Astro(b)logi Tavs astrologs

Seksa sublimēšana

Ošo, lūdzu, izskaidrojiet mums seksuālās enerģijas garīgo nozīmi. Kā iespējams sublimēt un apgarot seksu? Vai iespējams izmantot seksu, fizisko mīlestību kā tramplīnu uz augstākām apziņas virsotnēm?

Tāda lieta kā seksuālā enerģija nepastāv. Enerģija ir viena un vienāda. Sekss ir viena no izejām, viens no tās virzieniem, viens no enerģijas pielietojuma veidiem. Dzīvības enerģija ir viena, taču tā var izpausties atšķirīgos virzienos. Sekss ir viens no tiem. Kad dzīvības enerģija kļūst bioloģiska, tā pieņem seksuālas enerģijas formu.
Sekss ir vienīgi dzīvības enerģijas pielietošanas veids. Tādēļ par sublimāciju nemaz nevar runāt. Kad dzīvības enerģijas plūst citā virzienā, seksa nav. Bet tā nav sublimācija - tā ir transformācija.
Sekss ir dabiska, bioloģiska enerģijas plūsma un viszemākā tās izpausme. Sekss ir dabisks, jo dzīvība bez tā nevar pastāvēt; zemākais tādēļ, ka tas ir pamats, nevis virsotne. Kad sekss kļūst par visu, dzīvei nav piepildījuma. To var salīdzināt ar pamatu likšanu, kad jūs to vien darāt, kā liekat pamatus, bet pie mājas celšanas netiekat. Bet pamati tiek celti šai mājai.
Sekss ir iespēja dzīvības enerģijas augtākai transformācijai. Pats par sevi tas nav slikts, bet, ja tas kļūst par vienīgo dzīvības enerģijas izkļūšanas ceļu, tad sekss top par graujošu spēku. Sekss var būt tikai līdzeklis nevis mērķis. Un līdzekļiem jēga ir vienīgi tad, ja tiek sasniegts mērķis. Ja līdzekļi tiek izmantoti ļaunprātīgi, tad zūd visa jēga. Ja seksu pārvērš par dzīves centru (kā tas šodien notiek), tad līdzekļi top par mērķi. Sekss rada bioloģisko pamatu dzīvības eksistencei un turpinājumam. Tas ir līdzeklis, kuram nav jāpārvēršas par mērķi.
Tiklīdz sekss kļūst par mērķi, pazūd garīgā dimensija. Ja sekss kļūst meditatīvs, tad tas ir vērsts garīgā plāksnē. Tas pārvēršas par pakāpienu, par tramplīnu.
Sublimācija nav nepieciešama, jo enerģija pat par sevi nav ne seksuāla ne garīga. Enerģija vienmēr ir garīga. Tā ir bezvārda. Nosaukumu tā iegūst no to durvju vārda, pa kurām plūst. Tas nav šīs enerģijas vārds, bet gan pieņemtās formas nosaukums. Kad jūs sakāt "seksuālā enerģija", tas noteic enerģiju, kas iziet caur seksuālo izeju. Tā pati enerģija ir garīga, kad tiecas pie dievišķā.
Pati par sevi enerģija ir neitrāla. Kad tā izpaužas bioloģiski, tas ir sekss. Kad tā izpaužas emocionāli, tā var kļūt par mīlestību, naidu vai dusmām. Kad tā izpaužas intelektuāli, tā redzama zinātnē vai literatūrā. Kad tā pārvietojas pa ķermeni, tā kļūst fiziska, kad iet caur prātu, tā kļūst mentāla. Starpība ir nevis atšķirīgā enerģijā, bet tās izpausmju pielietojumā. Tādēļ ir nepareizi runāt par "seksuālās enerģijas sublimāciju". [Izmantojot seksa izeju, enerģija atkal kļūst tīra. Enerģija vienmēr ir tīra. Kad tā izpaužas caur dievišķām durvīm, tā kļūst garīga, bet tā vienkārši ir enerģijas izpausmes forma.] Ar vārdu "sublimācija" saistās sliktas asociācijas. Visas sublimācijas teorijas ir apspiešanas teorijas. Sakot "seksa sublimācija", jūs izrādāt savu antagonismu pret to. Šai vārdā vējo nosodījums.
Jūs jautājat: "Ko ar seksu var izdarīt?" Jebkura darbība, kas tieši vērsta uz seksu, būs tā apspiešana. Ir tikai netiešas metodes, kad jūs pilnīgi nenodarbojaties ar seksuālo enerģiju, bet meklējat metodes, kas ļautu atrast durvis uz dievišķo. Kad durvis ir atrastas, visa jūsos mītošā enerģija virzās uz tām. Un sekss tiek absorbēts. Kad iespējama augstākā svētlaime, tas pazaudē jēgu. Jūs tās neapspiežat, nepretojaties tām. Tās vienkārši atkrīt. Seksu nesublimē, to transcendē (pārkāpj?).
Neviena negatīva darbība attiecībā uz seksu nepārveidos enerģiju. Tieši pretēji, tā jūsos radīs konfliktu, kas ir ļoti graujošs. Kad jūs cīnāties ar enerģiju, jūs cīnāties pats ar sevi. Šai cīņā neviens nevar uzvarēt. Dažubrīd jums liksies, ka esat uzvarētājs, bet pēc laika - ka virsroku ņem sekss. Un tā tas turpināsies nepārtraukti. Vienubrīd jūs domāsiet, ka kontrolējat seksu, bet jau pēc brīža jums radīsies tieksme, un viss jūsuprāt sasniegtais šķitīs pazaudēts. Neviens nespēj uzvarēt kaujā ar savu paša enerģiju.
Ja jūsu enerģija nepieciešama kaut kam, kas sagādā lielāku prieku, sekss pazudīs. Tas nenozīmē, ka jūs sublimējāt enerģiju, jūs ar to neko neizdarījāt. Vienkārši pavērās iespēja lielākai svētlaimei, un automātiski, netīšām visa enerģija sāk plūst šai virzienā.
Ja jums rokās ir akmeņi un jūs pēkšņi atrodat briljantus, jūs pat nepamanīsiet, kā akmeņi izkrīt jums no rokām. Jūs pat nesapratīsiet, kā tas notika. Nekas netika sublimēts. Atvērās liela prieka avots, bet mazo prieku avotiņi izsīka paši no sevis. Tas notiek tik automātiski un spontāni, ka nav vajadzīgas nekādas pret seksu vērstas darbības. Kad jūs uzsākat kaut ko pret enerģiju, tas ir negatīvi. Īsta, pozitīva darbība pat nebūs saistīta ar seksu, tā būs saistīta ar meditāciju. Jūs pat neuzzināsiet, ka sekss ir pazudis. To vienkārši uzsūca jaunais.
Sublimācija ir ļoti kroplīgs vārds. Tas sevī nes konflikta un nepieņemšanas atbalsi. Seksu jāpieņem tādu, kāds tas ir. Tas vienkārši ir dzīvības pastāvēšanas bioloģiskais pamats. Nepiešķiriet tam nekādu garīgu vai negarīgu nozīmi. Tādēļ nepiešķiriet tam nekādas nozīmes un neveidojiet ap seksu nekādas filosofijas. Vienkārši vērojiet faktus. Nedariet neko seksa labā un neko pret to. Lai tas ir, kāds ir - uztveriet to kā kaut ko normālu. Nenostājieties pret to kādā nedabīgā pozā.
Tāpat kā jums ir rokas un kājas, jums ir arī sekss. Jūs taču neiebilstat pret savām rokām un kājām - tādēļ neiebilstiet arī pret seksu. Jautājums par to, kā rīkoties ar seksu, ir bezjēdzīgs. Muļķīgi ir radīt aktīvu attieksmi pret seksu. Tas ir dotums. Jūs dzīvē ienācāt caur seksu, un jūsos ielikta dzīves turpināšanas programma caur seksu. Jūs esat dižās nepārtrauktības daļa. Jūsu ķermenim ir jāmirst, tādēļ jūsos ir ielikta cita ķermeņa radīšanas programma, lai tas nomainītu jūsu ķermeni. Nāve ir neizbēgama. Tādēļ sekss kļuvis par apmātību. Jūs šeit nebūsiet mūžīgi, jūs jānomaina ar jaunu, līdzīgu. Daba to prasa. Ja tas būtu patvaļīgs, uz zemes neviena vairs nebūtu. Sekss ir tik pievilcīgs un visu uzsūcošs, un dzimumtieksme tik nepārvarama tādēļ, ka visa daba to pieprasa. Bez tā nevar pastāvēt dzīvība.
Visiem reliģiozajiem meklētājiem seksa problēma ir tik svarīga tādēļ, ka tas ir pievilcīgs, dabīgs un netīšs. Tas kļuvis par kritēriju, pēc kura spriež, vai enerģija konkrētajā cilvēkā ir sasniegusi dievišķo vai nē. Mēs tieši nevaram zināt, vai cilvēks ir saticis dievišķo - mēs tieši nezinām, vai viņam ir briljanti - bet mēs varam pamanīt, ka viņam nav akmeņu, jo mēs akmeņus pazīstam. Un mēs spējam ieraudzīt, ka kāds kaut kad ir transcendējis seksu, jo mēs esam pazīstami ar seksu.
Sekss ir tik vajadzīgs un nevilšs, tas ir tik nepārvarams spēks, ka ka to nav iespējams transcendēt, iekams nav sasniegts dievišķais. Un brahmačarja kļūst par tādu kritēriju. Tādam cilvēkam sekss pārstāj eksistēt, kā tas eksistē citiem. Tas nenozīmē, ka atmetot seksu, cilvēks savienojas ar dievišķo. Šādas atgriezeniskas saites nav. Cilvēks, kurš atrada briljantus, nomet akmeņus, ko pirms tam nesis, turpretī, izsviežot akmeņus, nav garantijas, ka atradīsi briljantus. Tad jūs nokļūsiet ne šur ne tur. Jūs apspiedīsiet savu saprātu, bet transcendence nenotiks. Sekss lauzīsies uz āru, un jūs sev sarīkosiet elli. Kad sekss tiek apspiests, tas kļūst kroplīgs, slims, neirotisks. Tas kļūst perverss.
Tā saucamā reliģiozā attieksme pret seksu radījusi perversu seksualitāti un kultūru, kas ir absolūti seksuāli neirotiska. Es esmu pret to. Sekss ir bioloģisks fakts, un tajā nav nekā slikta. Tādēļ necīnieties ar to, citādi sekss kļūs perverss, un tas ir nevis solis uz priekšu, bet kritiens zem normālā līmeņa, tas ir solis pretim neprātam. Kad jūs vairs nespējat to apspiest, tas uzsprāgst... šajā sprādzienā jūs tiksiet iznīcināti.
Jūs esat visu cilvēcisko īpašību un iespēju kopums. Normāls sekss ir veselīga parādība, taču, ja to nedabīgi apspiež, tas kļūst slimīgs. No normāla stāvokļa uz dievišķo virzīties ir viegli, bet no neirotiska stāvokļa - ļoti grūti, dažkārt neiespējami. Vispirms jums jātop veselam un normālam. Tikai pēc tam jūs varat transcendēt seksu.
Ko darīt? Iepazīt seksu! Iet tajā apzināti! Lūk, kur ir jaunu durvju atklāšanas noslēpums. Ja jūs ar seksu nodarbojaties neapzināti, tad jūs vienkārši esat bioloģiskās evolūcijas instruments, bet, ja seksa laikā jūs spējat būt apzinīgs, tad šī apzināšanās kļūst par dziļu meditāciju.
Seksuālais akts ir tik reflektorisks un pamatīgs, ka tajā palikt apzinīgam ir ļoti grūti, bet ne neiespējami. Ja jūs spēsiet apzināti ieiet seksuālajā aktā, tad nebūs dzīvē vairs nekā, kur jūs nevarētu saglabāt apziņu, jo nav nekā dziļāka par seksu.
Ja seksā jūs saglabājat saprašanu, tad jūs to spēsiet izdarīt pat nāvē. Nāves un seksa dziļums ir vienādi, paralēli. Jūs nonākat pie tā paša punkta. Ja seksuālā akta laikā jūs spējat palikt apzināts, tad jūs daudz ko esat sasniedzis. Tas ir nenovērtējams. Tādēļ izmantojiet seksu kā meditācijas aktu. Nepretojieties tam un necīnieties ar to. Ar dabu nav iespējams cīnīties, jūs esat tās neatņemama sastāvdaļa. Jūsu attieksmei pret seksu ir jābūt draudzīgai un labvēlīgai. Tas ir visdziļākais dialogs starp jums un dabu. Pēc būtības seksuālais akts nav dialogs starp sievieti un vīrieti. Tā ir vīrieša saruna ar dabu, kur palīdz sieviete; vai arī sievietes saruna ar dabu, kur palīdz vīrietis.
Tas ir dialogs ar dabu. Uz mirkli jūs esat kosmiskajā straumē, debesu harmonijā, saskaņā ar veselo. Tādējādi vīrietis realizējas caur sievieti, savukārt sieviete - caur vīrieti.
Ne vīrietis, ne sieviete nav pilnīgi. Viņi ir viena vesela divas daļas. Tādēļ, kad viņi savienojas vienā, seksuālajā aktā, viņi nonāk pie harmonijas ar lietu slēpto dabu, ar Dao. Šī harmonija var dot bioloģisku sākumu jaunai radībai. Ja jūs neesat apzināti, tas tas ir vienīgais iespējamais. Ja jūs esat apzināti, tad šis akts var kļūt par jūsu dzimšanu, garīgu dzimšanu. Caur to iespējams kļūt par "divkārt dzimušo".
Ja jūs tajā piedalāties apzināti, tad jūs kļūstat par tā liecinieku. Kad jūs kļūstat par liecinieku dzimumaktā, jūs transcendējat seksu, jo liecināšana atbrīvo jūs. Tad nebūs piespiešanas, un jūs nebūsiet neapzinīgs dalībnieks. Kļūstot par akta liecinieku, jūs transcendējat to. Tagad jūs zināt, ka jūs esat ne tikai ķermenis. Jūsu liecināšanas spēks atklāja kaut ko ārpus jums. "Aizliegto" iespējams izzināt vienīgi uzturoties dziļi iekšpusē. Tā nav virspusēja tikšanās. Kad jūs tirgū kaulējaties, jūsu apziņa nevar iekļūt dziļumā, jo pats šis akts ir virspusējs. Kas attiecas uz cilvēku, tad seksuālais akts ir vienīgais, caur kuru viņam iespējams kļūt par iekšējo dzīļu liecinieku.
Jo vairāk jūs meditējat caur seksu, jo mazāka ir tā ietekme. Meditācija izaug no tā, un no šīs augošās meditācijas atveras jaunas durvis un sekss atkrīt. Tā nebūs sublimācija. Tas ir līdzīgi kā, kad kokam nokrīt sausās lapas. Koks pat nenojauš, ka viņam krīt lapas. Tāpat arī jūs nepamanāt, kā pazūd mehāniskā tiekšanās uz seksu.
Radiet no seksa meditāciju, padariet seksu par meditācijas objektu. Izmantojiet to kā templi, un jūs transcendēsiet to un tiksiet pārveidoti. Tad sekss pazudīs, bet bez apspiešanas, bez sublimācijas. Sekss vienkārši pazaudēs savu nozīmi un jēgu. Jūs no tā izaugat. Priekš jums tas kļūs bezjēdzīgs.
Kad bērns izaug, rotaļlietas viņam zaudē nozīmi. Viņš neko nesublimēja, neko neapspieda, vienkārši izauga un pieauga. Spēļmantas kļuva nevajadzīgas.
Tieši tāpat, jo vairāk jūs meditēsiet, jo mazāk piesaistīs sekss. Un pakāpeniski, netīši, bez apzinātām pūlēm sublimēt seksu, enerģija atradīs savu kustības virzienu. Tā pati enerģija, kas agrāk izpaudās caur seksu, tagad virzās caur meditāciju. Kad tā dodas meditācijā, atveras dievišķuma durvis.
Nākamais. Jūs lietojāt vārdus "sekss" un "mīlestība". Parasti mēs domājam, ka šie divi vārdi ir iekšēji saistīti. Tas tā nav. Mīlestība atnāk, kad sekss aiziet. Līdz tam mīlestība ir vienīgi aizraušanās, priekšspēle un nekas vairāk. Tā sagatavo augsni seksuālajam aktam. Nekas vairāk, kā priekšvārds seksam. Un, jo vairāk seksa starp diviem cilvēkiem, jo mazāk mīlestības starp viņiem, jo viņiem vairs nav vajadzīga priekšspēle.
Kad divi ir iemīlējušies viens otrā un starp viņiem nav dzimumattiecību, viņu mīlestība ir ļoti romantiska. Tiklīdz parādās sekss, tā mīlestība uzreiz aiziet. Sekss ir tik ass, pats par sevi tas ir pilns ar vardarbību. Tam nepieciešama iepriekšēja spēle, priekšvārds. Tā mīlestība, ko pazīstam, ir nepiesegta seksa pārklājs. Ja dziļāk ieskatīsities tajā, ko mēs saucam par mīlestību, jūs tur ieraudzīsiet seksu, kas sagatavojies lēcienam. Tas noteikti ir paslēpies aiz stūra. Mīlestība runā, bet sekss gatavojas.
Tā dēvētā mīlestība asociējas ar seksu ne tikai kā priekšvārds. Ja notiek sekss, mīlestība pazūd. Lūk, kādēļ laulība nokauj romantisko mīlestību, nokauj pilnībā. Divi iepazīst viens otru, un atkrīt mīlestības un priekšspēles nepieciešamība.
Patiesa mīlestība nav priekšspēle. Tas ir aromāts. Tā nav pirms, bet gan pēc seksa. Mīlestība nav prologs, bet epilogs. Ja jūs izejat caur seksu un jūtat līdzcietību, tad rodas mīlestība. Ja jūs meditējat, jūs jūtat līdzcietību. Ja jūs meditējat seksuālā akta laikā, tad jūsu partneris nav tikai jūsu baudas instruments. Jūs būsiet pateicīgs viņam vai viņai, ka abi iegrimāt dziļā meditācijā.
Ja seksā meditē, starp jums rodas jauns draudzīgums, jo, pateicoties jums abiem, jūs saplūdāt ar dabu, viens caur otru jūs ieskatījāties realitātes neizpētītajos dziļumos. Vienam pret otru jums būs pateicība un līdzjūtība: jūs sapratīsiet sava pavadoņa ciešanas un meklējumus šajā ceļā; ka viņš, līdzīgi jums, meklē un tausta ceļu.
Tikai kļūstot meditatīvam, sekss aiz sevis atstāj aromātu: sajūtu, kas nelīdzinās seksa priekšspēlei, bet briedumam, augsmei, meditatīvai realizācijai. Tādēļ, ja dzimumakts kļūst meditatīvs, jūs sajutīsiet mīlestību. Mīlestība ir pateicības, draudzīguma un līdzjūtības apvienojums. Ja klātesoši ir visi trīs komponenti, tad jūs mīlat.
Ja attīstās šāda mīlestība, tā transcendē seksu. Mīlestība attīstās caur seksu, bet tā iziet ārpus tā robežām. Tāpat kā ziediņš: tas izaug no saknēm, bet ceļas augstāk. Un neatgriežas, jo atpakaļceļa nav. Ja attīstās mīlestība, tad pazūd sekss. Patiesībā tā ir viena no iespējām uzzināt, ka mīlestība ir pilnībā attīstījusies. Sekss ir kā olas čaumala, caur kuru jātiek mīlestībai. Tiklīdz mīlestība ierauga dienasgaismu, čaumala tiek saplēsta un paliek malā.
Bez meditācijas sekss būs vienīgi dzimumaktu atkārtošana, kas jums drīz vien apniks, līdz izzudīs pateicības jūtas pret otru. Jums pret viņu radīsies naidīgums, it kā jūs būtu piemānīts. Viņš valda pār jums, viņš ir jūsu kungs caur seksu, kas priekš jums ir pārvērties par nepieciešamību. Jūs kļuvāt par vergu, jo nespējat dzīvot bez seksa. Nav iespējams būt draudzīgam pret to, kurš padarījis jūs par vergu.
Interesanti, ka abi jūt vienādi: otrs ir paverdzinātājs. Jūs pretosieties šai verdzināšanai, bet turpināsiet seksu. Tas kļūs par jūsu dzīves veidu. Jūs strīdēsities ar savu partneri, pēc tam līgsiet mieru, tad atkal karosiet un atkal salabsiet. Mīlestība, labākajā gadījumā būs tikai miera līgums. Jūs neesat spējīgi uz līdzcietību un draudzīgumu. Tā vietā - vienīgi cietsirdība un vardarbība, visu laiku jūs jutīsieties apmānīts. Jūs pārvērtīsities par vergu un sekss paliks tikai par seksu.
Ejiet cauri seksam! Nebaidieties no tā, jo bailes nekur neved. Ja baidīties, tad vienīgi no pašām bailēm. Nepretojieties seksam, jo pretošanās arī ir sava veida bailes.
"Cīnies vai bēdz" - tie ir divi baiļu ceļi. Tādēļ necīnieties ar seksu un nebēdziet no tā. Pieņemiet to kā dotumu. Iegrimstiet tajā un izbaudiet to pilnībā, saprotiet to, meditējiet tajā un jūs transcendēsiet to. Brīdī, kad jūs meditēsiet dzimumaktā, jums atvērsies jaunas durvis. Jūs ienākat jaunā dimensijā, nepazīstamā, nedzirdētā.. un jūs paņem dziļa svētlaime. Jūs sastapsiet kaut ko tik svētlaimīgu, ka sekss nobālēs un atkritīs pats par sevi. Un jūsu enerģija vairs neplūdīs šajā virzienā. Enerģija vienmēr plūst svētlaimes virzienā. Ja jūs meklējat dziļāku un lielāku svētlaimi, pārstās plūst seksa virzienā.
Kad sekss kļūst par meditāciju, tas uzzied mīlestībā, un šī ziedēšana ir tiekšanās uz dievišķo. Lūk, kādēļ mīlestība ir dievišķa parādība. Sekss ir fizioloģija, mīlestība - garīgums. Kad uzzied mīlestība, noteikti atnāk lūgšana. Tagad jūs esat tuvu dievišķajam, jūs gandrīz esat atnācis mājās.
Tagad sāciet meditēt uz mīlestību. Tas ir otrais pakāpiens. Saplūsmes un mīlestības brīdī sāciet meditēt. Gremdējieties tajā un apzinieties to, kas notiek. Seksā satiekas ķermeņi, mīlestībā - dvēseles. Vienalga tā ir divu cilvēku tikšanās.
Skatiet mīlestību tāpat kā skatījāt seksu. Ieraugiet kopību, iekšējo saplūsmi, iekšējo saiti. Tad jūs transcendēsiet arī mīlestību un nonāksiet pie lūgšanas. Šī lūgšana ir durvis. Arī šī ir tikšanās, taču vairs ne starp diviem cilvēkiem. Tas ir kontakts starp jums un veselo. Tagad otrs kā cilvēks ir pazudis. Tagad tas ir bezpersonīgais - viss esošais - un jūs.
Arī lūgšana ir tikšanās, tādēļ arī to beigās nepieciešams transcendēt. Lūgšanā dievība un lūdzējs ir atšķirīgi, "bhakta" un "bhagavans" ir atšķirīgi (atšķirti). Tā vēl arvien ir tikšanās. Lūk, kādēļ Šīra un Terēze izmantoja seksuālus terminus, aprakstot savas lūgšanas. Vajag meditēt arī uz lūgšanas momentiem. Esiet to liecinieki. Redziet saskarsmi starp jums un veselo. Tam nepieciešams vissmalkākais apzināšanās līmenis. Ja jūs varat apjēgt tikšanos starp sevi un veselo, tad jūs transcendēsiet gan sevi gan veselo. Tad jūs esat veselais. Šajā veselajā nav divpusības, ir vienība.
Uz šo viengabalainību tiecas caur seksu, caur mīlestību, caur lūgšanu. Tieši pēc šīs viengabalainības alkst. Pat seksā tiecas uz to. Svētlaime rodas no tā, ka uz mirkli jūs saplūstat vienā. Sekss pāraug mīlestībā, mīlestība pāraug lūgšanā, bet lūgšana pāraug pilnīgā vienotībā. Šī padziļinātā augšana notiek vienīgi caur meditāciju. Metode visos gadījumos ir viena. Dažādi būs līmeņi, dimensijas, pakāpes, bet metode vienmēr paliek tā pati. Ķerieties tā pamatīgi pie seksa, un jūs atklāsiet mīlestību. Iedziļinieties mīlestībā un jūs nonāksiet pie lūgšanas. Iegrimstiet lūgšanā un jūs eksplodēsiet vienotībā. Šī vienotība ir veselais, tā ir svētlaime, šī vienotība ir ekstāze.
Tādēļ ir ļoti svarīgi nenostāties noliegšanas un pretdarbības pozā. Dievišķais ir klātesošs katrā faktā. Tas var būt noslēpts, apslēpts zem apģērba; novelciet tam drēbes, atkailiniet. Jūs atradīsiet vēl smalkākas drānas. Noņemiet arī tās. Kamēr neatradīsiet vienotību visā tā kailumā, mieru un apmierinājumu jums neatrast.
Kad jūs atrodat to vienu, kas nav piesegts ne ar ko, jūs saplūstat ar to; kad esat izzinājuši to kailo, jūs saprotat, ka tas ir nekas cits, kā jūs pats. Jo, pēc būtības, katrs caur citiem meklē pats sevi. Savu māju var atrast, klauvējot pie visām svešajām durvīm.
Kad no realitātes nokrīt apģērbs, jūs saplūstat ar to, jo apģērbs rada atšķirības. Apģērbs - tie ir šķēršļi, bet neiespējami izģērbt realitāti, iekams neesi atkailinājies pats. Meditācija ir dubults ierocis: tā atkailina ne tikai realitāti, bet arī jūs pašus. Absolūtā kailuma un tukšuma mirklī jūs kļūstat viens.
Es nepavisam neesmu pret seksu. Tas nenozīmē, ka es esmu par seksu. Es esmu par to, lai dziļi ieietu seksā un iepazītu bezrobežību. Aizliegtais vienmēr ir tur, bet neviens parasti neiet dziļāk seksā - tikko pieskaras un tūlīt bēg. Ja jūs spēsiet tajā ieiet dziļi, jūs piedzīvosiet pateicību Esošajam par to, ka caur seksu atvērās durvis, taču, ja jums sekss ir tikai ķeršanas spēlīte, jūs nekad neuzzināsiet, ka bijāt tuvu pie kaut kā diža.
Jūs esat tik ļoti viltīgi, ka esat radījuši viltus mīlestību, kas rodas nevis pēc seksa, bet pirms. Bet tas ir kaut kas mākslīgi audzēts. Lūk, kādēļ mēs jūtam, ka mīlestība aiziet, kad sekss ir apmierināts. Tāda mīlestība ir tikai priekšvārds, un tagad tā vairs nav vajadzīga. Bet īsta mīlestība vienmēr ir aiz seksa robežām, tā slēpjas aiz seksa. Ieslīgstiet tajā un svētlaimīgi meditējiet tajā, un jūs uzziedēsiet mīlestībā.
Tas nenozīmē, ka es esmu pret seksu un par mīlestību. Arī to nāksies transcendēt. Meditējiet uz to, transcendējiet to. Ar meditāciju es domāju to, ka jums ir jāiziet caur to, esot modram un apzinīgam. To nedrīkst darīt akli un neapzināti. To milzīgā svētlaimi, kas ir ietverta mīlestībā, jūs sava akluma dēļ pat varat nepamanīt. Aklums ir jāpārveido, acis ir jāatver. Kad acis ir vaļā, sekss jūs var izvest uz vienotības ceļa.
Piliens var kļūt par okeānu. To alkst katra piliena sirds. Katrā darbībā, katrā vēlmē slēpjas viena un tā pati tiecība. Atkailiniet to un sekojiet tai. Tas ir dižākais piedzīvojums! Tādi kā šodien mēs dzīvojam neapzināti. Bet mēs varam paveikt to mazumiņu. Tas ir grūti, bet ne neiespējami.To spēja Jēzus, Buda, Mahavīra. To spēj katrs.
Kad jūs slīgstat seksā ar tādu intensitāti, vērību un saglabājat jūtīgumu, jūs to transcendējat. Tad nebūs nekādas sublimācijas. Kad jūs transcendējat, nebūs nekāda seksa - pat sublimēta. Būs tikai mīlestība, lūgšana un vienotība.
Ir trīs mīlestības pakāpes: fiziskā mīlestība, psihiskā un garīgā. Kad transcendējas visas trīs, ierodas dievišķais. Jēzus vārdi: "Dievs ir mīlestība" - vistuvāk patiesībai esošais apzīmējums, jo pēdējais, ko iepazīstam ceļā pie dieva, ir mīlestība. Aiz tās ir nepazīstamais, bet to nav iespējams definēt. Mēs varam vienīgi norādīt uz dievišķo ar mīlestības - mūsu pēdējās realizācijas palīdzību. Aiz mīlestības robežām nav pieredzes, jo nav, kam sajust. Piliens kļuvis par okeānu!
Draudzīgi noskaņoti, ejiet soli pa solim. Bez saspringuma, bez pretestības. Vienkārši ejiet, saglabājot modrību. Alertums (modrība, uzmanība) - tā ir vienīgā gaisma dzīves drūmajā tumsā. Ar šo gaismu ejiet tajā. Apmeklējiet un izziniet katru stūrīti. Viss ir svēts, tādēļ nekam nepretojieties.
Tāpat arī nekur neiestrēdziet. Ejiet tālāk, jo jūs sagaida vēl lielāka svētlaime. Ceļojums tikai turpinās. Ja jums blakus gadījās sekss, lietojiet to, Ja pietuvojāties mīlestībai, izmantojiet to. Dievišķais var slēpties jebkur, tādēļ nepretojieties un nebēdziet ne no kā un ne no viena! Pēc būtības, tā patiesi ir visur, tādēļ, lai kur jūs būtu, veriet vaļā tuvākās durvis un jūs paiesieties uz priekšu. Nekur neapstājieties, un jūs sasniegsiet, jo dzīve ir visur.
Jēzus teica: "Dievs ir zem katra akmens", bet jūs redzat tikai akmeņus. Jums nāksies iziet caur prāta akmens stāvokli. Kad seksā jūs redzat ienaidnieku, tas pārvēršas par akmeni. Tad tas zaudē caurspīdīgumu, un jūs nespējat redzēt tālāk par to. Izmantojiet to, meditējiet uz to, un akmens kļūs caurspīdīgs kā stikls. Caur to jūs ieraudzīsiet, kas ir tālāk un aizmirsīsiet par stiklu. Jūs iegaumēsiet to, kas ir aiz tā.
Viss, kas kļūst caurspīdīgs, izzūd. Nepārvērtiet seksu par akmeni, padariet to caurspīdīgu. Ar meditāciju tas kļūst caurspīdīgs.