Nekas nevar notikt, ja tas nav solīts dzimšanas kartē.

(Prognostiskās astroloģijas aksioma) 

Prognostiskās metodes astroloģijā

Rūta Mežavilka, speciāli «Praktiskajai Astroloģijai»

Ik gadu, tuvojoties ziemas saulgriežiem un kalendārajam jaunajam gadam, pieaug ļaužu vēlme ielūkoties nākamā gada cikla norisēs. Ar šiem jautājumiem – kas mani gaida nākamajā mēnesī vai gadā – nodarbojas prognostiskā astroloģija. Ne velti tā tiek uzskatīta par vissvarīgāko astroloģijas nozari, jo dod iespēju paredzēt, kādi notikumi cilvēka dzīvē konkrētā laika periodā ir iespējami.

Astroloģe solīja iepazīšanos, bet tā nenotika!

Nav tādu notikumu, kuri būtu 100% «zvaigznēs ierakstīti». Starptautiskos astrologu forumos izplatīts ir uzskats, ka vidusmēra mūsdienu cilvēka «brīvās gribas lauks» ir aptuveni 75% un tikai 25% ir likteņa doti. Tas ir ļoti daudz – viduslaikos šī proporcija bijusi pretēja. Viduslaiku cilvēkam bija daudz striktāki «ārējie rāmji» – ja reiz piedzimi skārdnieka ģimenē, būsi skārdnieks un precēsi meiteni no skārdnieku ģimenes. Mūsdienās daudz pieejamāks ir «sociālais lifts» – kad ar izglītības, darba un gribasspēka palīdzību cilvēks var krasi mainīt savas sociālās pozīcijas. Protams, vienmēr un visos laikos ir bijušas izcilas personības, kas spējušas izkāpt ārā no kārtu nosacījumiem – tāda bija, piemēram, vienkāršā zemnieku meitene Žanna d'Arka, kas kļuva par nacionālo varoni. Taču vidusmēra 14. gadsimta pilsētniekam nekas tāds nevarēja pat ienākt prātā.

Līdz ar to, prognozējot, kas klienta dzīvē nākamgad būs vai nebūs iespējams, ir jāņem vērā, ka runājam par potenciālu, nevis garantētiem notikumiem. Tas, kā cilvēks šo potenciālu piepilda – vai arī nepiepilda, jau ir viņa paša ziņā. Vai mēs vienmēr izdarām visu, lai īstenotos maksimāli iespējamais vēlamais scenārijs? Ja «zvaigznes sola» romantisku iepazīšanos – vai esam vismaz papūlējušies aizkļūt līdz vietai, kur šāda iepazīšanās varētu notikt? Sēžot mājās un aktīvi nedarbojoties savas dzīves veidošanā, astrologa solītais «princis baltajā zirgā» tā arī aizjās garām.

Tranzīti

Visvienkāršākā un arī plašāk lietotā prognostiskās astroloģijas tehnika ir tranzītu izpēte. Par tranzītiem astroloģijā sauc aktuālo – to, kas debesīs – planētu virzību cauri zodiakam. Tā, piemēram, šā gada 10. novembrī tranzītais Marss iegāja Ūdensvīra zīmē. Lai noteiktu, kas klientu varētu sagaidīt nākotnē, astrologs pēta, kādos klienta natālās kartes sektoros atrodas tranzītās planētas un kādus aspektus tās veido pret klienta natālajām planētām. Ja, piemēram, redzams, ka vairākas tranzītās planētas vienlaikus iet cauri kādai no klienta kartes mājām, var izdarīt secinājumus, ka attiecīgajā laikposmā šīs mājas lietas klientam kļūs īpaši svarīgas.

Starp citu, tieši šādi tiek veidoti arī tik izplatītie «avīžu horoskopi» Saules zīmēm – šajos horoskopos par māju sistēmas atskaites punktu ascendenta vietā tiek ņemta Saule un lietota vienādmāju sistēma. Šīs vienkāršotās pieejas aizsācējs ir britu astrologs Ričards Harolds Neilors tabloīdā «Sunday Express» 1930. gadā, un kopš tiem laikiem šādi horoskopi ir neiztrūkstošs preses izdevumu piedēklis. Nevar teikt, ka šie horoskopi būtu pilnīgi aplami – taču tie ir ļoti, ļoti vispārīgi, un tāpēc vienmēr būs cilvēki, kam tie nepiepildīsies. Ja zināt savu ascendenta zodiaka zīmi, lasiet tos horoskopus, kas domāti ascendenta zīmei, iespējams, tie jums atbildīs labāk. Jāpiebilst, ka viduslaikos astrologi šādus vispārīgus horoskopus nepazina – katrs gadījums tika izskatīts konkrēti un precīzi, un, ja nebija zināms klienta dzimšanas laiks, tika lietota horārā astroloģija, par ko jau rakstījām iepriekšējā numurā.

Progresijas

Otra metode, kas dod iespēju ielūkoties nākotnē, ir t.s. astroloģiskās progresijas, dažkārt sauktas arī par direkcijām. Kādā no iepriekšējiem «Praktiskās Astroloģijas» numuriem jau aplūkojām šo tehniku. Arī šai tehnikai ir vairākas variācijas, no kurām visbiežāk lietotā ir t.s. sekundāro progresiju metode. Tās būtība ir vienkārša – viena diennakts pēc personas dzimšanas atbilst vienam šīs personas dzīves gadam. Respektīvi, ja cilvēks dzimis 7. martā plkst. 2.10, tad viņa pirmais dzīves gads atbilst diennaktij no 7. marta plkst. 2.10 līdz 8. marta plkst. 2.10. «Progresīvās» planētas kustas lēni, visātrākā no tām ir, protams, Mēness. Vienu zodiaka zīmi progresīvais Mēness «iziet» nedaudz vairāk nekā divos gados. Progresīvā Saule vienā cilvēka dzīves gadā veic aptuveni vienu zodiaka grādu. Merkurs – ja tas, cilvēkam dzimstot, ir bijis ātrs – mazliet vairāk, taču, ja cilvēkam gadījies piedzimt laikā, kad Merkurs veic kārtējo cilpu, ir arī iespējams, ka tas progresiju kartēs vairākus gadus atrodas vienā grādā. Lielās planētas – Jupiters, Saturns, Neptūns, Urāns un Plūtons – cilvēka dzīves laikā progresiju kartē grādu maina vienu, varbūt divas trīs reizes (Jupiters), ne vairāk. Taču, izmantojot progresiju metodi mundānajā astroloģijā, proti, skatoties valstu un tautu kartes, tieši lielajām planētām ir nozīme.

Analizējot progresiju kartes, astrologi skatās gan progresīvo planētu savstarpējos aspektus, īpašu uzmanību pievēršot Mēnesim, gan arī aspektiem, kādus progresīvās planētas veido ar natālās kartes planētām. Vēlams izskatīt arī tranzīto planētu aspektus ar progresīvo Mēnesi.

Bez sekundārajām progresijām ir vēl vairākas progresiju metodes:

Simboliskās progresijas jeb direkcijas. Šeit aprēķini balstās uz Saules kustību cauri zodiaka grādiem. Saules ceļš cauri vienam zodiaka grādam atbilst vienam gadam personas dzīvē. Piemēram, ja cilvēks dzimis brīdī, kad Saule atrodas precīzi 15 grādos un 15 minūtēs Zivīs, tad cilvēka pirmajā dzimšanas dienā, kļūstot gadu vecam, progresīvā Saule atradīsies precīzi 16 grādos un 15 minūtēs Zivīs.

Apgrieztās progresijas, sauktas arī par regresijām. Viena diennakts (vai citā variantā – Saules ceļš cauri zodiaka grādam) pēc dzimšanas atbilst vienam dzīves gadam, taču šajā gadījumā tiek rēķinātas dienas PIRMS dzimšanas. Retāk lietota metode. Pēc dažu astrologu domām, regresijas, atšķirībā no progresijām, vairāk atbilst dažādiem cilvēka zemapziņas, garīgajiem procesiem un tās nav tik daudz saistītas ar ārējiem procesiem cilvēka dzīvē, cik iekšējām norisēm.

Terciārās progresijas. Viens lunārais mēnesis = viens gads. Retāk lietota metode.

Saules atgriešanās karte

Notikumu prognozēšanas metode, kas apraksta personas «astroloģisko klimatu» 12 mēnešu periodā no vienas dzimšanas dienas līdz nākamajai. Šo metodi parasti lieto kā papildinājumu tranzītiem un progresijām, taču, piemēram, anglosakšu astroloģiskajā tradīcijā Saules atgriešanās ir ļoti populāra un bieži tiek lietota arī viena pati. Saules atgriešanās kartes pamatā ir tas precīzais laika brīdis, kad Saule atgriežas tajā zodiaka grādā un minūtē, kurā atradusies personas dzimšanas brīdī. Saules atgriešanās kartei, tāpat kā natālajai kartei, ir ascendents, descendents, MC, IC un 12 mājas. Saule šajā kartē vienmēr būs tajā pašā grādā kā natālajā kartē, bet pārējās planētas un astroloģiskie punkti – tur, kur tajā brīdī atradušās tranzītās planētas. Līdzīgi kā natālo karšu interpretācijās, arī šeit tiek lietotas dažādas māju sistēmas – un, ja astrologs, piemēram, pieradis strādāt ar Placidusa sistēmu, šo pašu māju iedalījumu viņš lietos, arī skatoties Saules atgriešanās karti. Taču šeit ir kāda interesanta nianse – diena, kad Saule atgriežas dzimtajā zodiaka grādā, var nesakrist ar kalendārā ierakstīto dzimšanas dienu. Tas notiek tāpēc, ka kalendārā ir garie un īsie gadi, līdz ar to, piemēram, ja cilvēks ir dzimis 13. aprīlī, viņa Saules atgriešanās var iekrist gan 12., gan 14. aprīlī – kā kuru gadu. Vēl svarīgi atzīmēt, ka – atkarībā no vietas, kur cilvēks izvēlējies sagaidīt savu Saules atgriešanās dienu – var mainīties šīs kartes ascendents, descendents, MC, IC un māju izvietojums. Tieši tāpēc dažkārt astrologs var ieteikt dzimšanas dienu sagaidīt ārzemēs – tas patiešām var ietekmēt veiksmi nākamajā gadā.

Līdzīgi kā Saules atgriešanās karti var veidot arī Mēness atgriešanās karti. Šāda karte «darbosies» vienu lunāro mēnesi.

Horārā astroloģija

Uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kas skar tuvāko mēnešu periodu, ļoti labi spēj atbildēt arī horārā astroloģija. Par šo īpatnējo un seno astroloģijas nozari stāstījām «Praktiskās Astroloģijas» novembra numurā. Metodes būtība – tiek izskatīta jautājuma uzdošanas brīža karte, lietojot specifisku algoritmu. Pašam jautājumam jābūt precīzi formulētam, tā, lai uz to varētu atbildēt ar «jā» vai «nē».

Daudzi astrologi uzskata, ka vislabāko rezultātu iespējams gūt, ja izmanto visu šo metožu kopumu un, protams, balstoties uz natālo karti – vispirms izskata klienta natālo karti – kas ir un kas nav iespējams viņa dzīvē, tad raugās progresijas un tranzītus, un visbeidzot – Saules un Mēness atgriešanās kartes.

Lai veicas atrast atbildes!