IZ TAUTAS PŪRA

Saules un Mēness aptumsumi Tautas ticējumos un tautasdziesmās

Saules aptumsumi - tā ticēja mūsu senči - norādot uz gaidāmām lielām pārmaiņām: uz karu, mēri, uz bada gadiem.

Aptumsums nozīmē, ka Saules vaigs sadrūmis, jo Saulei ir daļa visā, kas zem Saules notiek. Ir dienas, kad Saule līksmo, priecājas, pat dejo, bet tāpat ir dienas, kad Saule raud. Tās ir Saules bēdas:

Kālabad šorītiņ

Asarota Saule lec?

Kā Saulīte neraudās:

Pilna zeme grēcinieku.

Saules un Mēness aptumsumus sauca par aptumšošanos. Kad ir saules vai mēness aptumšojums, tad labība nav jāsēj, kad aptumšojums iekrīt labībai ziedot, tad raža būs slikta. Saules aptumšojumi ir kaitīgāki par mēness aptumšojumiem.

Saules un mēness aptumšošanos uzskata par ļaunu spēku iedarbību, kas šos spīdekļus grib iznīcināt. Aptumšošanās dažādām tautām:

1) tā ir minēto spīdekļu nespēka, slimības, pat nāves dēļ,

2) tie ir savu vietu atstājuši,

3) aptumšošanās ir viņu dusmu dēļ,

4) raganu, burvju u.tml. uzbrukuma,

5) saules un mēness strīdus dēļ

Latviešu folklorā ir ziņas par 1., 4., un 5.variantu. Saules un mēness strīdi ir bagātīgi apliecināti tautas dziesmās par šo nesaticīgo laulāto pāri. Citādi aptumšošanās ir ļauno spēku uzbrukums, sevišķi saulei.

Tautas dziesmās atrodami arī ietekumi, ko veikt aptumsumu laikā:

Tīklus vajag uzmest, tas ir: iesākt aust jaunu tīklu, saules aptumšošanās laikā un lūkot noaust trīs kārtis. B. Skuja, Salacgrīva. Zvejnikeiju Vēstnesis. , 1930, 18. /

Augoņi noiet, ja saspaida ar trīs akmeņiem tad, kad mēness vai saule aptumšojas, un aizsviež atmuguriski /E. Jēpe, Palsmane./

Vairākas tautas, piem. ķīnieši, izskaidro, ka saule un mēness aptumšojoties tāpēc, ka kāds nezvērs draudot tos aprīt. Latviešu ticējumos mēness aptumšojas, kad raganas plēš to kopā, aizjāj tam priekšā ar kruķi un vaļējiem matiem. Citas tautas vēsta iedomājas, ka saule jeb mēness atstāj savu vietu, ka mēness aizklāj sērās jeb citos pārdzīvojumos seju, ka top slims un nevarīgs.

Kad mēness jeb saule aptumšojas, tad raganu saimniece jājot govis slaukt.
/V. Līce, Nītaure./

Māņu ticīgi cilvēki bīstas par mēness aptumšošanu.
/Latv. Avīzes, 1823.2./

Mēness aptumšošanās laikā vajagot pret mēness spožumu novīt aukliņu, to iestiprināt pie kāda sprūdzenīša un tad to lietot kur kāda vaina vai lopiem strēles,
vīveles jeb cits kas. Ar aukliņu vajadzīgā vieta jāpažņauga un ar sprūdzenīti jāpaspaida.
/K. Bika, Gaujiena./

 Kad mēness jeb saule aptumšojas, tad raganu saimniece jājot govis slaukt.
/V. Līce, Nītaure. 20173./

Ja mēness aptumšojas, tad pie loga jānoliek spainis ar tīru ūdeni, lai mēnesim būtu vieglāki.
/J. A. Jansons, Jelgava. 20174./