Svari. Astroloģijā, kultūrā, reliģijā

Ingrīda Beķere, filoloģijas maģistre,

speciāli "Praktiskajai Astroloģijai"

Antīko dieviešu atribūts, kas saistās ar tiesību zinātnēm un taisnīgumu. Nepastāvīgi un mainīgi, mūžam līdzsvara un harmonijas meklējumos, estēti, kas apveltīti ar labu gaumi, un vienīgā nedzīvā būtne visā zodiaka aplī. Tie ir Svari. Mūžam harmonijas un līdzsvara meklējumos.

Svaru zvaigznājs

Svari ir viens no divpadsmit zodiaka zvaigznājiem, kurā visvairāk izceļas trīs zvaigznes. Spožākā no tām – Zubenelšemali. Nosaukumam ir arābu izcelsme, un tas nozīmē «Ziemeļu spīle». Šī zvaigzne ir neparasti zaļā nokrāsā un atrodas 160 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Svaru zvaigznāju pazina jau Senajā Babilonijā ar nosaukumu MUL Zibanu (kas nozīmē svari), taču tā nosaukums gadsimtu laikā ir mainījies. Grieķu valodā rakstošais astronoms, astrologs, ģeogrāfs, optiķis, matemātiķis un mūzikas teorētiķis no Ēģiptes Klaudijs Ptolemajs to nosauca par Skorpiona spīlēm, un kādu laiku Svaru zvaigznājs ticis pieskaitīts pie Skorpiona zvaigznāja. Arī sengrieķu astronoms Eidokss nosauca tikai 11 zodiaka zīmes, liekot Skorpionam apvienoties ar Svariem. Tiek uzskatīts, ka sengrieķu astronoms Hiparhs ieviesis Svaru zodiaka zīmi, taču par to viedokļi dalās.

Pastāv versija, ka tieši romieši deva zvaigznājam tā pašreizējo nosaukumu, ko pieminēja arī romiešu enciklopēdists Varrons. Svaru zvaigznājs mitoloģijā saistās ar dievieti Astreju, kuru attēloja turam svarus. Viņa bija nevainības un tīrības dieviete, līdzīgi kā grieķiem taisnības dieviete Dike. Pastāv arī mīta versija, ka tieši Astreja varētu būt simbols Jaunavas zvaigznājam, kurš atrodas blakus Svariem. Tāpēc Astreja tikusi attēlota turam svarus.

Senajā Romā par godu oratoram, romiešu militārajam un politiskajam līderim Jūlijam Cēzaram Skorpiona spīļu zvaigznes mākslas darbos tika kombinētas tā, lai veidotu Cēzara figūru, kas tur svarus, tādējādi cildinot Cēzara gudrību un taisnīgumu.

Svaru zvaigznājs simbolizē rudens ekvinokciju, kad diena un nakts ir vienādā ilgumā. Svaru simbols ir , bet latīniskais saīsinājums Lib. Tas ir vienīgais no zvaigznājiem, kurš neattēlo kādu dzīvu būtni. Svaru robežzvaigznāji ir Vilks, Skorpions, Centaurs, Hidra, Jaunava, Čūsknesis un Čūska.

Svaru zvaigznājs Latvijā redzams pavasarī.

Nepastāvīgie un labsirdīgie Svari

Svari (latīņu val. Libra) ir septītā zodiaka zīme, kura īpaši ietekmē cilvēkus, kas dzimuši laikā no 23. septembra līdz 23. oktobrim (robežas var nedaudz mainīties atkarībā no Saules ceļa konkrētajā gadā). Svaru zīmi pārvalda planēta Venera, kas piešķir romantisku dabu un jūtīgumu, bet Svaru astroloģiskā stihija ir Gaiss, kas var radīt neizlēmību, nepastāvību un svārstīgumu.

Svaru zīmē dzimušie tiecas pēc harmonijas, un viņiem patīk kārtība. Viņiem piemīt miermīlība, laipnība, viņi labi jūtas sabiedrībā un lielākoties ir draudzīgi. Svari ir diplomātiski, bet nereti izvairās pieņemt lēmumus. Šīs zodiaka zīmes pārstāvjiem var rasties apātija, ja vajag kaut ko konkrēti izlemt. Viņi vēlētos vieglu dzīvi bez sarežģījumiem. Svaru zīmes pārstāvjiem nepatīk strīdi, jo viņi ir taktiski un smalkjūtīgi. Svariem piemīt labs līdzsvars starp iekšējo pasauli un apkārtējo vidi.

Viņi ir labi draugi un dzīves partneri, viņiem piemīt jutekliskums, tomēr Svaru attiecības bieži vien ir neveiksmīgas greizsirdības un neuzticības dēļ. Svari mīl sabiedrību, jautrību, tomēr bieži ir vientuļi.

Svaru zīmes pārstāvjiem ir plašs interešu loks, viņi ir talantīgi, un stiprā puse ir teorija, tomēr, nenoticot saviem spēkiem, viņi dažkārt mēdz palaist garām daudzas reālas izdevības.

Svari ir jautri un mākslinieciski, tāpēc viņus interesē mūzika, dejas un arī literatūra, viņi vēlas izpausties radošajās jomās.

Minerāliem cilvēka dzīvē var būt pozitīva ietekme, un Svaru zīmē dzimušos vislabvēlīgāk ietekmē opāls, kurš atver cilvēka radošo potenciālu un stiprina raksturu. Svariem labvēlīgi ir arī dimants, akvamarīns, baltais cirkonijs un rozā turmalīns, bet nav vēlams valkāt oniksu. Savukārt no metāliem Svariem vislabvēlīgākie ir varš un alumīnijs. Svaru zīmē dzimušo krāsa ir smaragdzaļa, bet augi – ar skaistiem, smaržīgiem ziediem uz stingra kāta vai kokā, piemēram, pīlādži, plūškoks, pelašķi, labvēlīgi arī žeņšeņs un āboliņš.

Taisnības dievietes

Sengrieķu mitoloģija Svarus saista ar taisnības dievieti Diki, kā arī ar dievieti Temīdu. Bet romiešu līdziniece Temīdai ir dieviete Justīcija.

Dievu un cilvēku valdnieks Zevs jeb Jupiters debesīs un uz zemes ieviesa noteiktu kārtību un likumus un lūkojis, lai tie tiek ievēroti. Zevam jeb Jupiteram šajā darbā palīdzējusi taisnības un likumības dieviete Temīda, kuru mākslā attēlo ar aizsietām acīm, rokās turam svarus un zobenu. Dieviete Temīda rīkojusi tautas sapulces, sekojusi, lai likumi tiktu ievēroti, sasaukusi dievus apspriesties. Šajās sapulcēs dievi sprieda par cilvēkiem, bet tās drīz vien pārvērtās līksmās dzīrēs. Dievu un cilvēku valdnieks Zevs jeb Jupiters pret to neesot iebildis, viņš savu varu izmantojis un kaut ko pārtraucis dievu un cilvēku valstībā tikai tad, ja netika ievērota iedibinātā kārtība.

Zevam jeb Jupiteram ar Temīdu bijusi meita Dike, kura ar svariem apstaigājusi pasauli. Bieži vien viņa tiek asociēta ar romiešu Justīciju. Arī Dike saistās ar taisnības spriešanu, un viņas simbols ir svari. Dieviete Dike aizstāvējusi patiesību un godīgumu, nav pieļāvusi krāpšanu, netaisnību un melus. Viņa ieņēmusi svarīgu lomu taisnīguma nodrošināšanā dievu un cilvēku starpā, pasaules kārtības radīšanā. Ar saviem svariem Dike svērusi cilvēku labos un ļaunos darbus, dievu un cilvēku valdniekam Zevam jeb Jupiteram stāstījusi par negodīgiem tiesnešiem, kurus viņš bargi pēc tam sodījis par pārkāpumiem. Zevs jeb Jupiters esot izlēmis cilvēku likteņus, viņu laimi un nelaimi, ļauno un labo, dzīvību un nāvi, tāpēc pie viņa pils vārtiem Olimpā atradušies divi lieli trauki. Vienā no tiem bijis viss labais, otrā – viss ļaunais. No tiem smeļot, dievs attiecīgi nopelnīto sūtījis cilvēkiem. Tomēr Olimpā mītošās likteņa dievietes moiras – Kloto, Lahese un Atropa – ierobežojušas Jupitera varu, aužot cilvēku dzīves pavedienus un velkot viņu likteņa lozes. To varenais valdnieks nav varējis ietekmēt.

Zevs jeb Jupiters debesīs nolicis meitas Dikes svarus, kas kļuvuši par Svaru zvaigznāju un atgādinājumu cilvēkiem, ka viņiem jāievēro likumi, jābūt labiem un godīgiem, jo viņi tiek vēroti.

Dvēseļu un lēmumu svēršana

Svaru zīme tiek asociēta ar tiesību zinātnēm un taisnīgumu. Svari zodiakā simbolizē izvēles spēku, spēju līdzsvarot problēmas. Pastāv versija, ka tālos aizlaikos cilvēks vēl nepazina ne labo, ne ļauno, saprāts un spriestspēja tika dota vēlāk, un tad cilvēks sāka izvēlēties, nošķirt taisnīgo no netaisnīgā, labo no ļaunā, izsvērt un izvērtēt. Cilvēki iztika bez tiesām un bez likumiem, visu darīja pēc pašu izvēles, kā uzskatīja par labāku, valdīja arī «acs pret aci un zobs pret zobu» kārtība. Piemēram, pravieša Zaratustras senajā mācībā zoroastrismā, kura bija pat Persijas valsts reliģija, pieminēts, ka cilvēki paši varējuši izvēlēties, kā rīkoties. Taču viņi ātri sapratuši, ka īsti nezina, kura rīcība ir laba un kura ne. Tad ticis pieaicināts tiesnesis – tiesātājs, kurš izsvēra labo un slikto. Zoroastrismā spriest tiesu palīdzēja dievs Mitra, kurš izsvēra cilvēku dvēseles. Tā bija patiesās būtības izvērtēšana, nevis tās, kāds cilvēks izliekas ārēji.

Mitra ir indoirāņu mitoloģiska dievība, kas atbild par saticību, draudzību, izlīgumu un Saules gaismu, himnās viņu atainojot kā dienas un Saules valdnieku. Sākotnēji Mitra vēdiskajā mitoloģijā bijis viens no galvenajiem dieviem un augstā dieva Varunas pavadonis, viens no pasaules pārvaldītājiem, tikumiskās un kosmiskās kārtības uzraugiem. Dievs Mitra uzskatīts arī par augstā dieva Ahuramazda pavadoni. Mitras kults izplatījās arī grieķu apdzīvotajās zemēs un Romas impērijā. Mūsdienās joprojām dievībai Mitra par godu tiek atzīmēti svētki Mehregāna.

Svarus var uzskatīt par meklējumiem pēc līdzsvara sevī, pasaulē, notikumos un lietās. Senajā pasaulē rudeņos tika ievākta raža, tad to varēja nosvērt, tādējādi izvērtējot padarīto darbu un krājumus ziemai – nākotnei. Tas bija arī kā tiesāšanas laiks, kāda būs nākotne – turpmākie mēneši, kāda būs dzīve, jo senajiem cilvēkiem īpaši nozīmīga bija laba raža, lai līdz nākamajai nebūtu jācieš bads.

Svaru simbolisms parādās laikā, kad akmens laikmetu nomaina bronzas laikmets, tiek aktīvi gatavoti daudzi darbarīki, rodas valstis un to robežas, kuras ir jāsargā. Šajā laikā aktivizējās arī migrācija un sabiedrības noslāņošanās, kā svaru kausos tika izvērtēti nabadzīgie un bagātie, tie, kuriem bija pieejamas bronzas atradnes un kuriem ne.

Tiesas spriešana

Kristietībā uzskata, ka arī Dievs izvērtē – izsver cilvēku rīcību un par slikto viņus soda, tādējādi mācot.

Dievs radījis Grēku plūdus, lai šķīstītu pasauli no grēkiem un ļaunuma, un Noasa šķirstā izglābās tikai taisnības sludinātājs Noass ar savu ģimeni un dzīvnieki pa pāriem no katras sugas, jo Dievs tā bija vēlējis. Pārējā pasaule esot nogrimusi zem ūdens, jo lijis 40 dienas un 40 naktis. Pēc tam viss atkal pamazām kļuvis sauss un visi varēja izkāpt no šķirsta, lai sāktu radīt jaunu, labāku pasauli. Pēc Grēku plūdiem vairs tik lielas katastrofas nav atkārtojušās, atstājot izvēles cilvēku ziņā, lai paši sevi iznīcina vai arī rada labu un patīkamu vidi, kurā dzīvot. Saskaņā ar Bībeli Dievs dod tikai izvēles iespējas un sodus – pamācības, un pašam cilvēkam ļauts izvēlēties – izsvērt kā svaros, vai ņemt to vērā un ko darīt.

Pretējs uzskatam, ka Dievs soda ar plūdiem, ir Senās Divupes jeb Mezopotāmijas uzskats, ka dievi var sodīt tieši ar sausumu. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no sengrieķu val. Μεσοποταμία [zeme] starp upēm) tiek dēvēta par pirmo attīstīto civilizāciju un kultūru pasaulē. Divupe pazīstama jau 6000 gadu tālā pagātnē, tā atradās tagadējās Irākas teritorijā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm upēm zeme bijusi ļoti auglīga, tāpēc divupieši nodarbojušies ar lauksaimniecību, un tās veiksmīgai attīstībai bijis vajadzīgs liels ūdens pieplūdums, citādi sausumā nebūtu ražas un būtu jācieš bada. Divupieši uzskatīja, ka plūdus un labu ražu viņiem nodrošina dievi, tāpēc viņiem nesa ziedojumus. Sausuma periodus šie senie cilvēki uzskatīja par dievu sodu, kad, izsverot viņu darbus, dievi izlēmuši nesniegt pārticību.

Jau no seniem laikiem pastāv arī cilvēku ieviesta tiesāšanas sistēma, kuras principus viņi pārņēma no dieviem un piešķīra tiesāšanas tiesības priesteriem, vēlāk karaļiem, viņu ierēdņiem.

Senajos laikos valdniekus uzskatīja par dievišķiem, kuri izraudzīti, lai uz zemes pārstāvētu dievu gribu. Par dievišķiem tika uzskatīti sākotnējie valdnieki Senajā Divupē, bet Senajā Ēģiptē valdnieku uzskatīja par dieva Ra dēlu vai Hora iemiesojumu. Savu dievišķumu valdnieki ieguva, kāpjot tronī, un viņi izmantoja rituālus, lai sazinātos ar dieviem. Tādējādi valdnieka vara tika apvienota ar priestera varu, un to sauca par teokrātiju. Tātad, spriežot tiesu, pieņemot kādus lēmumus, valdnieks izteica dievu gribu, kuri kā uz svariem izvērtējuši savus lēmumus, balstoties uz cilvēku darbiem, viņu ziedojumiem.

Savukārt antīkajā pasaulē Atēnās pastāvēja zvērināto tiesa 6000 vīru sastāvā, un katras lietas komisijas sastāvu noteica lozējot. Pastāvēja arī tautas sapulces, kurās varēja piedalīties ikviens, kas bija sasniedzis 20 gadu vecumu. Pavisam Senajās Atēnās bija aptuveni 700 amatpersonu, 500 padomes locekļu, vairāki tūkstoši tiesnešu. Amatvīrus ievēlēja tautas sapulcē uz gadu, bet, lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību, ieviesa lozēšanu.

Viduslaikos aristokrātijas pašā virsotnē atradās karalis, viņš bija galvenais varas simbols un tās realizētājs, kurš pārvaldīja karaspēku, īpašumus un vajadzības gadījumā sprieda tiesu. Arī muižnieks bija tiesīgs spriest tiesu pār sev pakļautajiem zemniekiem.

Romuls, Rems un Laodzi

Svari ir ne tikai izvēļu izsvēršana, bet arī apzīmē robežu novilkšanu. Robežas starp augstāko un zemāko, starp lielo un mazo, labo un ļauno. Šo robežu novilkšanu un izvēli spilgti var ieraudzīt mītā par Romulu un Remu. Brāļi Romuls un Rems vēlējušies nodibināt paši savu pilsētu, bet nav bijis vienprātības par to, kurš no brāļiem dos pilsētai vārdu un to pārvaldīs, tāpēc viņi nolēmuši uzzināt dievu gribu. Katrs nostājies savā pakalnā – Romuls Palatīna, bet Rems Aventīna pakalnā – un gaidījuši dievu doto zīmi. Rems pirmais ieraudzījis lidojam sešus vanagus, bet nav paguvis neko pateikt, kad Romulam jau pāri pārlidojuši divpadsmit vanagi. Tā ticis atzīts, ka dievi devuši zīmi un Romulu izraudzījuši par jaunās pilsētas dibinātāju. Romuls uzreiz naski ķēries pie darba un arklā iejūdzis divus vēršus, aparis vagu apkārt Palatīna pakalnam, iezīmējot savas jaunās pilsētas Romas robežas. Rems, uz visu to noraugoties, vēlējies paķircināt brāli un teicis: «Tev nu gan būs varena pilsēta!» Tad viņš pārlēcis pāri uzartajai vagai, it kā pārkāpjot jaunās pilsētas robežu. Romuls jau juties kā jaunās pilsētas valdnieks, tāpēc sadusmojies, paķēris zobenu un nogalinājis paša brāli.

Savukārt reliģiju vēsturē Svaru zīme atbilst Senās Ķīnas mācībai daoismam, kuru radījis filozofs Laodzi. Daoismā parādās reliģiju saplūšana, izvēles problēmas, divi poli, tieksme pieņemt un iedibināt harmoniskas attiecības. Daoisms pievēršas dabai un cilvēkam, viņa iekšējai pasaulei, māca pareizas attieksmes veidošanu pret visu apkārtējo, uzsverot, ka patiesam cilvēkam jāprot izprast, jābūt jaukam, atklātam, godīgam, taisnīgam un nopietnam. Laodzi mācība norāda, ja cilvēks pats nespēj pieņemt lēmumu, izprast, tad jāprasa palīdzība citiem. Viņam jātur cieņā gudro mācības, jāgodā debesu griba un ievērojamas personas. Cilvēkam sevi jāattīsta, lai varētu sniegt citiem drošību, mieru un nodrošināt kārtību. Daoismam svarīgs arī iņ un jaņ princips, kurā jaņ ir aktīvais un vīrišķā enerģija, bet iņ ir pasīvais un sievišķā enerģija. Tie ir divi poli, izvēles, varbūtības, iespējas, īpašības un šķietami pretēji spēki, kas veido dzīvi, jo dziļākā izpratnē viens otru papildina, vieno un nevar pastāvēt viens bez otra. Arī bez aukstuma cilvēks nemācētu pilnībā izprast, kas ir siltums, bez ļaunā – kas ir labais. Tas viss pastāv līdzās vienoti, un ir jāizdara izvēle, ko izvēlēties, ko sajust, pamanīt atšķirības, līdzsvarus, gadalaiku maiņas, robežas. Tā gluži kā svaros rodas līdzsvars pasaulē, lietās, notikumos, cilvēkos, kultūrās un laikmetos. Šos polus, izvēles, taisnīgumu, visa kārtību iemieso svari pasaules kultūrā.

__

@ Autortiesības pieder izdevniecībai "Mediju Nams". Pārpublicēšana un/vai citādāka izmantošana tikai ar izdevniecības rakstisku atļauju.

Bloga sadaļas

Guna Kārkliņa

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

467 iesaka šo blogu

Balsot