As­tro­no­mi­ja. Pie­mē­ro­ta tē­ma ap­rī­ļa jo­ku plē­sē­jiem

Mā­ris KRŪ­MIŅŠ, "Praktiskā Astroloģija"

Mū­su pla­nē­tas in­for­ma­tī­vo tel­pu 1. ap­rī­lī pār­plu­di­na da­žā­das kva­li­tā­tes un ti­ca­mī­bas jo­ci­ņi, da­ļa no ku­riem pa­vi­sam no­teik­ti vel­tī­ti as­tro­no­mi­jas tē­mai. Vai­rāk ne­kā sep­tiņ­des­mit ga­du lai­kā pār­gā­ju­si mo­de jo­kot par kos­mo­sa ku­ģiem, kas no­lai­du­šies pa­vi­sam ne­pie­mē­ro­tā vie­tā, vai ma­za­jiem, za­ļa­jiem cil­vē­ci­ņiem no Mar­sa, ku­ri pa­vie­so­ju­šies kai­mi­ņu pil­sē­ti­ņā – mūs­die­nās lie­lā­ka uz­ma­nī­ba tiek pie­vēr­sta at­tā­lā­kiem kos­mis­kiem ob­jek­tiem.

Krā­mē mu­gur­so­mu, un do­da­mies kos­mo­sā

Viens no pir­ma­jiem re­ģis­trē­ta­jiem ap­rī­ļa jo­kiem me­di­ju iz­pil­dī­ju­mā, kas at­tie­cas uz šo te­ma­tu, da­tē­jams ar 1940. ga­da 31. mar­tu. To­va­kar Fi­la­del­fi­jas ra­dio­sta­ci­ja KYW pa­vēs­tī­ja, ka Fren­kli­na in­sti­tū­ta as­tro­no­mi ap­stip­ri­nā­ju­ši – nā­ka­mās die­nas pēc­pus­die­nā gai­dāms pa­sau­les gals. Lie­ki sa­cīt, ka jau pēc pār­is stun­dām sa­trauk­tie ie­dzī­vo­tā­ji gā­za ap­kārt gan pa­šu in­sti­tū­ta ēku, gan po­li­ci­jas ie­cir­kņus, gan ra­dio­sta­ci­jas mīt­ni, gan avī­žu re­dak­ci­jas, mē­ģi­not no­skaid­rot, vai tie­šām pa­sau­les bo­jā­eja ir ne­no­vēr­ša­ma un kā rī­ko­ties, lai to­mēr iz­dzī­vo­tu apo­ka­lip­sē. Ātr­i vien no­skaid­ro­jās, ka ne­veik­smī­gā jo­ka au­tors ir Fren­kli­na in­sti­tū­ta pre­ses sek­re­tārs Vil­jams Kas­te­lī­ni, kurš tais­no­jies, ka šā­dā vei­dā mē­ģi­nā­jis rek­la­mēt 1. ap­rī­lī ie­ce­rē­to lek­ci­ju «Kāds būs Ze­mes gals». Lai gan viņš ap­gal­vo­ja, ka esot in­for­mē­jis ra­dio­sta­ci­jas dar­bi­nie­kus, ka zi­ņas par gai­dā­mo pa­sau­les ga­lu ir ti­kai joks, tie­ši Kas­te­lī­ni ti­ka pa­slu­di­nāts par gal­ve­no grēk­āzi un at­laists no dar­ba.

Ga­du vē­lāk sa­vu rek­lā­mas ak­ci­ju, kas gan ne­ra­dī­ja tik mil­zī­gu sa­trau­ku­mu, sa­rī­ko­ja Ņu­jor­kas pil­sē­tas Hei­de­na pla­ne­tā­rijs. Tas ar ie­tek­mī­gās avī­zes «The New York Ti­mes» starp­nie­cī­bu iz­slu­di­nā­ja, ka 1. ap­rī­lī pro­fe­so­ra Vil­ja­ma Bār­to­na jaun­ākā va­dī­bā no­tiks pir­mais kos­mo­sa ku­ģa li­do­jums no Ze­mes uz Mē­ne­si. Pats pro­fe­sors gan bi­ja tik laipns, ka iz­skaid­ro­ja – li­do­jums būs, mūs­die­nu va­lo­dā ru­nā­jot, vir­tu­āls, jo pla­ne­tā­ri­ja ap­mek­lē­tā­jiem ar ie­spai­dī­gu fo­to­uz­ņē­mu­mu, gais­mas un ska­ņas efek­tu pa­lī­dzī­bu ti­kai būs jā­ie­do­mā­jas, ka vi­ņi ce­ļo uz Ze­mes da­bis­ko pa­va­do­ni. To­mēr ne­esot trū­cis ļau­žu, ku­ri uz pla­ne­tā­ri­ja ēku de­vu­šies ar mu­gur­so­mām ple­cos, jo bi­ja ie­gā­dā­ju­ši vi­su ne­pie­cie­ša­mo ce­ļo­ju­mam uz Mē­ne­si.

PSRS no­čiepj ide­ju par cit­pla­nē­tie­šu bā­zēm

Nā­ka­mais ie­vē­rī­bas cie­nī­gais jo­ciņš, kas pat iz­vēr­tās starp­tau­tis­kā mē­ro­gā, 1959. ga­dā pa­de­vās zi­nāt­nis­kā iz­de­vu­ma «Gre­at Plains Ob­ser­ver» re­dak­to­ram Vol­te­ram Sko­tam Hjūs­to­nam. Žur­nā­la ap­rī­ļa nu­mu­rā viņš at­ļā­vās pub­li­cēt kā­das iz­do­mā­tas uni­ver­si­tā­tes ne ma­zāk iz­do­mā­ta as­tro­no­ma te­ori­ju par to, ka Mar­sa pa­va­do­ņi Fo­boss un Dei­moss pa­tie­sī­bā esot cit­pla­nē­tie­šu bā­zes. «Man tas li­kās tik ab­sur­di, ka ne­va­ja­dzē­ja pat ne­kā­das no­rā­des, ka tas ir joks,» vē­lāk skaid­ro­ja re­dak­tors. Ta­ču iz­rā­dī­jās, ka viņš ir kļū­dī­jies – iz­de­vu­mu la­sī­ja arī PSRS, un tā pa­ša ga­da no­ga­lē te­ori­ju par cit­pla­nē­tie­šu bā­zēm uz Fo­bo­sa un Dei­mo­sa in­ter­vi­jā laik­rak­stam «Kom­so­moļ­ska­ja prav­da» kā sa­vē­jo jau uz­de­va pa­dom­ju zi­nāt­nieks Jo­sifs Šlov­skis. Tā kā ta­jos lai­kos pa­dom­ju zem­ē ne­bi­ja pie­ņemts ap­strī­dēt avī­zēs rak­stī­to (ne­at­ka­rī­gi no tā, vai bi­ja 1. ap­rī­lis vai 1. sep­tem­bris), šī te­ori­ja lai­ku pa lai­kam «uz­pel­dē­ja» līdz pat PSRS sa­bruk­ša­nai.

Ta­jā pa­šā 1959. ga­dā ar lo­kā­lu hu­mo­ru iz­cē­lās laik­raksts «Lawrence Daily Jo­ur­nal - World», kas vēs­tī­ja – Kan­za­sas uni­ver­si­tā­tes stu­den­ti pie­mon­tē­ju­ši kos­mis­ko ra­ķe­ti uni­ver­si­tā­tes te­ri­to­ri­jā eso­ša­jam zva­nu tor­nim, kas kal­po­ja arī kā Ot­rā pa­sau­les ka­ra me­mo­ri­āls, un pa­lai­du­ši to or­bī­tā. Ilus­trā­ci­jai avī­ze bi­ja iz­man­to­ju­si fo­to­mon­tā­žu, ku­rā tor­nis sa­kom­bi­nēts ar Ka­na­ve­ra­las ze­mes­ra­ga kos­mod­ro­mā eso­šu ra­ķeš­pa­lai­ša­nas ie­rī­ci. To­mēr tek­sta zi­ņā laik­raksts maz­liet bi­ja pār­spī­lē­jis, vēs­tot, ka tor­ņa zva­ni­ķis Ro­nalds Bērnss, vis­ti­ca­māk, jo­pro­jām at­ro­das sa­vā dar­ba vie­tā un no vi­ņa tiek gai­dīts kāds mu­zi­kāls svei­ciens.

Maz­liet pa­stei­dzās uz Mē­ne­si

1967. ga­dā no­ti­ku­mus maz­liet ap­stei­dza Švei­ces vā­cu va­lo­dā rai­do­šā ra­dio­sta­ci­ja «Ra­di­o Zu­rich». Sa­vu pār­rai­di tā pār­trau­ca ar ār­kār­tas zi­ņo­ju­mu – ame­ri­kā­ņu as­tro­nau­ti esot no­sē­du­šies uz Mē­ness. Lai viss iz­klau­sī­tos ti­ca­māk, fo­nā bi­ja dzir­da­ma bries­mī­ga kņa­da – re­por­tie­ru sa­sauk­ša­nās, dur­vju dau­zī­ša­na, ne­pār­trauk­ti tāl­ru­ņa zva­ni un pat ie­stu­dē­tas «teh­nis­kās kļū­mes» sa­zi­ņā ar žur­nā­lis­tiem, ku­ri it kā bi­ja de­vu­šies ap­tau­jāt spe­ci­ālis­tus. Joks ne­sa­ga­ta­vo­tus pār­stei­dza pat ASV vēst­nie­cī­bas dar­bi­nie­kus Švei­cē, ku­ri, ne­sa­ņē­mu­ši vēs­tu­ris­kā no­ti­ku­ma ap­stip­ri­nā­ju­mu pa dip­lo­mā­tis­kiem ka­nā­liem, vien­al­ga to mē­ģi­nā­ja ie­gūt no ra­dio­sta­ci­jas. Melš, ka tu­rī­gi ame­ri­kā­ņu tū­ris­ti, kas at­pū­tu­šies Klos­ter­sas kal­nu kū­ror­tā, vis­iem res­to­rā­na ap­mek­lē­tā­jiem uz­sau­ku­ši šam­pa­nie­ti, lai no­svi­nē­tu šo sa­snie­gu­mu. Bet tūk­sto­šiem Cī­ri­hes ie­dzī­vo­tā­ju ti­kām, sau­lei rie­tot, sē­dās au­to­ma­šī­nās, lai do­tos uz Ue­li­ber­gas kal­nu – ra­dio­sta­ci­ja bi­ja vēs­tī­ju­si, ka no tā būs la­bi no­vē­ro­ja­ma ame­ri­kā­ņu kos­mo­sa ku­ģa pa­cel­ša­nās no Mē­ness. Pa­tie­sī­bā ame­ri­kā­ņu as­tro­nau­ti Ze­mes māk­slī­go pa­va­do­ni pir­mo rei­zi sa­snie­dza pēc vai­rāk ne­kā di­viem ga­diem un vi­ņu at­pa­kaļ­ce­ļa star­ta brī­di, pro­tams, no mū­su pla­nē­tas ne­va­rē­ja re­dzēt.

1969. ga­dā, kad gan ne­pi­lo­tē­ja­mi, gan pi­lo­tē­ja­mi li­do­ju­mi kos­mo­sā bi­ja kļu­vu­ši gan par PSRS, gan ASV ik­die­nu, sa­vus la­sī­tā­jus mē­ģi­nā­ja šo­kēt Ili­no­isas šta­ta Ken­ke­kī pil­sē­tā iz­nā­ko­šais laik­raksts «The Dai­lu Jo­ur­nal». Tas vēs­tī­ja, ka pil­sē­ti­ņas no­ma­lē pie­ze­mē­jies Vi­su­mā ap­mal­dī­jies pa­dom­ju kos­mo­sa ku­ģis, bet rak­sti­ņam pie­vie­no­ta­jā fo­to­at­tē­lā bi­ja re­dza­mas ti­kai kos­mo­sa ku­ģa ap­ri­ses ar sir­pi un āmu­ru uz bor­ta. Kā šis krā­so­jums nav sa­de­dzis lai­kā, kad ku­ģis it kā li­do­jis caur at­mo­sfē­ras blī­va­jiem slā­ņiem, iz­de­vums nav uz­ska­tī­jis par ne­pie­cie­ša­mu pa­skaid­rot, tur­klāt fak­tis­ki at­zi­nis fal­si­fi­kā­ci­ju, ap­gal­vo­jot, ka iz­glāb­tā kos­mo­nau­ta vārds ir «iz­teik­ti krie­visks» – Lair­pa Lūfs («Lir­pa Lo­of», kas ir ana­gram­ma no «Ap­ril Fo­ol» jeb «ap­rī­ļa jo­ci­ņa»).

Pla­nē­tu pa­rā­des lai­kā pa­le­ca­mies!

Par pa­šu gran­di­ozā­ko un veik­smī­gā­ko ap­rī­ļa jo­ku (ne ti­kai starp as­tro­no­mi­jas tē­mai vel­tī­ta­jiem) dau­dzi jo­pro­jām uz­ska­ta 1976. ga­da 1. ap­rī­ļa rī­tā iz­ska­nē­ju­šo raid­kor­po­rā­ci­jas BBC pa­zi­ņo­ju­mu, ku­rā ti­ka vēs­tīts – tā kā no­tiek tā dē­vē­tā pla­nē­tu pa­rā­de, Ju­pi­te­ra un Plū­to­na ie­dar­bī­bas re­zul­tā­tā Ze­mes gra­vi­tā­ci­ja tie­ši pulk­sten 9.47 ie­vē­ro­ja­mi sa­ma­zi­nā­sies un ik­viens par to var pār­lie­ci­nā­ties, ša­jā brī­dī pa­le­co­ties un iz­bau­dot li­do­ju­ma efek­tu. Cik ļau­ti­ņu uz­ķē­rās uz šā jo­ka, nav ie­spē­jams ap­rē­ķi­nāt, ta­ču ru­na no­teik­ti ir par tūk­sto­šiem. BBC re­dak­ci­jas tāl­ru­ņi zva­nī­ja vie­nā zva­nī­ša­nā, cil­vē­ki sa­jūs­mi­nā­ti stās­tī­ja par iz­jū­tām, kas vi­ņus pār­ņē­mu­šas «brī­vā li­do­ju­ma» lai­kā, bet kāds vī­rie­tis pat sū­dzē­jās, ka, pā­rāk strau­ji pa­ce­ļo­ties gai­sā, esot pret gries­tiem ap­dau­zī­jis gal­vu, un drau­dē­ja BBC sū­dzēt tie­sā, lai pie­dzī­tu kom­pen­sā­ci­ju.

Līdz tie­su lie­tām 1993. ga­dā gan­drīz aiz­jo­ko­jās arī Ka­li­for­ni­jas šta­ta San­dje­go pil­sē­tas ra­dio­sta­ci­ja KGB-FM. Ag­rā rī­ta stun­dā tā pa­vēs­tī­ja, ka teh­nis­ku pro­blē­mu dēļ kos­mo­sa ku­ģis «Discovery» no­sē­dī­sies ne­vis Flo­ri­dā, bet gan Mon­tgo­me­ri­ja lid­lau­kā, kas at­ro­das ne­tā­lu no San­dje­go. Lai gan šis šatls to­brīd ne­maz ne­at­ra­dās mi­si­jā, tur­klāt ne­lie­lais lid­lauks pa­vi­sam no­teik­ti bi­ja ne­pie­mē­rots tā uz­ņem­ša­nai, tūk­sto­šiem cil­vē­ku, dau­dzi no ku­riem ņē­ma līdz­i vi­su pik­ni­kam ne­pie­cie­ša­mo, plū­da uz lid­lau­ku. Sa­tik­smes sa­strē­gu­mu no­vēr­ša­nā un kār­tī­bas no­dro­ši­nā­ša­nā nā­cās ie­sais­tīt po­li­ci­jas pa­pild­spē­kus, un tie­ši po­li­ci­jas pār­val­de vē­lē­jās tie­sas ce­ļā pie­dzīt zau­dē­ju­mus no ra­dio­sta­ci­jas.

1996. ga­dā ar sen­sa­ci­onā­lu zi­ņu sa­vus la­sī­tā­jus ap­lai­mo­ja in­ter­ne­ta zi­ņu viet­ne «Ame­ri­ca On­li­ne». Tā pa­zi­ņo­ja, ka pie­kļu­vu­si sle­pe­niem do­ku­men­tiem, kas ap­lie­ci­na – ASV val­dī­ba jau ga­diem il­gi zi­na, ka uz Ju­pi­te­ra pa­stāv dzī­vī­ba, ta­ču slēpj to no ie­dzī­vo­tā­jiem. Da­žā­dām ame­ri­kā­ņu ie­stā­dēm ar NA­SA priekš­ga­lā nā­cās vai­rā­kas die­nas skaid­rot sa­trauk­ta­jiem zva­nī­tā­jiem, ka vi­ņiem par šā­du do­ku­men­tu ek­sis­ten­ci ne­kas nav zi­nāms.

Ka­zah­stā­nas pre­zi­den­ta mei­ta kos­mo­sā la­kos na­gus

Sa­mē­rā ris­kan­ti (ņe­mot vē­rā po­li­tis­ko si­tu­āci­ju val­stī) 2001. ga­da 30. mar­tā pa­jo­ko­ja Ka­zah­stā­nas laik­raksts «No­vo­je Po­ko­ļe­ņi­je». Tas vēs­tī­ja, ka 1. ap­rī­lī star­tēs Ka­zah­stā­nas kos­mis­kā mi­si­ja un par pir­mo ka­za­hu kos­mo­nau­ti iz­vē­lē­ta pre­zi­den­ta Nur­sul­ta­na Na­zar­ba­je­va mei­ta Da­ri­ga. To­laik bi­ja vis­as pa­zī­mes, ka Da­ri­ga Na­zar­ba­je­va ie­gūst aiz­vien lie­lā­ku ie­tek­mi, un laik­raksts jo­ko­ja, ka vi­ņas mi­si­ja būs no­gā­dāt kos­mo­sā jaun­u tele­ko­mu­ni­kā­ci­ju pa­va­do­ni, ar ku­ra pa­lī­dzī­bu va­ras ie­stā­des va­rē­tu uz­ru­nāt ka­za­hu dia­spo­ras vi­sā pa­sau­lē – sā­kot ar Mon­go­li­ju un bei­dzot ar Jaun­zē­lan­di. Laik­raksts vēs­tī­ja, ka Da­ri­ga Na­zar­ba­je­va un vi­ņas ga­du ve­cā mei­ti­ņa, kas arī pie­da­lī­šo­ties li­do­ju­mā, vi­su mi­si­jas lai­ku mie­lo­šo­ties ti­kai ar tra­di­ci­onā­lās ka­za­hu vir­tu­ves gar­du­miem, tur­klāt pa­re­dzēts veikt arī vir­kni sa­dzī­vis­ku eks­pe­ri­men­tu – pār­bau­dīt, kā bez­sva­ra stā­vok­lī (un, ie­spē­jams, arī at­klā­tā kos­mo­sā) ie­spē­jams veikt mā­jas uz­kop­ša­nas dar­bus, krā­sot ma­tus un pu­lēt na­gus.

2004. ga­dā kom­pā­ni­ja «Go­og­le», kas to­brīd pie­dzī­vo­ja di­na­mis­kas at­tīs­tī­bas pe­ri­odu, pa­vēs­tī­ja, ka trīs ga­du lai­kā plā­no at­vērt jaun­u da­tu ap­strā­des un pē­tī­ju­mu cen­tru uz Mē­ness, aici­not pie­teik­ties po­ten­ci­ālos dar­bi­nie­kus. Vi­ņi gan ti­ka brī­di­nā­ti, ka uz Mē­ness nāk­sies iz­tikt ar stin­gri li­mi­tē­tu skā­bek­ļa dau­dzu­mu, tur­klāt ne­būs ie­spē­jams ska­tī­ties ie­mī­ļo­tos tele­vī­zi­jas se­ri­ālus.

Sa­vu­kārt ga­du vē­lāk ar gau­mī­gu jo­ci­ņu iz­cē­lās žur­nā­la «Na­tu­re» in­ter­ne­ta mā­jas­la­pa. Ta­jā bi­ja pub­li­cē­tas Mē­ness virs­mas fo­to­grā­fi­jas un, at­sau­co­ties uz pē­tī­ju­miem, kas veik­ti ar kos­mis­ko zon­di «Flo­ating Op­ti­cal Or­bi­tal Lens» (F.O.O.L.) vēs­tīts – Mē­ness pa­ma­zām sa­brūk, no­tiek tā strau­ja ero­zi­ja. «Na­tu­re» arī zi­ņo­ja, ka zi­nāt­nie­kiem esot iz­de­vies no­skaid­rot šā fe­no­me­na cē­lo­ni – iz­rā­dās, ka «Apo­llo» mi­si­ju lai­kā no Ze­mes uz Mē­ne­si aiz­ce­ļo­ju­šas arī kai­tī­gas bak­tē­ri­jas, kas ta­gad sa­ēdot mū­su pla­nē­tas da­bis­ko pa­va­do­ni.

Bren­sons no­pir­cis Plū­to­nu

2001. ga­da 1. ap­rī­lī par se­vi at­gā­di­nā­ja paš­rek­lā­mas meis­tars un kos­mis­kā tū­ris­ma celm­lau­zis Ri­čards Bren­sons. Viņš pa­vēs­tī­ja, ka kom­pā­ni­ja «Vir­gin» ie­gā­dā­ju­sies Plū­to­nu (sa­mak­sā­tā sum­ma un pār­de­vējs gan ne­ti­ka mi­nē­ti) un plā­no pa­nākt, lai šis de­bess ķer­me­nis at­gūst pla­nē­tas sta­tu­su. Šim no­lū­kam tik­šot spe­ci­āli uz­bū­vē­ta «Vir­gin» kos­mo­sa ku­ģu flo­ti­le, ku­ras uz­de­vums būs vākt as­te­ro­īdus un ci­tas kos­mis­kas at­lū­zas, kas tiks no­gā­dā­tas uz Plū­to­na. Šā­dā vei­dā tā ma­sa tik­šot pa­lie­li­nā­ta līdz brī­dim, kad Plū­tons at­bil­dīs pla­nē­tas kri­tē­ri­jiem, stās­tī­jis sers Ri­čards Bren­sons.

_

@ Autortiesības pieder izdevniecībai "Mediju Nams". Jebkāda izmantošana vai pārpublicēšana tikai ar izdevniecības rakstisku atļauju.