Skorpions. Astroloģijā, kultūrā, reliģijā

Autore: Ingrīda Beķere, filoloģijas maģistre, speciāli «Praktiskajai Astroloģijai»

Skorpions astroloģijā saistās ar dzīvības un nāves tēmām, viņa devīze: «Mirt un celties!» Aiziešana, transformācija, atnākšana. Liels iekšējais spēks un kaisle. Kā spilgts tēls tas ieņēmis savu vietu mitoloģijā, mākslā, kultūrā.

Skorpiona zvaigznājs

Skorpiona zvaigznājs ir diezgan liels, un to labi var redzēt dienvidos. Zvaigznājs ir pazīstams pēc neparastas zvaigžņu konfigurācijas, kas atgādina pūķi ar līku un garu asti. No Latvijas skatupunkta parasti šī aste slēpjas aiz apvāršņa. Zvaigznāja saīsinājums ir Sco, bet simbols , kurā simboliski attēlots skorpiona dzelonis.

Skorpiona zvaigznājā novietojies Piena ceļš, un tajā ir daudz interesantu objektu. Viens no tiem – milzīgā zvaigzne Antaress, kas ir zvaigznāja spožākā zvaigzne. Antaress ir sarkanā krāsā, tāpēc tās nosaukumu tulko kā «Marsa sāncense», jo Marsu mēdz dēvēt par «sarkano planētu». Zvaigzni Antaress pazīst arī ar nosaukumiem Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α.

Antaress ir dubultzvaigzne, kuras diametrs ir vairākus simtus reižu lielāks nekā Saulei, un virsmas temperatūra ap 3300 K. Pastāv pieņēmums – ja Antaress atrastos Saules sistēmas centrā, tad tā ārējā virsma ietilptu starp Marsu un Jupiteru. Antaresa zvaigzne atrodas aptuveni 550 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā tiek uzskatīta par 15. spožāko zvaigzni pie debesīm nakts laikā. Babiloniešu zvaigžņu katalogā, kurš datēts ar 1100. g. p.m.ē., Antaress nodēvēts par GABA GIR.TAB – Skorpiona krūtis, bet vēlāk tas tiek tulkots arī kā Skorpiona sirds.

Senajā Ēģiptē Antaresa zvaigzne tika saistīta ar medicīnas un maģijas dievieti Serketu jeb Selketu, kura sargāja un ārstēja no indīgiem kodumiem un dzēlieniem. Antaress bija arī Senās Ēģiptes  auglības, ūdens, vēja, sievišķības, ģimeniskās uzticības un kuģniecības dievietes Izīdas simbols ceremoniju laikā. Antaresam ir arī pavadonis, kas ir maza, zaļgana zvaigzne.

Skorpions ir viens no sengrieķu astronoma Ptolemaja atklātajiem zvaigznājiem. Bet babilonieši šo zvaigznāju sauca par MUL.GIR.TAB., kas var tikt arī burtiski tulkots – radījums ar degošu dzeloni.

Skorpiona robežzvaigznāji ir Čūsknesis, Svari, Lenkmērs, Altāris, Dienvidu Vainags, Strēlnieks, Vilks.

Skorpiona zvaigznājs Latvijā pie debesīm redzams vasarā.

Kaislīgie un enerģiskie

Skorpions (latīņu val. Scorpius) ir astotā zodiaka zīme un ietekmē cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 24. oktobra līdz 22. novembrim (šīs robežas katru gadu nedaudz var mainīties – atkarībā no tā, kad un cikos Saule nonāk Skorpiona zīmē). Astrologi Skorpionu pieskaita pie Ūdens stihijas zīmēm, ko pārvalda planētas Marss un Plūtons.

Skorpionu raksturo iekāre, kaislība un vara. Tā ir spēcīga un pretrunīga zodiaka zīme. Skorpioni tiek uzskatīti par enerģiskiem, stipriem, drošsirdīgiem, izlēmīgiem, dažkārt arī savtīgiem. Viņu dzīves mērķis ir triumfs. Skorpioni ir apveltīti ar labu intuīciju, viņi ir gudri un prot atrast atbildes uz visiem jautājumiem.

Skorpioni var būt arī sapņaini, ar tieksmi uz galējībām, pārspīlējumiem, viņi dzīvi izdzīvo visās tās krāsās un baudās. Šīs zodiaka zīmes pārstāvjiem raksturīgas arī intensīvas un dramatiskas attiecības ar izteiktu seksualitāti un greizsirdību. Tomēr Skorpioni ir godīgi un uzticīgi, bet nav gatavi meklēt kompromisus, ja ir pārliecināti par savu taisnību.

Skorpioni ir lepni un pašpārliecināti, apdomīgi un izlēmīgi, darbīgi, taupīgi un saimnieciski. Viņi ir apveltīti ar bagātu iztēli un dvēseles smalkumu.

Sliktākajā versijā Skorpioni var būt arī rupji, viltīgi, nekaunīgi, kaprīzi, paštaisni, nepacietīgi un divkosīgi. Viņus var viegli aizkaitināt, tad viņi ir atriebīgi, sarkastiski, mēdz noslēgties sevī.

Tā kā Skorpioni ir mistiķi un materiālisti, viņiem labi padodas darbs zinātnē, un viņi var būt labi ārsti un ķirurgi.

Skorpionam atbilstošais metāls ir dzīvsudrabs, bet labvēlīgie minerāli ir topāzs, sarkanais dzintars, hematīts, aleksandrīts, ametists, magnetīts un perlamutrs. Skorpiona krāsa ir zili zaļa. Šai zodiaka zīmei atbilst parazītaugi, indīgās sēnes, adatainie kaktusi un spēcīgi indes augi. Vājākā vieta ķermenī ir reproduktīvie orgāni. Taču viņiem piemīt milzīga izturība, tāpēc pēc slimībām viņi parasti ātri atkopjas. Skorpiona izskats bieži vien atstāj bezkaislīga cilvēka iespaidu, jo viņi cenšas valdīt emocijas un mīmiku.

Tumši skorpioniskais laiks

Skorpions izceļas ar vēlēšanos būt ievērotam, ar nemieru un kaislībām, pat stresu. Viņam ir būtiski ievērot noteiktu lietu kārtību, ritmu, aizstāvēt savas sasniegtās pozīcijas, vienlaikus pakļaujot sev citus. Skorpions apvieno tās īpašības, kas piemīt vadītājiem un priekšniekiem.

Tā kā Skorpions ir enerģiska un stipra zīme, tai ir raksturīga pretošanās šķēršļiem, tā vēlas tos pakļaut un vadīt pēc saviem ieskatiem, padarīt sevi pamanāmu. Arī laiks, kad valda Skorpions, sakrīt ar laiku, kad gaidāms ziemas sals, un daudzās valstīs Skorpiona zīmes laikā naktī no 31. oktobra uz 1. novembri tiek svinēta Visu svēto diena jeb Helovīns, kura nosaukums radies pēc Visu svēto dienas priekšvakara nosaukuma, kas angliski ir «All Hallows Eve». Svinot šos svētkus Skorpiona valdīšanas laikā, cilvēki mācījušies sagatavoties aukstumam, sadzīvot ar tumšā laika iestāšanos. Helovīna tradīcija radusies jau pirms Kristus dzimšanas un nāk no senajiem ķeltiem, kad viņi šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses atnākšanu. Ķeltu priesteri dedzinājuši ugunskurus un ziedojuši tajā dažādus upurus, lai vēlāk pēc ugunskura atstātajām zīmēm zīlētu nākotni. Vēl katram no ķeltiem bijis no ugunskura jāpaņem ogle, kuru nolikt mājās pavardā, lai tas sniegtu siltumu, kas bija īpaši svarīgi bargās ziemās. Rituāla ugunskurs noderējis arī dzīves ilguma zīlēšanai – pēc ugunskura nodzišanas, atstājot pie tā mazu akmentiņu, otrā rītā skatījās, vai tas ir savā vietā. Ja ne, tad uzskatīja, ka akmentiņa nolicējs ilgāk par gadu vairs nedzīvošot.

Ķelti ticēja, ka Helovīna laikā atveras vārti uz viņpasauli un mirušo gari apciemo dzīvos. Kopā ar labajiem gariem brīvībā izsprūk arī ļaunie gari, raganas, briesmoņi, tāpēc ķelti, lai tos atbaidītu, esot paši pārģērbušies briesmīgos tērpos un tinušies zvērādās. Papildu drošībai māju ārpusē un uz ceļiem viņi atstājuši ēdienu, lai mirušie un briesmoņi nenāktu mājās. Laika gaitā Helovīns no Īrijas aizceļoja uz Ameriku, jo 1850. gadā Īrijā valdīja bads un daudzi izlēma ceļot uz tālo zemi. Sākumā svētku tradīcijas pārņemšana bijusi gandrīz vai huligāniska, bet vēlāk tā pārvērsta par bērnu svētkiem ar pārģērbšanos un saldumu izprasīšanu.

Izzināšana un eksistenciālisms

Skorpionam raksturīgā zaļā krāsa sevī ietver personības attīstību, izaugsmi, auglību, harmoniju un vēlēšanos ieņemt piemērotu vietu dzīvē. Daudzviet pasaulē ezotērikā zaļā krāsa tiek asociēta ar naudu. Tā palīdz noturēt līdzsvaru starp prātu un sirdi, saglabāt paškontroli, kas tik ļoti nepieciešama līderiem, kas vēlas gūt atzinību un ievērību. No dabas Skorpionu un zaļo krāsu spilgti raksturo pāvs – putns, kas izpauž lielu pašapziņu. Zaļā krāsa arī iedvesmo un simbolizē dzīves kāpumus un kritumus.

Skorpioniskajam arhetipam atbilst romiešu pazemes valstības dievs Plūtons, kas no grieķu valodas tulkojams kā bagātība un arīdzan simbolizē dvēseles un visu, ko sniedz zeme. Plūtona grieķu līdzinieks ir Aīds, kas nozīmē – apslēpts, neredzams. Simboliski tas atklāj Skorpiona zīmes tieksmi pēc dziļākajām zināšanām, visa apslēptā, arī mistiskā, vēlmi pēc garīgām un materiālām bagātībām.

Visatbilstošākā reliģija Skorpionam ir islāms. Tas māca pielūgsmi, kas izpaužas dzīvošanā tā, kā Dievs vēlas. Tās ir labas attiecības ar cilvēkiem, atturēšanās no grēkiem un to nožēla.

Skorpionam raksturīgās iezīmes saskatāmas arī filozofijas vēsturē. Skorpiona valdīšanas laiks ir tuvu ziemai, kura simbolizē nāves mieru, un tieši nāve, pašnāvība ir temati franču rakstnieka un eksistenciālisma filozofa Albēra Kamī darbos. Eksistenciālismam raksturīga spriešana par cilvēka dzīves jēgu, viņa attiecībām ar dzīvi un nāvi, gribas brīvību. Savukārt svētais Augustīns un Mārtiņš Luters filozofēja par to, kā iegūt mūžīgo dzīvi, darīt Dievam tīkamus darbus, izvairīties no grēkiem, prast nožēlot tos.

Vēsturiski Skorpiona zīmes raksturs atbilst laikam, kad attīstās ne tikai zemkopība, bet arī lopkopība, tiek pieradināti pirmie dzīvnieki, tiek iepazītas arvien jaunas zināšanas.

Skorpions uzveic Faetontu un Orionu

Mitoloģijā par Skorpionu atrodami divi mīti, saistot šo zīmi ar Faetontu un Orionu.

Jūras dievietei Tetīdai bijusi skaista meita, okeanīda Klimene, kuru apprecējis Saules dievs Hēlijs. Viņa radījusi dēlu Faetontu, kurš rotaļājies ar Zeva jeb Jupitera dēlu Epafu. Kādreiz, augstprātības vadīts, Epafs pasmējies par Faetontu un teicis, ka viņš ir parasts mirstīgs zēns, nevis dieva dēls. Faetonts par to noskumis, nezinājis, ko domāt, un steidzies pie mātes, kura zvērējusi, ka viņš ir Saules dieva Hēlija dēls, un sūtījusi pie tēva, lai viņš to apstiprina.

Faetonts priecīgs devies uz tēva grezno pili, kuru redzējis jau pa gabalu, arī tēvu, kurš sēdējis ar dārgakmeņiem rotātā tronī. Viss bijis tik spožs, ka viņa mirstīgās acis nav spējušas izturēt spožumu un viņš nevarēja pietuvoties tēvam. Saules dievs Hēlijs tomēr pamanījis Faetontu un priecājies viņu satikt. Faetonts izstāstījis atgadījumu ar Epafu un lūdzis kliedēt šaubas. Hēlijs zvērējis, ka ir viņa tēvs, un bijis gatavs izpildīt jebkuru lūgumu. Taču Faetonta vēlēšanās bijusi ļoti nopietna un grūti izpildāma, jo viņš vēlējies vienu dienu braukt pa debesīm Hēlija vietā ar viņa zelta ratiem, kurus velk spārnoti zirgi. Hēlijs brīdinājis Faetontu, ka tādus ratus vadīt esot grūti pat dieviem, ceļā varot gadīties arī dažādi briesmoņi. Faetonts neatlaidīgi prasījis, lai viņam atļauj, tāpēc Hēlijs tomēr piekritis.

Tad Faetonts devies pie Saules dieva ratiem, iesēdies tajos, un rītausmas dieviete Ēosa atvērusi viņam zelta vārtus. Zirgi traukušies tik ātri, ka mazais Faetonts nav varējis noturēt grožus Zirgi nomaldījušies, un pēkšņi Faetonta ceļā parādījies milzīgs skorpions. Faetonts tik ļoti sabijies, ka izlaidis grožus no rokām, un zirgi ātri aiztraukušies zvaigznēs. Hēlija zirgus ar ratiem traucamies bez vadības redzējusi arī viņa māsa Selēne, Mēness dieviete, un nodomājusi, ka kaut kas atgadījies ar brāli.

Saules dieva rati strauji tuvojušies zemei, un no to karstuma un uguns viss tuvumā pārvērties pelnos, jūras un upes izkaltušas. Zemes dieviete Gaja lūgusi dievu un cilvēku valdniekam Zevam jeb Jupiteram palīdzību, un viņš izdzēsis ratu uguni, satriecis tos ar zibeni.

Faetonts no ratiem iekritis upē tālu no mājām. Hēlijs ļoti noskumis par dēla bojāeju. Hesperīdas izvilkušas Faetonta līķi no ūdens un apglabājušas. Klimene dēla kapavietu uzreiz nav varējusi atrast, bet vēlāk tomēr atradusi un ilgi apraudājusi dēlu. Faetontu apraudājušas arī viņa māsas heliādas, un no viņu asarām, kad tās iekritušas upē, esot radies dzintars. Tā neapdomība, biedējošs skorpions un vēlme draugam pierādīt to, kas viņš ir, Faetontu aizveda nāvē.

Otrs mīts saistībā ar skorpionu un Orionu vēsta, ka Orions bijis dzīvnieku mednieks. Reiz viņš draudējis nogalināt visus dzīvniekus. Ar to nebija mierā dieviete Gaja – Zeme, tāpēc viņa sūtījusi milzīgu skorpionu, lai nogalina Orionu. Skorpionam izdevies Orionam iedzelt, un viņš nomiris. (Kaut gan pastāv arī versija, ka viņu ar bultu nogalinājusi medību dieviete Artemīda.)

Zevs jeb Jupiters gan Orionu, gan skorpionu novietojis debesīs kā zvaigznājus. Bet skorpions pēc izdarītā esot sabijies un slēpies, varbūt tāpēc arī debesīs zvaigznāju veidolā, kad debesīs parādās Oriona zvaigznājs, Skorpiona zvaigznājs paslēpjas aiz apvāršņa.

Simbolika

Senatnē Skorpions aizņēma divas vietas uz Saules ceļa jeb ekliptikas – savu un arī Svaru zodiaka zīmes vietu. Sākot ar 10. gs. m.ē., manuskriptos atrodams hieroglifs, kuru lieto, lai apzīmētu Skorpiona zīmi.

Skorpionam tiek piedēvēti arī vēl citi simboli. Izplatītākie ir čūska, fēnikss un ērglis. Čūska simbolizē briesmas, nāvi un mistiku. Fēnikss – stabilitāti un gudrību. Ērglis – vērību, tieksmi pēc zināšanām.

Tā kā Ēģipte ir tuksnešaina valsts, tajā vienmēr bijuši sastopami skorpioni, tāpēc Senajā Ēģiptē tikuši algoti zemākās kārtas burvji, kurus sauca par skorpionu vārdotājiem. Viens no viņu uzdevumiem – ārstēt no skorpiona dzēlieniem un aizbaidīt skorpionus un citus indīgus radījumus prom no apdzīvotām vietām. Senajā Ēģiptē ļoti ticēja maģijai, pat reliģija bija ar to savijusies, tāpēc cilvēkus varēja viegli par daudz ko pārliecināt, izmantojot veiklu apvārdošanu. Cilvēki ticēja arī, ka slimības un laimi var novirzīt no viena cilvēka citam. Šādu novirzīšanu īpaši centās izmantot, kad bija slims faraons vai kāds ietekmīgs pilsonis, un arī tad tika saukti burvji – vārdotāji.

Un noslēgumā vēl par hennas zīmējumiem, kas ir laba alternatīva tetovējumiem, un senajā pasaulē tiem piedēvēja ne tikai rotājuma nozīmi, bet arī maģiskas un aizsargājošas īpašības. Katrai kultūrai bija savi simboli un ornamenti, kuru mērķis parasti bija aizsargāt no ļauna, piesaistīt labo enerģiju, bet sievietēm tie noderēja, lai iekārdinātu pretējo dzimumu. Cilvēki uzskatīja, ka apgleznots ķermenis kļūst par amuletu, kas palīdz piesaistīt un noturēt labo un skaisto, nes veiksmi, var uzlabot veselību, radīt pārmaiņas. Ar hennu uz ķermeņa bieži zīmēja tieši skorpionu, lai piesaistītu un paturētu mīlestību, jo skorpionam piedēvēja tādas pašas īpašības kā Kupidonam ar bultu. Ar šāda zīmējuma palīdzību centās veicināt notikumus, mainīt kaut ko mīlestībā un attiecībās. Tā skorpions tika uztverts arī pozitīvi, ne tikai kā nāvi nesošs un biedējošs. Viņš ieņēmis savu vietu kultūrā, astroloģijā, astronomijā, reliģijā un mitoloģijā jau no senseniem laikiem.

__

Autortiesības pieder izdevniecībai "Mediju nams". Pārpublicēšana vai jebkāda cita izmantošana tikai ar izdevniecības rakstisku atļauju.

Bloga sadaļas

Guna Kārkliņa

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

549 iesaka šo blogu

Balsot