas" marta numurā.