Šā gada 24. augusts, ceturtdiena pasaules zinātnē bija karsta diena.
Starptautiskās astronomu savienības Ģenerālajā asamblejā 2500 zinātnieki un astronomi lēma Plūtona likteni. Pēcpusdienā pasaules ziņu lentes pāršalca ziņa: Plūtonam atņemts planētas statuss. Zinātnieki apstiprināja jaunu planētas definīciju, 1930. gadā atklāto Plūtonu nodēvējot par "pundurplanētu".
Noplokot pirmajam sensacionālās ziņas vilnim, daudzu skati vērsās arī astrologu virzienā. Vai Plūtona statusa maiņa ietekmēs astroloģiju un astrologus, kas pēta planētu ietekmi uz cilvēkiem?
Plūtona ekvatoriālais diametrs ir tikai aptuveni 2302 kilometri, un tas ir mazāks par daudzu citu planētu mēnešiem. Nelielā izmēra un ekscentriskās orbītas dēļ tas pārāk atšķīrās no pārējām astoņām atzītajām planētām.Plūtonam ir trīs pavadoņi — 1978. gadā atklātais lielākais pavadonis Hārons ar 1207 kilometru diametru un 2005. gadā atklāti divi mazāki Nikss un Hidra.
Protams, ka Plūtons tāpat kā visas pārējās atklātās Visuma planētas izraisīja dzīvu interesei un spekulācijas par citu civilizāciju vai cilvēkiem līdzīgu būtņu eksistenci uz tās. Šobrīd, vairāk nekā 70 gadus pēc tā atklāšanas, jau ir zināms, ka uz Plūtona ir liels daudzums organisko molekulu un ūdens ledus, kas ir galvenās izejvielas, lai varētu rasties dzīvība. To iegūšana un analīze varētu palīdzēt risināt jautājumu par dzīvības izcelsmi.
Aptuveni pusgadu pirms zinātnieku diskusijām un lēmumiem par Plūtona statusa maiņu, 2006. gada 19. janvārī, ceļā uz Plūtonu no Floridas izlidoja ASV lidaparāts "New Horizons". Plūtonu paredzēts sasniegt 2015. gada 14. jūlijā. Interesanti, ka par jautrības objektu, kļuvusi arī šī kosmiskā misija. Kā nekā kosmosa kuģis izlidoja uz planētu, kura vismaz šādā statusā vairs "neeksistē"… Lai vai kā, 2015. gada vasarā aptuveni 450 kilogramus smagā zonde veiks pārlidojumu gar Plūtonu un tā pavadoni Hāronu, pētot abu debess ķermeņu ģeoloģiju un ģeomorfoloģiju, mērot virsmas temperatūru, sastāvu un uzbūvi, kā arī analizējot "pundurplanētas" atmosfēru. Plānots, ka pēc Plūtona izpētes tas visticamāk veiks pārlidojumus pār Kuipera joslu. Tā satur ļoti senus akmeņu ķermeņus, kas veidojušies, iespējams, pirms vairāk nekā četriem miljardiem gadu un ir uzskatāmi par planētu "embrijiem". Līdz pat miljardam šādu ķermeņu veido tālāko Saules sistēmas daļu.
Astroloģijā joprojām "strādā"
Rietumu astrologi ļoti lakoniski, bet precīzi reaģējuši uz planētas statusa atņemšanu Plūtonam: "Plūtons simbolizē spēku, transformāciju, pārdzimšanas ciklu, lielu graujošu un atjaunojošu enerģiju. Tas, ka paša Plūtona statuss transformējas, tikai apstiprina tā spēku, un lielo ietekmi!"
Astroloģijā Plūtonam ir liela nozīme, un tas, kā izsakās astrologi, horoskopā joprojām "strādā", neatkarīgi kā to nodēvē. Turklāt astrologu valodā Plūtons joprojām ir un, visticamāk, vēl ilgu laiku arī tiks dēvēts par planētu. Tāpat kā visas pārējās "planētas", Plūtons astroloģijā atbilst noteiktam simbolismam un tam ir noteikts zodiakālais cikls.
Plūtons romiešu mitoloģijā ir pazemes valdnieks, dievs. Tam atbilstoši arī tiek skaidrota "planētas" nozīme, kas pavirši raugoties, var atstāt neizprotamu un drūmu iespaidu. Plūtons "uzrauga" okultismu, slēptās zināšanas, mistērijas un nāvi kā mūžīgu un neizbēgamu miesas un gara transformācijas procesu. Plūtons nes satriecošas radikālas pārmaiņas. Kā joko astrologi, kur pāri gājis Plūtons, "zāle neaug" vai "paliek slapja vieta". Arī cilvēka magnētisms, seksuālā enerģija, seksuālie orgāni un neauglība saistāma ar Plūtona spēku katra cilvēka dzimšanas horoskopā. Kamasūtru varējis sarakstīt vien Plūtonu enerģiju pārvaldītājs. Bet Plūtona iespaidā cilvēks var būt arī sadistisks, perverss un vardarbīgs.
Valstī Plūtona vaigu rāda visi lielākie varas resursi — valsts prezidents, oligarhi, slepenas militārās struktūras un objekti, lielas cilvēku masas, noziedzīgā pasaule, mafija.
Savukārt pasaules līmenī Plūtons simbolizē globālas pārmaiņas, dabas katastrofas, lielas krīzes, pasaules finanšu tirgu, miljardierus, atomenerģiju, debesskrāpjus, visus pazemes resursus, tostarp mūsdienu pasaules kārtību mainošos varas un karu "simbolu" naftu. Laiks plūst, un Plūtona pārvaldījumā nonāk arī tādi laikmetam atbilstoši veidojumi kā lielveikali, bezpajumtnieki, otrreizējās lietošanas preču veikali, "getliņi", publiskās tualetes.
Plūtons astroloģijā pārvalda magnētisma, milzu enerģijas un noslēpumainības pilno Skorpiona zīmi, kurā "planētas" enerģija izpaužas visharmoniskāk un visspēcīgāk. Ne velti, deviņdesmito gadu sākumā, kad Plūtons atradās Skorpiona zīmē, pēc daudzu astrologu domām, dzima nākamie pasaules pārvaldītāji, sevī nesot neizmērojamus enerģijas un varas krājumus. Pilnu zodiaka apli tas veic aptuveni 248 gados. Tā orbīta ir izstiepta, tāpēc ceļa ilgums caur zodiaka zīmēm svārstās no 12 līdz 30 gadiem. Līdz pat 2008. gadam Plūtons atrodas Strēlnieka zīmē.
Katram cilvēkam dzimšanas kartē ir Plūtons. Atkarībā no tā novietojuma zodiaka zīmēs, harmoniskām vai karojošām "attiecībām" ar citām planētām tas spēka ziņā ir vai nu ar milzu spēku apveltīta planēta, vai arī patiesi "pundurplanētas" statusam atbilstošs.
Astrologs un astronoms Juris Kauliņš:
— Persivals Lovels bija tas, kurš uzsāka Plūtona meklējumus un viņa observatorijā to arī 1930. gadā atklāja. Plūtons uzreiz kļuva par devīto Saules sistēmas planētu.
Pēc jaunās planētas oficiālās atklāšanas izvērtās karstas diskusijas — kā to nosaukt? Bija daudz dažādu variantu. Sākotnēji tika ieteikti nosaukumi: Atlants, Zimals, Artemiss, Persejs, Vulkāns, Tantāls, Idana, Krons. Avīze "New York Times" ierosināja Minervu, bet tās reportieri - Ozirisu, Bakhu, Apollo, Erebusu. Persivala Lovela atraitne ieteica Zevs, bet vēlāk mainīja viedokli uz Konstanci. Daudzi cilvēki uzskatīja ka planēta jāsauc par Lovelu. Flagstāfas (Lovela) observatorijas astronomi ieteica Krons, Minerva un Plūtons.. Nosaukumu Plūtons pirmā ieteica kāda angļu astronomijas profesora vienpadsmit gadus vecā meita Venetija Bērneija no Oksfordas. Par labu nāca tas, ka Plūtona pirmie divi burti (PL) sakrīt ar Persivala Lovela iniciāļiem.
Dažus mēnešus vēlāk planēta oficiāli tika nosaukta par Plūtonu.
Ilgu laiku pēc Plūtona atklāšanas no astronomu puses nebija nekādas reakcijas. Astrologi savukārt pamazām novērtēja Plūtona astroloģisko būtību un ietekmi. Tā tas turpinājās līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika atklāti pirmie Kuipera joslas objekti - mazās planētas (asteroīdi) Saules sistēmas perifērijā. Tas dažos astronomos radīja šaubas par Plūtonu kā planētu, un viņi sāka pieskaitīt Plūtonu pie Kuipera joslas objektiem.
Plūtona statusa jautājums aktualizējās kad Kuipera joslas objektu skaits tuvojās tūkstotim un daži no tiem bija tikai nedaudz mazāki par Plūtonu. Pēc tam, kad 2003. gadā atklāja objektu 2003 UB313 (Ksena) - lielāku par Plūtonu — ,sākumā izskanēja doma pat par desmito Saules sistēmas planētu. Skaidrību šajā jautājumā 24. augustā ieviesa Starptautiskās Astronomu savienības kongress, kurā pēc karstām debatēm 2500 zinātnieki un astronomi nolēma, ka Saules sistēmā ir astoņas planētas — Merkurs, Venera, Zeme, Marss Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns.
Tomēr zinātnieki ieviesa arī pundurplanētas jēdzienu. Par tādām atzna trīs - Cerera (lielākais no asteroīdiem starp Marsu un Jupiteru), Plūtons un 2003 UB313 (Ksena). Turklāt vēl divpadsmit objekti pieskaitīti tādiem, kuri potenciāli kvalificējami par pundurplanētām. To diametram jābūt lielākam par 750 km: 2005 FY9, Orkuss (Orcus), Sedna, 2003 EL61, Kvarārs (Quaoar), Harons, 2002 TC302, Varuna, 2002 UX25, 2002 TX300, Iksions (Ixion), 2002 AW197.
Papildus planētu un pundurplanētu kategorijai zinātnieki radīja trešo kategoriju "Saules sistēmas mazie ķermeņi", kurā ietilpst visi pārējie objekti, izņemot pavadoņus. Tātad astronomijā ir ieviesta skaidrība un kārtība. Rodas jautājums, kas tagad notiks astroloģijā? Varbūt Plūtons vairs nav jāņem vērā?Atbilde ir diezgan viennozīmīga - nekas principiāli nemainās. Plūtona novērotās, secinātās ietekmes un īpašības nemainās. Turklāt Plūtona ietekmes stiprums ir liels, ko grūti izskaidrot ar nelielajiem Plūtona izmēriem. Šeit liela nozīme acīmredzot ir tam, ka Plūtons kopā ar savu lielo pavadoni Hāronu izveido dubultsistēmu. Neviens cits no zināmajiem citu planētu pavadoņiem nav ne tuvu tik liels, salīdzinot ar centrālo planētu! Tāpēc Plūtonu kopā ar Hāronu var uzskatīt par dipolu, kas izskaidro to stipro astroloģisko ietekmi un īpašības.
Tagad vēl vairāk aktualizējas pavisam cits jautājums: ko darīt ar pirmo atklāto Kuipera joslas objektu Hironu, Prozerpīni un Hamburgas sistēmas fiktīvajām planētām?Ja astrologi izmanto tikai diametrā 200 km lielo Hironu, tad vēl jo vairāk būtu jāņem vērā visas pundurplanētas un arī potenciālās pundurplanētas! Skaidrs, ka reāli neeksistē arī Hamburgas astroloģijas sistēmas fiktīvās planētas. Tātad, ja astrologi vēlas realizēt zinātnisku pieeju, ir pēdējais laiks pārskatīt attieksmi pret Hironu, fiktīvajām planētām un ieviest apritē pundurplanētas, potenciālās pundurplanētas. Skaidrs, ka neviens pašlaik nevar pateikt šo jauno objektu ietekmes un īpašības, bet neviens jau neliedz mēģināt to noskaidrot, lai arī tas var prasīt diezgan daudzus gadus!
Tikai tā astroloģija var cerēt uz oficiālu atzīšanu no zinātnes puses. Bet, kamēr tas nav noticis, mierīgi varam tāpat kā iepriekš sastādīt horoskopus ar desmit planētām (objektiem), no kurām viena ir Plūtons.
AUTORS: Kristaps Baņķis
PUBLICĒTS: "Mājas Viesis", 15.09.2006
Kristaps Baņķis
Kontakti | Lietošanas un apmaksas noteikumi | Palīdzība Apmeklētāju skaits kopš 01/10/2006: 19 384 024 | Šodien: 1055 | Vakar: 1305 | Pašlaik lapu skatās: 10
Pārpublicējot materiālus atsauce obligāta © 2009 - 2024 Kristaps Baņķis | Izstrāde: Astrologi.lv Sadarbības partneri: SIA PRODEMA LP | Visas ilustrācijas ar licenci - canva.com
Astrocentrs apvieno visus Kristapa Baņķa ideju projektus.
www.astrocentrs.lv