Astrologu blogi

Jaunava. Astroloģijā, kultūrā, reliģijā

Ingrīda Beķere

filoloģijas maģistre, speciāli «Praktiskajai Astroloģijai»

Jaunava ir tikumības, darba mīlestības un arī mātišķuma simbols, kurš antīkajā mitoloģijā visspilgtāk izpaužas dievietes Dēmetras jeb Cereras un viņas meitas Persefones tēlos. Astroloģijā Jaunava iemieso reālistisku skatījumu uz dzīvi, čaklumu, tikumību un pašaizliedzību. Tā ir zodiaka zīme, kam piemīt analītisks prāts un patīk noteikta lietu kārtība.

Jaunavas zvaigznājs

Kosmosā Jaunavas zvaigznājs ir otrais lielākais, un tajā atrodas daudzas galaktikas jeb Jaunavas galaktiku kopa. Zvaigznājs pie debesīm novietojies diezgan zemu, un tā spožākās zvaigznes veido rombam līdzīgu figūru, kura atrodas aiz Lauvas zvaigznāja.

Jaunavas zvaigznāja robežzvaigznāji ir Svari, Čūska, Vēršu Dzinējs, Berenikes Mati, Lauva, Kauss, Krauklis un Hidra. Zvaigznāja simbols ir , kas atvasināts no grieķu burtiem ΠΑΡ, kas ir pirmie trīs burti no grieķu vārda παρθένος (jaunava). Zvaigznāja saīsinājums latīniski ir «Vir» – no Virgo.

atrodas 260 gaismas gadu attālumā no Zemes. Bet Zemei tuvākā Jaunavas zvaigznāja zvaigzne ir Ross 128. Pavisam Jaunavas zvaigznājā ir trīs spožas zvaigznes un deviņas tuvās zvaigznes.

Zvaigznājā ir sastopamas meteoru plūsmas. Eta Virginīdas novērojamas no februāra vidus līdz marta beigām, un šai plūsmai nav maksimuma. Savukārt Teta Virginīdas meteoru plūsma ir vāja, tā redzama no marta sākuma līdz aprīļa beigām, bet meteoru maksimums tiek sasniegts ap 20. martu. Savukārt Pī Virginīdas ir spēcīga meteoru plūsma ar 3–5 meteoru biežumu stundas laikā. Tā sākas ap 13. februāri un beidzas aprīļa sākumā.

Franču astronoma Šarla Mesjē izveidotajā katalogā iekļauti 11 Jaunavas zvaigznāja objekti. Zvaigznājā esošā Jaunavas galaktiku kopa atrodama daļā, kas tuva Berenikes Matu zvaigznājam. Galaktiku kopa atrodas aptuveni 60 miljonu gaismas gadu attālumā. Tajā ietilpst vismaz 1300 galaktiku, kuras aptuveni 90% ir pundurgalaktikas. Jaunavas galaktiku kopa ir centrālā Lokālās superkopas sastāvdaļa. Daudzas no spožākajām galaktikām tika atklātas ap 1780. gadu un iekļautas Šarla Mesjē katalogā kā miglāji, bet pēc 1920. gada tika konstatēts, ka tās tomēr ir galaktikas.

Jaunavas zvaigznāju var atrast, ja skatās pēc Saules rieta dienvidu, dienvidaustrumu virzienā. Tas izkārtojies virs savas spožākās zvaigznes Spikas.

Jaunavas zvaigznājs Latvijā redzams pavasarī.

Reālistiskās Jaunavas

Jaunava (latīņu val. Virgo) ir sestā zodiaka zīme, kuras ietekmē ir cilvēki, kas dzimuši laikā no 23. augusta līdz 22. septembrim. (Šīs robežas var nedaudz mainīties, jo Saules ceļš zodiakā zīmes maina dažādos laikos, tāpēc precīza informācija jāskata individuālajā astroloģiskajā kartē.)

Jaunavas valdošā planēta ir Merkurs un stihija – Zeme. Šajā zīmē dzimušajiem vislabvēlīgākais metāls ir misiņš, bet no minerāliem – safīrs.

Jaunavas ir punktuālas, uzņēmīgas, taktiskas, pieklājīgas un pašapzinīgi paļaujas uz savām labajām īpašībām. Viņām raksturīgs miers, apzinīgums, nosvērtība, čaklums. Viņu kārtības mīlestība nereti robežojas pat ar pedantismu.

Jaunavām ir augsts prāta potenciāls, tāpēc labi padodas intelektuālas nodarbes – pedagoģija, filoloģija, filozofija. Jaunavas var būt arī labi izpildītāji – administratori un organizatori, lieliski amatnieki. Ja šajā zīmē dzimušie ir pārliecināti par savām spējām un talantiem, saglabā mieru, tad viņiem ir iespēja būt ļoti veiksmīgiem un radošiem. Jaunavām patīk strādāt, viņi ir godīgi, pašaizliedzīgi un gudri, tāpēc parasti labi sava amata meistari, kuri sasniedz savus mērķus pakāpeniski.

Jaunavām piemīt filozofiska domāšana, un viņi ar uzņēmības palīdzību spēj atrast izeju no jebkuras dzīves situācijas. Bet vispār viņu dzīves mērķis ir darīt visu pareizi. Jaunavas trāpīgi spriež un arī apveltītas ar analītiķa spējām. Šajā zīmē dzimušie allaž saglabā skaidru prātu, dzīvē ir izteikti praktiķi un reālisti. Tiesa, nekomfortabli apstākļi Jaunavas noved pie melanholisma, iekšēja nemiera, rada neizlēmību.

Sliktākajā variantā Jaunavām raksturīga sīkumainība, neapmierinātība ar sevi un citiem, pārlieka kritizēšana, varētu pat teikt – piekasīšanās un viltība. Viņas var kļūt savtīgas, tiecoties pēc naudas un savu vēlmju piepildījuma, alkatīgas, kas var apvienoties ar taupību un skopumu. Jaunavas zodiaka zīmes pārstāvjiem parasti prāts ņem virsroku pār kaislībām, viss tiek iepriekš izplānots, aprēķināts, lai prātīgi un izlēmīgi realizētu to, kas jādara.

Protams, Jaunavu dzīvē ir vieta mīlestībai un attiecībām. Sirdslietās šīs zīmes pārstāvjiem svarīga stabilitāte, un dažkārt kautrības dēļ ir grūti spert pirmo soli. Taču, kad Jaunava izveido ģimeni, tad par savējiem gādās un rūpēsies, cik spēka.

Dēmetra jeb Cerera – mātišķās jūtas

Jaunavas zvaigznāju antīkajā mitoloģijā reprezentē auglības dieviete un lauksaimniecības aizgādne Dēmetra sengrieķu mitoloģijā jeb Cerera romiešu mitoloģijā. Viņa tika uzskatīta par labvēlīgu dievieti, jo mācīja cilvēkiem art un apsēt laukus, palīdzēja zemkopības darbos. Dievietes simboli ir pārpilnības rags, kvieši, lāpa un maize. Dēmetra jeb Cerera bija titāna Krona un titanīdas Rejas meita, Poseidona, Zeva, Hēras, Aīda un Hestijas māsa. Viņai savukārt bija meita Persefone, kuras tēvs bijis pats dievu un cilvēku valdnieks Zevs jeb Jupiters. Mīti vēsta, ka Persefone pieaugot kļuvusi ļoti skaista un viņai pievērsta liela uzmanība dievu panteonā. Dievietei paticis rotaļāties ziedošās pļavās un ielejās, bet tam drīz bija lemts beigties, jo Persefoni sev bija noskatījis pazemes dievs Aīds.

Viņš pierunājis zemes dievieti Gaju izaudzēt neparasti skaistu ziedu, ar ko piesaistīt Persefones uzmanību. Bet tajā brīdī, kad daiļava pastiepusi roku pēc zieda, atvērusies zeme, savos ratos parādījies Aīds, saķēris Persefoni un nozudis zemes dzīlēs.

Dēmetra jeb Cerera pamanījusi savas meitas pazušanu, pametusi Olimpu un večiņas izskatā devusies viņu meklēt, taču nesekmīgi. No dievietes bēdām visa zeme kļuvusi kā izmirusi un neauglīga, jo viņa nav spējusi domāt ne par ko citu, tikai par savas meitas glābšanu. Noskumusi un dusmīga Dēmetra jeb Cerera devusies uz Eleisīnu, sēdējusi uz sēru akmens pie jaunavu akas, kur Eleisīnas valdnieka meitas viņu pamanījušas un nolēmušas aizvest pie sava tēva, kurš izlēmis nolīgt dievieti večiņas izskatā par savas sievas palīdzi, aukli. Dieviete auklējamajam zēnam slepus devusi ambroziju un rūdījusi ugunī, lai padarītu viņu nemirstīgu, bet tad, kad to pamanījusi valdnieka sieva un sākusi kliegt, Dēmetra jeb Cerera atklājusi savu patieso būtību un pateikusi, ka zēns tomēr būšot mirstīgs.

Tikai desmitajā meklēšanas dienā Saules dievs Hēlijs pateicis Dēmetrai, ka Persefoni nolaupījis Aīds.

Dēmetra likusi iedibināt Eleisīnas mistērijas un uzcelt viņai templi, kurā dieviete turpinājusi sērot par Persefoni. Dieviete sērās liedza zemei auglību, draudot nomērdēt cilvēkus badā, ja nesatiks atkal savu meitu. Zevs jeb Jupiters redzējis, ka visu zemi māc bads, tāpēc piekāpies un licis Aīdam atdot Persefoni. Bet Aīds ar viltību iemānījis Persefonei granātābola sēkliņu, kas neļāva viņai pilnībā atgriezties virszemē, jo tā simbolizēja nesaraujamas laulības saites un saistību ar Aīda valstību. Tāpēc tika izlemts, ka divas trešdaļas gada Persefone dzīvos uz zemes, bet vienu trešdaļu – pazemē pie Aīda. (Ir arī cita versija, ka sešus mēnešus Persefonei bija lemts pavadīt virszemē un sešus mēnešus pazemē.)

Sastapusi savu meitu, Dēmetra atkal atdevusi zemei auglību. Tomēr viņa skumst katru reizi, kad Persefone dodas uz Aīda valstību, tad novīst ziedi, dzeltē lapas, pār zemi traucas auksti vēji. Savukārt tad, kad debesīs redzams Jaunavas zvaigznājs, cilvēki zina, ka Persefone ir atgriezusies uz zemes, jo dieviete Dēmetra dāvā zemei auglību un ražu.

Eleisīnas mistērijas

Dieviete Dēmetra sniedza zemei auglību, sargāja labību un zemes dotās veltes, tāpēc viņai par godu tika izveidots kults – Eleisīnas mistērijas. Mistērijām paredzētā svētnīca atradusies netālu no Atēnām Eleisīnā un pastāvējusi gandrīz 2000 gadu. Eleisīnas mistērijas bija slepenas ceremonijas, tāpēc par tām nav atrodami plaši vēsturiski materiāli un izklāsti. Pirmā mistērija esot notikusi 14. gs. p.m.ē. un turpmāk katru gadu mistiskajā rituālā piedalījušies aptuveni 3000 cilvēku. Bet 4. gs. m. ē. mistēriju svētnīcu pēc kristiešu vēlmes slēdza. Mūsdienās svētnīca ir tikai drupas.

Eleisīnu mistēriju ceremonija norisinājusies pēc ražas novākšanas, lai nosvinētu šo notikumu un izbaudītu neparastu virszemes dzīves reliģisku un rituālu pieredzi. Mistēriju viesi devās gājienā no Atēnām uz Eleisīnu, rotājušies ar vainagiem, turot rokās lāpas un vārpu kūļus, cildinot ne tikai Dēmetru jeb Cereru, bet arī viņas meitu Persefoni. Mistēriju tēma saskaņā ar mītisko tradīciju bija sižets, kurā auglības dieviete Dēmetra jeb Cerera nolaižas pazemes valstībā, lai atgrieztu virszemē savu meitu Persefoni. Uzskatīja, ka tieši Eleisīnā bijusi tā vieta, kur Persefone nokļuvusi virszemē.

Pēc mistiskās un teatrālās mistēriju ceremonijas tās dalībnieki ļāvušies lielām dzīrēm, kuru sastāvdaļa esot bijis arī sekss.

Par Eleisīnas mistērijām bijušas sajūsmā arī pazīstamas un ietekmīgas antīkās pasaules personas. Piemēram, Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstrādātājs Cicerons uzskatījis, ka Atēnas nav devušas pasaulei neko brīnišķīgāku un dievišķāku par Eleisīnas mistērijām. Arī Pindars, viens no izcilākajiem sengrieķu dzejniekiem, apgalvojis, ka mistēriju ceremonijā redzētais ļaujot viņam ticēt esības bezgalībai, viņam esot atklājies lielais dzīvības noslēpums.

Pētnieki uzskata, ka Eleisīnu mistērijās notikusi kolektīva halucinācija, lai to panāktu, iespējams, tikusi izmantota kāda psihotropa viela. Katram mistēriju svētceļniekam pie ieejas templī esot likts izdzert īpašu dzērienu, kas bijis neatņemama mistērijas sastāvdaļa. Šī dzēriena dēļ visiem apmeklētājiem Eleisīnas mistērijas šķitušas kaut kas ļoti neparasts un izraisījušas lielu emocionālu pārdzīvojumu, darītas trakas lietas, notikusi ļaušanās neķītrām izvirtībām.

Konfūcija mācība

Par Jaunavas zodiaka zīmes valdošo planētu uzskata Merkuru. Planētai ir saistība ar romiešu dievu Merkuru jeb grieķu mitoloģijā ar Hermeju, bet Senajā Ēģiptē ar šo dievību saistīja hermētisma mācības radītāju Hermeju Totu, kuram piedēvē arī gudrības dieva tēlu. Hermejs Tots bijis pirmais, kurš savos darbos pievērsies monoteisma idejai, ka dievs ir tikai viens un pasaule ir debesu pasaules spoguļattēls. Arī mūsdienu astroloģijā Merkurs atbild par prātu un intelektu.

Reliģijas vēsturē Jaunavas zodiaka zīmei atbilst Konfūcija mācība. Šī mācība ir Ķīnas sabiedrības pamats jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Tai raksturīgs reālisms, praktiskums, valsts iekārtas balstīšana uz ģimenēm, atklājot uzskatus, ka stabilas ģimenes ir stabilas valsts pamats un valdnieks nedrīkst būt izšķērdīgs, lai iedzīvotāji tādi nebūtu. Konfūcisms arī māca, ka rupjībai, cietsirdībai, dīkdienībai, skopumam dzīvē nav vietas, jo cilvēkam morāli jāpilnveidojas, jābūt cildenam un izglītotam. Mācība iesaka sadalīt realitāti atsevišķās sastāvdaļās, lai visu varētu analizēt, jo katra detaļa ir svarīga. Konfūcismam ir raksturīga akurātība, rūpība, metodiskums un atbildības izjūta, kas harmonē ar Jaunavas zodiaka zīmei piemītošajām īpašībām.

Jaunavas zīmē dzimuši daudzi izcili prāti, piemēram, vācu filozofi Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Johans Gotfrīds fon Herders un Teodors Adorno, itāliešu domātājs Tomazo Kampanella jeb Džovanni Domeniko Kampanella.

Jaunavas zīmei tipisku domu savā filozofijā izvirzīja Hēgelis: «Kas ir saprātīgs, ir patiess, bet, kas ir patiess, ir saprātīgs.» Filozofs spriež arī par vispārējo pasaules saprātu, uzskata, ka saprāts izmanto cilvēku intereses un kaislības, lai sasniegtu savus mērķus. Viņš apcerējis arī attīstības dialektiku, un Jaunavas zodiaka zīmei ir svarīgs attīstības virziens. Arī Herders vēsta Jaunavas zīmei raksturīgas idejas. Viņš spriež, ka visi organismi ir iekārtoti tā, lai radītu ko augstāku.

Mīlestības un mātišķuma simbols

Kultūrā Jaunavas tēls saistāms arī ar kristietībā populāro Jaunavas Marijas tēlu. Liela daļa kristiešu uzskata, ka Marija Jēzus ieņemšanas brīdī bijusi jaunava, bet Jēzus radīšana bijis brīnums.

Kristietībā ir atsevišķa teoloģijas nozare par Mariju, kuru sauc par marioloģiju. Jaunavu Mariju sauc arī par Dievmāti, Madonnu un Pestītāja māti.

Jaunavas zvaigznāja mitoloģiskais pirmsākums īsti nav zināms, bet parasti viņu attēlo ar labību rokā. Arī antīkās pasaules Jaunavas zvaigznāja simbols – auglības dieviete Dēmetra jeb Cerera – tikusi attēlota labajā rokā turam zizli vai lāpu un kreisajā rokā labības vārpas. Mītos Jaunavas tēls ir mīlestības un mātišķuma simbols, tai ir liela pienākuma apziņa un nozīmīga misija pasaulē.

Senajā Ēģiptē par Jaunavas tēla simbolu, dievietes Dēmetras jeb Cereras un Jaunavas Marijas līdzinieci tiek atzīta veselības, laulības, gudrības, auglības, ūdens, vēja dieviete un kuģniecības aizbildne Izīda, kura reizēm attēlota ar vārpām rokās un bieži vien – barojot savu dēlu, Saules un debesu dievu Horu. (Hora acs ir viens no Senās Ēģiptes svarīgākajiem un pazīstamākajiem simboliem.)

Savukārt par Jaunavas zīmei atbilstošo krāsu uzskata gaiši dzeltenu, kas saistīta ar cerību uz kaut ko gaišu. Pastāv uzskats, ka ar cerībām pārņemtam cilvēkam patīk dzeltena krāsa un, jo mazāk cerību, jo mazāka patika pret dzelteno krāsu.

Jaunavas tēls alegoriski simbolizē nevainību un tikumību, kas tālāk izpaužas rūpēs par bērniem vai visiem cilvēkiem.

_

Autortiesības pieder izdevniecībai "Mediju Nams" pārpublicēšna tikai ar izdevniecības rakstisku atļauju. Žurnāls "Praktiskā Astroloģija".

Bloga sadaļas

Guna Kārkliņa

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

405 iesaka šo blogu

Balsot