Astro(b)logi Tavs astrologs

Astroloģijas pirmsākumi

Cilvēces kultūras vēsturē pieņemts uzskatīt, ka astroloģija, vēl „zvaigžņu reliģijas" ietvaros, dzimusi Mezopotāmijā 5000-3000 gadu pirms mūsu ēras sākuma. Ar astroloģiju nodarbojušās tautas, kuras dzīvoja starp divām lielām upēm Tigru un Eifratu - šumeri, akādieši, haldeji un babilonieši. Taču ir skaidrs, ka viņi šīs zināšanas saņēmuši mantojumā no vēl senākām tautām, iespējams no Atlantīdas iedzīvotājiem, kuru kultūra bija ļoti augstā līmenī, taču gāja bojā kopā ar saviem radītājiem.

No senās Mezopotāmijas šī reliģija, jau pārtapusi parazinātnē, bet, iespējams, arī zinātnē, izplatījās Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Persijā un Indijā, sajaucās ar Senās Ķīnas astroloģiju un kaut kādā nezināmā veidā nonāca pie maiju tautas Jukatanā.

Šumeru astroloģija

Šumeri ticēja, ka dzīve uz Zemes norisinās saskaņā ar Kosmosa likumiem, ka pasaule ir cikliska un atrodas mūžīgā kustībā, ka visumam nav ne sākuma, ne beigu, ka visiem notikumiem Kosmosā ir likumsakarīgs atspoguļojums arī uz zemes, ka pastāv labā un ļaunā garu polaritāte un ka zvaigžņu dievības pārvalda ik stundu uz Zemes un vada visas zemes lietas.

Šo pasaules uzskatu, kas ir saistīts ar Kosmosa ietekmi senie šumeri apstiprina ar šādiem akmenī iecirstiem vārdiem:" Pakāpju tornis sastāv no septiņu vidutāju tempļa, kuri nodod Kosmosa pavēles Zemei...". „Septiņi vidutāji"- tās ir septiņas ietekmes sfēras, septiņas zvaigžņu dievības, kuras bija zināmas tajos laikos, tās ir, Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters, Saturns.

Babiloniešu astroloģija

No šumeriem un akadiešiem astroloģiskās zināšanas pārgāja pie babiloniešiem un asīriešiem. Viņi ir atstājuši aiz sevis vienu no agrīnākajiem astroloģijas dokumentiem Enuma Anu Enlil (tulkojumā kad Dievi Anu un Enlil). Šis dokuments tiek datēts ap 1600. gadu pirms mūsu ēras, un tas uzskaita astronomiskās zīmes un to skaidrojumus.

Babiloniešu astroloģijas mērķis bija paredzēt notikumus, kuri varētu ietekmēt visu nāciju - karš, bads vai meteoroloģiskie notikumi, kā arī karaļa liktenis, kurš bija vissvarīgākais faktors.

Ēģiptiešu astroloģija

Ēģiptiešu astroloģijas uzplaukums bija aptuveni 2400 gadu pirms mūsu ēras. Hērodots raksta, ka ēģiptiešu gads sastāvēja no 365 dienām, un ikvienai dievībai bija veltīts gan savs mēnesis, gan sava diena.

Teksti, kas ļoti atgādina „ikdienas prognozes" sastopami jau XII Ēģiptes faraonu laikā, un viss liecina, ka ēģiptieši nodarbojās gan ar cilvēku, gan valstu likteņu prognozēšanu, vadoties pēc esošajām planētu konstelācijām Zodiaka zīmēs to horoskopos.