Sim­bo­lis­ki Plū­tons ir trans­for­ma­tors, viens no Skor­pi­ona zo­di­aka zī­mes pār­vald­nie­kiem, kas nes sev līdz­i skor­pi­onis­ko mo­tī­vu: «mirt un cel­ties». Trans­for­mā­ci­ja, krahs un at­dzim­ša­na, mil­zu ener­ģi­ja... Šai pla­nē­tai ir lie­la no­zī­me mun­dā­na­jā jeb val­stu as­tro­lo­ģi­jā, un tā ie­zī­mē da­žā­das glo­bā­las pār­mai­ņas. Pat­la­ban pa­sau­le at­ro­das tie­ši šā­dā pe­ri­odā.

Jaun­ās vēs­mas ve­cā vēs­tu­rē

Mun­dā­na­jā jeb val­stu as­tro­lo­ģi­jā tie­ši tā­pat kā kat­ra cil­vē­ka in­di­vi­du­āla­jā kar­tē no­zī­me ir vi­sām pla­nē­tām, to no­vie­to­ju­mam zo­di­aka zī­mēs un sav­star­pē­jām kom­bi­nā­ci­jām. Šis as­tro­lo­ģi­jas no­vir­ziens ir sa­rež­ģīts un pra­sa dzi­ļu, daudz­pu­sī­gu iz­pē­ti, jo jā­ņem vē­rā ne ti­kai kon­krē­tās valsts pa­mat­ho­ros­kops, bet arī pa­sau­les no­ti­ku­mu kon­teksts, pie va­ras eso­šo cil­vē­ku ie­tek­me u.c. ni­an­ses. Daž­kārt ne vi­su ie­spē­jams iz­tul­kot, jo ne­zi­nām pa­sau­les va­re­no aiz­ku­li­šu spē­les. Ta­jā pa­šā lai­kā al­laž ir kā­das as­tro­lo­ģis­kās kom­bi­nā­ci­jas, kam ir glo­bā­la ie­tek­me uz vi­sā pa­sau­lē no­tie­ko­šiem pro­ce­siem, tās iz­pau­žas ne­at­ka­rī­gi no valsts ie­kār­tas, at­ra­ša­nās vie­tas vai kā­diem ci­tiem ap­stāk­ļiem. Šo­brīd lie­la no­zī­me ir Plū­to­na stā­vok­ļiem, ko ap­lū­ko­sim de­ta­li­zē­tāk.

Pat­la­ban Plū­tons at­ro­das Me­žā­ža zī­mē (līdz 2024. ga­dam), kas no­rā­da uz ie­spē­ja­mām pār­mai­ņām pa­sau­les kār­tī­bā. As­tro­lo­ģis­ki Me­žā­ža zī­me sais­tās ar vi­su sta­bi­lo, fun­da­men­tā­lo, li­ku­mu un lie­tu kār­tī­bu. Kad ša­jā zī­mē ie­iet trans­for­ma­tors Plū­tons, ve­cā kār­tī­ba tiek dru­pi­nā­ta. Pla­nē­ta (jeb – pun­dur­pla­nē­ta) kus­tas lē­nī­tēm un pil­nu ap­li zo­di­akā veic 249 ga­du lai­kā.

Ie­priek­šē­jos pe­ri­odos, kad Plū­tons at­ra­dies Me­žā­zī, pa­sau­li skā­ru­šas da­žā­das bū­tis­kas pār­mai­ņas. (Pro­tams, ne jau ti­kai šī pla­ne­tā­rā no­vie­to­ju­ma pe­ri­odos, pār­mai­ņas bi­ju­šas arī ci­tos lai­kos, bet as­tro­lo­ģis­ki to rak­sturs un re­zul­tāts lie­lā mē­rā at­ka­rīgs no kon­krē­to pla­nē­tu skaid­ro­ju­ma. Pie­mē­ram, par re­vo­lū­ci­ju pla­nē­tu tiek uz­ska­tīts Urāns.)

Liel­va­ru pār­mai­ņas

Kad Plū­tons at­ra­dās Me­žā­zī 16. gad­sim­tā, Eiro­pā sā­kās re­for­mā­ci­jas kus­tī­ba, bet spā­ņu ko­lo­ni­za­to­ri iz­nī­ci­nā­ja trīs lie­las kul­tū­ras: ac­te­ku, mai­ju un in­ku. Sa­vu­kārt 18. gad­sim­tā (Plū­tons Me­žā­zī 1762–1777) vei­do­jās jaun­as po­li­tis­kās un eko­no­mis­kās struk­tū­ras.

Krie­vi­jā Kat­rī­nas II val­dī­ša­nas sā­ku­mā bi­ja pir­mais Krievu-turku karš (1768–1774), kurš iz­cē­lās, sa­ska­ro­ties abu val­stu in­te­re­sēm pie Mel­nās jū­ras. Tur­ki ša­jā ka­rā cie­ta sa­kā­vi. Ka­ra «ot­ra­jā eta­pā» Krie­vi­ja ie­gu­va šo re­ģi­onu. 1773. ga­dā eko­no­mis­ko un so­ci­ālo pret­ru­nu re­zul­tā­tā Krie­vi­jā no­ti­ka Pugačova sacelšanās. Tā ti­ka ap­spies­ta, bet Jemeļjans Pugačovs so­dīts ar nā­vi. Asi­ņai­no po­li­tis­ko no­ti­ku­mu re­zul­tā­tā Kat­rī­na II uz­sā­ka vis­no­taļ pla­šas reformas. Krie­vi­jas im­pē­ri­ja ti­ka sa­da­lī­ta ad­mi­nis­tra­tī­vi te­ri­to­ri­ālās vie­nī­bās – pro­vin­cēs ar vie­tē­jo pār­val­dī­bu. Val­stī ti­ka sā­ka pro­fe­si­onā­las administrācijas vei­do­ša­na.

No­piet­ni un pa­sau­les vēs­tu­rē sva­rī­gi no­ti­ku­mi ri­si­nā­jās arī Ame­ri­kā. 18. gad­sim­ta vi­dū Ap­vie­no­tā Ka­ra­lis­te no Fran­ci­jas ie­gu­va Ka­nā­du un da­ļu Lui­zi­ānas. Ko­lo­ni­jās sā­ka vei­do­ties ka­pi­tā­lis­ma ie­kār­tas prin­ci­pi. Ne­sa­ska­ņas starp ko­lo­ni­jām un Ap­vie­no­to Ka­ra­lis­ti pie­au­ga, un ma­su ne­mie­ri pār­au­ga Ne­at­ka­rī­bas ka­rā (1775–1783). 1776. ga­da 4. jū­li­jā ASV pie­ņē­ma Ne­at­ka­rī­bas dek­la­rā­ci­ju (kad ar Fran­ci­jas līdz­da­lī­bu bi­ja sa­kau­ta Ap­vie­no­tās Ka­ra­lis­tes ar­mi­ja). Ne­at­ka­rī­bas dek­la­rā­ci­ja sa­tu­rē­ja fran­ču fi­lo­zo­fa, ap­gais­mo­tā­ja, tie­sī­bu zi­nāt­nie­ka Monteskjē ide­jas par va­ras da­lī­ša­nu val­stī un fran­ču ap­gais­mī­bas fi­lo­zo­fa un rakst­nie­ka Žana Žaka Ruso sa­bied­ris­kā lī­gu­ma prin­ci­pus, kā arī ap­gais­mī­bas laik­me­ta an­gļu fi­lo­zo­fa Džo­na Lo­ka lī­gu­mat­tie­cī­bu no­stād­nes. Tas bi­ja zi­nāms iz­ai­ci­nā­jums Eiro­pai, kur do­mi­nē­ja mo­nar­his­ma at­tie­cī­bas. Ar šo do­ku­men­tu ti­ka pa­slu­di­nā­ta ko­lo­ni­ju ne­at­ka­rī­ba no Liel­bri­tā­ni­jas un ko­lo­ni­jas iz­vei­do­ja sa­vie­nī­bu.

Va­ras da­lī­ša­na šo­dien

In­te­re­san­ti, ka arī paš­rei­zē­jā cik­lā ir no­ti­ku­šas da­žā­das pār­mai­ņas abās liel­val­stīs. Te­ju vai līdz ar Plū­to­na ie­ie­ša­nu Me­žā­ža zī­mē par ASV pre­zi­den­tu ti­ka ie­vē­lēts Ba­raks Ob­ama, kurš ne­no­lie­dza­mi nā­ca ar jaun­ām vēs­mām un ide­jām. Viņš strau­ji ma­nī­ja ASV ār­po­li­ti­kas kur­su, vi­ņa ini­ci­atī­va bi­ja sa­ma­zi­nāt ko­dol­ie­ro­ču skai­tu, at­teik­ties no spī­dzi­nā­ša­nas un vei­dot ār­po­li­ti­ku pēc di­alo­ga prin­ci­piem. No­zī­mīgs lē­mums bi­ja 787 mil­jar­du vēr­ta eko­no­mi­kas sti­mu­lē­ša­na, kas šo­dien, šķiet, ir at­tais­no­jies. Pēr­nā ga­da no­ga­lē ASV bei­dza sa­vu mi­si­ju Irā­kā, kas arī ir sva­rīgs so­lis. Ob­ama vēs­tu­rē ie­ies ne ti­kai ar pa­veik­to (vai ne­pa­veik­to), bet arī kā pir­mais af­ro­ame­ri­kā­nis­kas iz­cel­smes ASV pre­zi­dents, un arī kā pir­mais šīs liel­valsts pre­zi­dents, kas pub­lis­ki pau­dis at­bal­stu vien­dzi­mu­ma lau­lī­bām.

Sa­bied­ris­kās do­mas pē­tī­ju­mu or­ga­ni­zā­ci­jas «Gal­lup» un or­ga­ni­zā­ci­jas «Me­ri­di­an In­ter­na­ti­onal Cen­ter» ne­se­nā zi­ņo­ju­ma da­ti gan lie­ci­na, ka Ob­amas rei­tin­gi kri­tu­šies. 2011. ga­dā 136 val­stīs Ob­amu po­zi­tī­vi vēr­tē­ja vi­dē­ji 46% ap­tau­jā­to. (Sa­lī­dzi­not ar 2010. ga­da rā­dī­tā­jiem, ap­lū­ko­jot si­tu­āci­ju 116 val­stīs, Ob­amas vēr­tē­jums kri­ties ti­kai par vie­nu pro­cen­tpun­ktu.) Tas ir la­bāks rā­dī­tājs, ne­kā spē­ja ie­gūt Džordžs Bušs sa­vas pre­zi­den­tū­ras pē­dē­jos ga­dos.

Liel­val­stī Krie­vi­jā arī ir no­ti­ku­šas pār­mai­ņas un pie va­ras at­grie­zies kād­rei­zē­jais pre­zi­dents Vla­di­mirs Pu­tins, kas ie­zī­mē at­kal jaun­us pa­vēr­sie­nus po­li­tis­ka­jā kur­sā. Kā­di tie būs – vēr­tē­sim no lai­ka dis­tan­ces.

Pro­tams, no­ti­cis vēl daudz kas – «kar­sti» iet dau­dzos pa­sau­les pun­ktos. Pār­mai­ņas pa­sau­lē no sa­va ska­tu pun­kta pro­gno­zē arī po­li­ti­kas eks­per­ti. Kā dis­ku­si­jā «Ne­at­ka­rī­ga­jā Rī­ta Avī­zē» (11.01.2012.) iz­tei­cās žur­nā­lists Ed­vīns In­kēns, Tu­vie Aus­tru­mi un Zie­meļ­āf­ri­ka vēl ar­vien būs sva­rī­gā­ko no­ti­ku­mu trij­nie­kā. «Lie­lā mē­rā arā­bu pa­va­sa­ris pa­sau­les sa­bied­rī­bai bi­ja kā ķi­nī­tis, kas pa­līdz aiz­mirst pa­šu pro­blē­mas. Tas, ko re­dzē­jām pir­ma­jā sē­ri­jā, iz­ska­tī­jās pēc de­mo­krā­ti­jas uz­va­ras (gal­ve­no lo­mu ta­ču spē­lē­ja tau­ta). Nā­ka­ma­jā sē­ri­jā kļu­va sa­pro­tams, ka no­tiek cī­ņa ne ti­kai par de­mo­krā­tis­kām vē­lē­ša­nām, bet par va­ru. Mēs re­dzam no­piet­nu kau­ju starp sun­nī­tiem un ši­ītiem par ie­tek­mi arā­bu pa­sau­lē. Šis, lūk, ir at­slē­gas ele­ments, ne­vis de­mo­krā­tis­kas vē­lē­ša­nas,» sa­ka In­kēns. Sa­vu­kārt Rī­gas Stra­di­ņa uni­ver­si­tā­tes pro­fe­sors An­dris Sprūds uz­svē­ra: «Val­stis, ku­ras vēl at­ro­das de­mo­kra­ti­zā­ci­jas pro­ce­sā, var kļūt ag­re­sī­vā­kas ne­kā da­ža la­ba au­to­ri­tā­ra ie­kār­ta. Te va­ram pie­saukt me­ta­fo­ru par Eir­āzi­jas Bal­kā­niem. Ru­na ir par Pa­kis­tā­nu, Af­ga­nis­tā­nu, līdz pat Lī­bi­jai. Ne­sa­ska­ņas un pret­ru­nas, kas ša­jos Eir­āzi­jas Bal­kā­nos ie­prog­ram­mē­tas, ir iz­rā­vu­šās uz ār­u sa­bied­rī­bas, valsts pār­val­des un et­nis­ko kon­flik­tu lī­me­nī.» Po­li­ti­kas spe­ci­ālis­tu vie­dok­lis, kā re­dzams, ir lī­dzīgs as­tro­lo­ģis­ka­jiem skaid­ro­ju­miem.

Da­žā­das trans­for­mā­ci­jas

Vēl vie­na bū­tis­ka po­zī­ci­ja, kas iz­vei­do­ju­sies de­be­sīs, ir Plū­to­na un Urā­na kvad­rāts (as­tro­lo­ģisks as­pekts, kom­bi­nā­ci­ja, kas ie­zī­mē pro­blē­mas). Tas ilgs vēl līdz 2017. ga­dam. Urāns mun­dā­na­jā as­tro­lo­ģi­jā at­bild par re­vo­lū­ci­jām, jaun­ām sa­bied­rī­bas vēs­mām, dum­pī­gu­mu, jaun­ām va­ja­dzī­bām u.tml. (In­te­re­san­ti, ka Urā­na at­klā­ša­nas laiks sa­krīt ar re­vo­lu­ci­onā­ra­jām vēs­mām Eiro­pā 18. gad­sim­ta bei­gās, ko aiz­sā­ka An­gli­jas in­dus­tri­ālā re­vo­lū­ci­ja. Kā jau zi­nām, ta­jā pe­ri­odā pa­rā­dī­jās jaun­as teh­no­lo­ģi­jas, pie­mē­ram, tvai­ka ma­šī­nas, cil­vē­ki sā­ka iz­man­tot jaun­us ener­go­re­sur­sus: pet­ro­le­ju, ak­meņ­og­les.)

Pa­grie­žot vēs­tu­res ra­tu at­pa­kaļ uz ie­priek­šē­jiem Plū­to­na-Urā­na kvad­rā­ta pe­ri­odiem, vē­los pie­mi­nēt kaut da­žus po­li­tis­kos fak­tus: 1887. ga­dā Ame­ri­kā ta­pa tā dē­vē­tais Do­uza akts, kas pa­re­dzē­ja at­ņemt in­di­āņiem lauk­saim­nie­cī­bai de­rī­gās ze­mes; 1933. ga­dā Vā­ci­jā pie va­ras nā­ca Ādolfs Hit­lers, ti­ka aiz­lieg­tas vis­as par­ti­jas, iz­ņe­mot na­cis­tu par­ti­ju, sā­kās fa­šis­ma ideo­lo­ģi­jas pro­pa­gan­da; 1934. ga­dā Lat­vi­jā no­ti­ka Kārļa Ulmaņa valsts ap­vēr­sums.

Arī šī mi­nē­tā pla­ne­tā­rā kom­bi­nā­ci­ja pa­stip­ri­na gan cī­ņu par va­ru, gan re­sur­siem, gan vēl­mi pēc pa­sau­les pār­da­les.

"Praktiskā Astroloģija"

Bloga sadaļas

Guna Kārkliņa

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

456 iesaka šo blogu

Balsot