Pukbicēts kasjauns.lv 2010. gada 30. decembrī:

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36640/ka-istenojas-2010-gada-latvijas-astrologiska-prognoze

Pirms gada uz nebēdu tika sastādītas astroloģiskās prognozes un pareģojumi par to, kā Latvijai veiksies visu nākamo gadu. Kasjauns.lv pēta, vai Latvijā piepildījās nākotnes pareģotāju prognozes.

Lasot 2009. gada beigās un 2010. gada pirmajās dienās sastādītās astroloģiskās prognozes Latvijai, jāsecina, ka tās ir bijušas visnotaļ precīzas. Pēc gada mēs, protams, varam teikt, ka toreiz līdzīgas prognozes varēja sastādīt ne tikai zvaigžņu ceļu vērotāji, bet jebkurš kaut cik analītiski domājošs cilvēks. Tomēr pēc notikušā jau visi ir gudri...

Mēs taču zinājām, ka būs Saeimas vēlēšanas un līdz ar to saistītie skandāli un partiju rebes. Mēs taču zinājām, ka starptautiskie aizdevēji joprojām turpinās žmiegt Latviju un tiek domāts par jaunu nodokļu ieviešanu. Mēs taču zinājām, ka krīzei kaut kad ir jābeidzas un jāparādās kādam cerību asnam, bet tas pārlieku lielā optimisma dēļ var arī sākt nīkuļot.

Ir lietas, ko astrologi diezgan precīzi prognozēja. Uz politiskās skatuves bez Andra Šķēles uzkāpa vēl kāds redzams bijušo laiku politiķis (Guntis Ulmanis), tika dibinātas jaunas politisko partiju apvienības („Vienotība”, „Par labu Latviju”). Martā norisinājās nopietna valdības krīze (no valdības aizgāja Tautas partija). Vairāki redzami Latvijas biznesa spēlētāji piedzīvoja finansiālu krahu (Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude – Rēlingere, Gustava Ādolfa šokolāde, „Elvi”).

Tai pašā laikā viens otrs pareģojums nav piepildījies. Piemēram, vasarā nebija vērojami lieli masu nemieri pret valdību, kā arī strauji neuzplauka tūrisma un farmācijas bizness.

Tomēr „pa lielam” pirms gada sastādītās astroloģiskās prognozes var uzskatīt par veiksmīgām. Astroloģe Guna Kārkliņa kasjauns.lv teica, ka pasaulē uzskata, ka 80% astroloģisko prognožu ir patiesas un piepildās. Viņa savā praksē pārliecinājusies, ka piepildās apmēram 90% prognožu. Protams, ir arī astrologi, kuri uzskata, ka patiesībai simtprocentīgi atbilst visas prognozes. Jautājums ir tikai tas, vai pats astrologs spēj tās pareizi pasniegt un izskaidrot.

Kasjauns.lv ielūkojās 2010. gada janvāra sākumā Latvijā visvairāk citēto un publicēto astrologu – Jāņa Bēniķa, Kristapa Baņķa, Andra Rača un Gunas Kārkliņas Latvijas astroloģiskajās prognozēs 2010. gadam un mēģināja noskaidrot, vai tās bija precīzas. Šīs prognozes bija visnotaļ apjomīgas, tādēļ kasjauns.lv ielūkojās tikai to būtiskākajās sadaļās.

Jāteic, ka tajās visās lielākā vai mazākā mērā bija uzsvērts, ka Latvijas valsts 1918. gadā ir dibināta pilnmēness laikā un arī pirms gada pastāvošā valdība bija apstiprināta un 10. Saeima bija ievēlēta pilnmēness laikā, kas, protams, Latvijai zelta laikus.

Jānis Bēniķis: „Dzīres mēra laikā”
Bēniķis prognozēja, ka 2010. gadu varētu nosaukt par „attiecību gadu”. Cilvēki savu vērtību orientāciju mainīs no materiālām uz garīgām izpausmēm. Tā rezultātā varētu rasties gan laulību šķiršanas, gan jauns abortu vilnis, jo cilvēki nespēs savienot materiālo ar garīgo, būs jāizvēlas viens no diviem ceļiem.

Daudzi gada pirmajā pusē pieņems lēmumu par emigrēšanu. Gada sākumā aktīvi tiks pārspriesta starptautisko aizdevēju rīcība un sekas. 2010. kā labvēlīgs iespēju gads varētu būt uzņēmējiem, kuri būs gatavi mainīties un „diferencēt savu biznesu”. Gada sākumā varētu attīsties privātas medicīnas kompānijas un farmācijas bizness, kā arī veidosies jaunas politiskās apvienības un reliģiska rakstura organizācijas. Visa tā rezultāta ar jaunu sparu uzdarbosies krāpnieki, kuri izmantos cilvēku vientiesību un uzticību.
 
Tiks ieviesti jauni nodokļi nodarbinātības sfērā, nekustamo īpašumu un kapitāla pieauguma jomā. Par to ieviešanu sāks runāt jau gada sākumā. Vēlme aizvien vairāk un vairāk iekasēt iztrūkstošos nodokļus visticamāk novedīs pie tautas nesamierinātība un gatavības izpaust savu nostāju radikālā formā, prognozēja Bēniķis. Nodarbinātība, kā jēdziens 2010. gadā būs otrā prioritāte aiz Starptautiskā Valūtas fonda maksājumiem. Bēniķis aicināja orientēties uz pesimistiskāko prognozi, ka 2010. gadā bezdarbs strauji turpinās augt.

Tieši krīzes negācijas liks cilvēkiem izteikt savas skumjas mūzikā un mākslā, šādi radot jaunus šedevrus, par ko runās vēl ilgi.

Alkohola patēriņš, tāpat kā azartspēlu bizness turpinās pieaugt. Latvijā tiks svinētas dzīres mēra laikā. Turpinās pasliktināties sabiedrības veselības, kam par iemeslu būs hronisku slimību rašanās, kuras bieži norisināsies slēptā formā. 

„2010. gads mums nesīs iespēju būtiski uzlabot starptautiskās attiecības tieši ar tām valstīm, ar kurām līdz šim esam bijuši kūtri darījuma partneri. Lielu lomu šeit spēlēs valstis, kuras atrodas atklātu ūdeņu tuvumā,” rakstīja Beniķis.

Runājot par iekšlietu un drošības struktūrām astrologs uzsvēra: „Vēlams ieklausīties policijas darbinieku pārdomās par mūsu cietumu sistēmas drošību, jo pastāv paaugstināts risks cietumnieku bēgšanai vai streikam.”

Secinājumi.
Piepildījās: *joprojām runāja par kritisko demogrāfisko situāciju; * veidojās jaunas politiskās apvienības; * nodokļi tika paaugstināti; * uzlabojās attiecības ar valstīm, kuras atrodas pie atklāta ūdens (Krievija); * turpināja pasliktināties sabiedrības veselības stāvoklis.
Nepiepildījās: * īpašu uzplaukumu nepiedzīvoja ne medicīnas, ne farmācijas bizness; * nemanīja dibināmies jaunas reliģiskas organizācijas; * nepieauga bezdarba līmenis, gada beigās tas pat stabilizējās; * tauta, lai arī bija neapmierināta ar valdības politiku, nerīkoja radikālas protesta akcijas; * nenotika masveidīgi cietumnieku bada streiki un bēgšanas mēģinājumi.
Kristaps Baņķis: „Sāksies atsaluma periods”
2010. gada ziemā parādīsies pirmās krīzes „atsaluma perioda” pazīmes. Diemžēl Latvijas sabiedrība un politiķi pierādīs savu neprasmi veidot tiesisku valsti un izvirzīt stratēģiski svarīgus mērķus.

Šim gadam vajadzēja parādīt, vai latvieši ir pelnījuši savu valsti un vai viņi spēj radīt spēcīgu glābšanās riņķi pret turpmākajām nedienām, domāja Baņķis.

Masu mediju „melnās kampaņas” noplacinās cilvēku gribasspēku. Tomēr kritiskos brīžos var sagaidīt labvēlīgu palīdzību no starptautiskiem fondiem. Tika prognozēts, ka mēs varam ieraudzīt kādu spēcīgu saimnieku no pašu uzņēmējdarbības vai bankas sektora. Valsts finanšu stabilitāte tiks noturēta vajadzīgā līmenī, tamdēļ nav paredzamas nacionālās valūtas spējš apdraudējums.

Par vissarežģītākajām tika nosauktas dienas, kas saistījās ar Saules un Mēness aptumsuma periodiem: 15. janvāris, 26. jūnijs, 11. jūlijs un 21. decembris.

Sadzīviskā līmenī mainīsies attiecību nozīme. Daudzi pāri kopdzīvi uzturēs un noformēs ar laulības līgumu palīdzību. Ekonomiskās atskaņas izteiktāk gan vienos, gan šķirs ģimenes.

Līdzīgi kā pēdējos gadus tika paretinātas ierēdniecības rindas. Šoreiz „zem āmura” bija jānonāk likumu pārzinātājiem. Lielāku lomu valstī vajadzēja sākt spēlēt pieredzējušiem advokātiem un prokuroriem. „Notiks likumu zinātāju ieplūšana politikā. Taps jaunas - visdrīzāk sapludinātas - politiskās partijas. Politiķi izpļāpās noslēpumus un neveiksmīgi izteiksies,” prognozēja Baņķis un turpināja: „Uzplauks visas jūrniecības sfēras, zivju bizness, augstākā izglītība, labdarības organizācijas un zinātnes pasaule. Lielāku atzinību un publicitāti iegūs latvieši kā dziedošā tauta.”

Secinājumi.
Baņķa pasludinātajās Latvijas „kritiskajās dienās” notika:

15. janvārī: Latvija izgāžas starptautiskajā arēnā: ar skandāliem top Latvijas paviljons Vispasaules izstādē Šanhajā, bet Berlīnē Latvija sevi nepārliecinoši un pārāk pieticīgi prezentē Eiropas lielākajā pārtikas gadatirgū „Zaļā nedēļa” Skeletonists Martins Dukurs Sanktmoricā (Šveice) Pasaules kausa posmā izcīna trešo vietu. Pirmo vietu viņam „nozaga” vācieši, kas panāca pirmo braucienu anulēšanu „trases nepilnību dēļ”.

26. jūnijā: lielu kriminālu negadījumu nebija, Rīgā notika vien „ikdienišķi” likumpārkāpumi - Nīcgales ielā aplaupīja dārglietu veikalu un sadedzināja „Maxi taxi” mikroautobusu. Latvijā runāja par Lietuvu piemeklējušajām sērām. Nomira atjaunotās neatkarīgās Lietuvas pirmais prezidents Aļģirds Brazausks, ko dēvēja par PSRS „sabrukuma simbolu”. Brazauska rīcība sekmēja arī Latvijas neatkarības atgūšanu.

11. jūlijā: visa Latvija ir pārņemta ar X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, bērni un jaunieši spiesti dziedāt un dejot vēl nebijušā Saules svelmē. Tiek gaidīti aizvien jauni karstuma rekordi. „Lido” atpūtas centra Krasta ielā koka dzirnavām nolūza spārns.

21. decembrī: Apjomīga Latvijas valstsvīru, pašvaldību un uzņēmēju delegācija ar prezidentu Valdi Zatleru priekšgalā viesojas Maskavā. Šī tiek nodēvēta par vēsturisku vizīti, kuras sekas vēl tikai sāksim izjust. Turpinās Latviju plosošā „pedofilijas epidēmija” – Salaspilī tiek aizturēts kārtējais pedofils, sabiedrība uzzina, ka Staiceles traģādijā, dubultslepkavībā – mātes un brāļa nogalināšanā –aizdomās turēto meiteni savulaik seksuāli izmantojis viņas mātes civilvīrs.

Vai šīs 2010. gada dienas Latvijai bija viskritiskākās, spriediet paši. Protams, ka šajās dienās varēja risināties arī zīmīgas aizkulišu sarunas, slēgti slepeni pakti un tamlīdzīgi. Kasjauns.lv apkopoja tikai publiski pieejamo informāciju.

Kopsavilkums. Baņķis prognozēja, ka Latvijas ekonomika pamazām sāks pārvarēt krīzi un iestāsies atsaluma periods. To apliecināja arī vēlākie ekonomikas un finanšu ekspertu atzinumi. Protams, ka krīze atstāja būtisku iespaidu uz ģimenes dzīvi. Savādāk nemaz nevarēja būt.

„Zem āmura” nonāca likumu pārzinātāji. Piemēram, izvērsās pamatīgs skandāls par tiesnešu algām. Kārtējo reizi apliecinājās, ka latvieši ir „tauta, kura dzied”. Par to varēja pārliecināties X skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos.

Pēc visa spriežot nav piepildījušās dažas no Baņķa biznesa prognozēm. Neuzplauka ar jūrlietām saistītās nozares: viens no lielākajiem valsts uzņēmumiem – „Latvijas kuģniecība” cieš milzīgus zaudējumus. Tāpat arī zinātnes un augstākās izglītības nozares ir uz izdzīvošanas robežas.
Andris Račs: „Jūlijs – pēdējais lejupslīdes mēnesis”
Račs apgalvoja, ka krīzes kulminācija jau ir pārvarēta un 2010. gada februārī gan ekonomikā, gan finanšu sektorā sāksies augšupeja, bet tā nebūšot strauja. Būs pat cilvēki, kuri teiks, ka krīze ir pārvarēta, taču tā būs kļūda. Piesardzīga saimniekošana gan valstī kopumā, gan personiskajā jomā būs ļoti izteikta un tā saglabāsies vēl ilgi. Jūlijā tika prognozēts pēdējais lejupslīdes mēnesis Latvijā, tad sāksies augšupeja.

„Nākamais gads solās būt veiksmīgs visam, kas saistīts ar celtniecību un peļņu ilgtermiņā. Tāpat visā pasaulē atdzīvosies tūrisms un cilvēki būs gatavi šajā jomā tērēt daudz naudas. Mūzikas un kino bizness visā pasaulē piedzīvos augšupeju. Tāpat veiksmīgs gads būs farmācijas un parfimērijas biznesam, kā arī biznesam, kas saistīts ar jūru, jo pieaugs gan pārvadājumi, gan pieprasījums pēc jūras produktiem,” prognozēja astrologs. Nekustamo īpašumu tirgu iekustinās ārzemju investori.

Martas beigās, aprīļa sākumā esot gaidāmi nemieri. Vairāk cietīs emocijas, mazāk – ekonomika. Maijā lēnu un mierīgu sarunu ceļā tiks pieņemti svarīgi politiski lēmumi.

Secinājumi.
Piepildījās: * piesardzīga un taupīga saimniekošana turpinājās. Gribas cerēt, ka jūlijs tomēr bija pēdējais ekonomiskās lejupslīdes mēnesis un no augusta Latvijā sākās ekonomiskā izaugsme; * pateicoties izmaiņām likumdošanā, ka uzturēšanās atļaujas Latvijā var iegūt trešo valstu investori, nekustamā īpašuma tirgū sākās „jauna kustība”; * maijā tik tiešām tika pieņemti svarīgi politiski lēmumi, kas bija saistīti ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, piemēram, dibinājās apvienība „Vienotība”.

Nepiepildījās: * pavasarī masveida nemierus tomēr nepiedzīvojām; * īpaši straujš uzplaukums nebija vērojams ne jūras un celtniecības, ne farmācijas un parfimērijas biznesā. Par to, ka, piemēram, celtniecības biznesā iestājies apsīkums liecināja Dienvidu tilta būvniecības pārtraukšana. Kaut varbūt šogad arī parādījās kādi aizmetņi šajās biznesa nozarēs, kas par to uzplaukumu varētu liecināt nākotnē.

Guna Kārkliņa: „Krīze ierakstīta pamatu pamatos”
Astroloģe prognozēja, ka 2010. gadā arī piedzīvosim varas krīzi, jo tā „ir ierakstītas jau pašos pamatu pamatos”. Tā kā Latvijas Republika ir proklamēta pilnmēnesī, tad „mūsu valstij ilgstoši viegla dzīve nekad nav bijusi un diemžēl laikam arī nebūs”. Riskantāko Latvijas valdības pastāvēšanas laiku Kārkliņa 2010. gadā prognozēja no marta vidus līdz aprīļa vidum, kas pat draudēja ar toreizējās valdības noiešanu no politiskās skatuves. Ja šis laiks tiks pārdzīvots, tad viss būs labi, kaut gan naudas, tāpat kā līdz tam, ne valstij, ne arī katram individuāli nepietiks.

Līdz maija beigām ļoti aktuālas būs naudas problēmas. Optimisms būs, bet tam nebūs diez cik stabils pamats. Rudens pusē jostas atkal var nākties savilkt. Astroloģe pieļāva iespēju, ka pavasara beigās, vasaras sākumā bankas varētu kļūt pielaidīgākas kreditēšanas jautājumos.

Gada sākumā sabiedrībā var virmot kareivīgas noskaņas. No janvāra līdz pat jūnija sākumam nemieru un dumpinieciskuma riski bija augstāki nekā citkārt.

Zvaigžņu karte liecināja, ka Saeimas vēlēšanu laiks politiskai izaugsmei un stabilizācijai nākotnē nebija labvēlīgs. Tādēļ oktobrī vajadzēja iezīmēties varas krīzei, pēkšņām nepārdomātām darbībām un lēmumiem. Kārkliņa prognozēja, ka daļa tautas nobalsos par jau bijušiem politiķiem, tāpat politiskajā apritē līdzās Andrim Šķēlem varētu parādīties vēl kāds izbijis politiķis, kuru jau bijām paspējuši piemirst.

Kopsavilkums. Latvieši ir sīksta tauta un izrāda optimismu un dzīvotgribu pat ekonomiski grūtos laikos, kad naudas nepietiek un cerības uz drīzu saimniecības uzplaukumu nav diez ko rožainas. Vasaras sākumā bankas mazliet palaida vaļā kreditēšanas grožus un skats uz saimniecisko dzīvi kļuva mazliet rožaināks.

Latvieši daudz nekurn. Kaut arī prognozēja masu nemierus, tie nenotika. Viņi palika pie „vecajām, labajām” vērtībām. Vēlēšanās balsoja par tiem pašiem vēžiem, tikai citās kulītēs, no aizmirstības „izvilka” no pjedestāliem nokāpušos politiķus, piemēram, Gunti Ulmani. Martā no valdības aizgāja Tautas partija un bija nopietna varas krīze, bet Dombrovskis ar savu komandu noturējās un vismaz zvaigznēs ir rakstīts, ka šāda scenārija gadījumā Latvijā vismaz kādu ilgāku laika nogriezni bija tikusi pie stabilitātes.

Elmārs Barkāns