Studijas Astrozinības

Vasant Lad
AJŪRVEDA IESĀCĒJIEM
Maskava, 2007

3.NODAĻA

CILVĒKA ĶERMEŅA UZBŪVE

Izplatījums, gaiss, uguns, ūdens un zeme – piecas stihijas izpaužas cilvēka organismā kā trīs pirmssākumi, citiem vārdiem sakot cilvēka šķidrums, kuru pazīstam ar vārdu tridoša.

Stihijas Akasha (izplatījums) + Vaiju (gaiss) ir ķermeniskais gaisa pirmsākums - VATA.

Stihijas Agni (uguns) + Apass (ūdens) ķermenī izpaužas kā uguns pirmssākums - PITA.

Stihijas Prithvi (zeme) + Apass (ūdens) izpaužas ūdens šķidruma veidā, ko pazīstam – KAPHA.

 Šie trīs elementi – VATA-PITA-KAPHA – pārvalda visas bioloģiskās, psiholoģiskās un fiziopatoloģiskās (slimību izraisošās) ķermeņa funkcijas. Tās darbojas kā pamata sastāvošās un aizsargājošās ķermeņa barjeras tā normālajā fizioloģiskajā stāvoklī, izjaucot līdzsvaru tās veicina saslimšanas attīstību.

Tridoša atbild par mūsu dabisko noslieču un ēšanas kārumu rašanos: smaržas, temperatūras un citām pārtikas īpašībām. Tās pārvalda audu veidošanās, uzturēšanas un noārdīsanās procesus un šlaku - atlieku izvadi no ķermeņa. Tās tāpat atbild par psihiskajām parādībām, ieskaitot emocijas – bailes, saniknošanos, skopumu un augstāka līmeņa pārdzīvojumiem – saprašanu, līdzcietību un mīlestību. Līdz ar to, tridoša sastāda psihosomatiskos cilvēka eksistenes pamatus.

Katra cilvēka pamata konstitucionālo tipu nosaka tā aizmešanās brīdī. Šīs aizmešanās brīdī formējas cilvēka ķermeņa uzbūve pārkārtojoties un savienojoties gaisa, uguns un ūdens ķermeņa stihijām, kuras atrodas vecāku organismā.

 

Pastāv 7 konstitucionālie tipi:

 

VATA

VATA-PITA

VATA-KAPHA

VATA-PITA-KAPHA

PITA

PITA-KAPHA

 

 

KAPHA

 

 

 

 

Strap šiem 7 vispārējiem tipiem ir sastopams bezgalīgs skaits starpposmu ķermeņa uzbūvju, kuras tiek noteiktas ar VATAS-PITAS-KAPHAS attiecībām cilvēka organismā.

Sanskritā konstitucionālo tipu sauc prakriti, kas nozīmē „daba”, „radošums” vai „radīšana”. Piecu stihiju pirmās izpausmes mūsu ķermenī izpaužas tā konstitūcijā.

Katra cilvēka pamata konstitucionālais tips paliek nemainīgs visu dzīvi, jo tas ir noteiks dzimšanas brīdī. Ieņemšanas brīdī esošo stihiju savienojums - attiecība paliek nemainīga. Bet stihiju attiecība, kas valda pār organisma nepārtrauktām fizioloģisjajām izmaiņām veidojas pielāgojties apkārtējās vides izmaiņām.

Visu cilvēka dzīvi notiek nepārtraukta mijiedarbība starp iekšējo un ārējo vidi. Ārējā vide ietver kosmiskos spēkus (makrokosmoss), tai pat laikā iekšējie spēki (mikrokosmoss) tiek valdīts ar pirmssākumiem, kas tika tika ielikta VATAS-PITAS-KAPHAS sasaistē - virknē. Vadošais Ajūrvedas ārstnieciskais princips saka, ka cilvēks var izveidot iekšējo spēku līdzsvaru izdarot izmaiņas ēšanas un dzīves paradumos, līdz ar to darbojoties pretī izmaiņām ārējā vidē.

 

2. shēma

DOSHU funkcijas

 

VATA

(gaiss + izplatījums)

PITA

(uguns + ūdens)

KAPHA

(ūdens + zeme)

Kustība

Ķermeņa siltums

Stabilitāte

Elpošana

Temperatūra

Enerģija

Uzstājīgums

Gremošana

Eļļošanās

Audu pārveidošanās

Uztvere

Taukošanās

Kustību funkcijas

Saprašana

Piedošana

Sensorās funkcijas

Izsalkums

Skopums

Bezrūpība

Slāpes - alkas

Pieķeršanās

Sekrēcija

Dusmas

Uzkrāšanās

Izdalījumi

Naids

Atbalsts

Bailes

Skaudība

Privātīpašnieciskums

Tukšums

 

Nemiers, bažas

 

1.shēma: PITA + KAPHA = pārsvarā taukainas

PITA + VATA = pārsvarā vieglas

VATA + KAPHA = pārsvarā aukstas

 

TRIDOSHAS IZPRATNE

Saskaņā ar ajūrvedu pirmā prasība, lai dziedinātu sevi un citus, ir precīza izpratne, ko nozīmē tridosha. Jēdzieni VATA-PITA-KAPHA ir tikai Ajūrvedā un tie spēj saknē pārvērst Rietumos esošās sistēmas. Triju sākumu jēdziens ir sanskrita vārdi ir grūti izsakāmi rietumu izpratnē.

VATA – sākums, kustības princips, viss, kas veicina kustību, tāpēc VATU var saukt par gaisīguma ķermenisko sākumu. Lai gan gaisa stihija ārējā atmosfērā ne pa visam nav tas, kas gaiss mūsu ķermenī, ķermeņa gaiss ir raksturojams kā smalka enerģija, kas valda pār bioloģiskajām kustībām. Šis bioloģiskais kustības sākums izraisa visas smalkās izmaiņas metabolizmā. VATA izveidojas no 2-ām stihijām – izplatījums un ūdens. VATA pārvalda elpošanu, acu mirkšķināšanu, muskuļu un audu kustības, sirdspukstus, citoplazmas un šūnu membrānu sašaurināšanos un paplašināšanos, kustību un atsevišķas uzbudinājumu kustības nervu šūnās. VATA arī pārvalda tādus pārdzīvojumus un jūtas, možums, nervozitāte, bailes, nemiers, sāpes un spazmas. Taisnā zarna, iegurņa apvidus, kauli, āda, ausis, gurni ir VATAS atrašanās vietas. Ja organismā ir par daudz VATAS, tā koncentrējas šajos apvidos.

PITA – tiek tulkota kā „uguns”, lai gan šī vārda tiešais tulkojums ir cits. Sveces liesma vai uguns pavardā ir saredzami ar acīm, bet ķermeņa siltums - enerģija, PITA doša, kura izpaužas metabolisma veidā, ar aci nav saredzama. PITA atbild par pārstrādi, uzsūkšanu, barības apgūšanu un piegādi, metabolismu, ķermeņa temperatūru, ādas krāsu, acu spožumu, kā arī sapratni. Psihiskajā plāksnē PITA veicina niknuma, naida un greizsirdības izpausmes. Tievā zarna, žultspūslis, sviedru dziedzeri, asins, tauki, acis un āda ir PITAS uzkrāšanās vietas. PITA sastāv no divām stihijām – uguns un ūdens.

KAPHA – tulkojas kā bioloģiskais šķidrums, sekrēcija-gļotas. Kapha satur kopā elementus, nodrošinot ķermeņa fizisku veidolu. Šī doša arī nodrošina ķermeņa pretestību. Apass ir galvenā Kaphas sastāvdaļa, ķermeņa šķidrums, kas atbild par bioloģisko spēku un dabas doto organisma audu pretestību. Kapha ieeļļo locītavas, nodrošina ādas mitrumu, palīdz rētu dzīšanas procesā, aizpilda ķermeņa izplatījumu, dod spēku un sīkstumu, uztur atmiņu, piegādā enerģiju sirdij un plaušām, atbalsta imūnsistēmu. KAPHA atrodas krūšu kurvī, kaklā, galvā, degunā, mutes dobumā, kuņģī, locītavās, citoplazmā, ķermeņa sekrēcijā un gļotās.

Psihiskajā plānā kapha pārvalda: pieķeršanos, skopumu, skaudību, tiek atspoguļota arī nosliecēs uz lēnprātību, cēlsirdību un mīlestību. Kaphas pamatnovietojums ir krūšu kurvis.

Veselībai ir nepieciešams visu 3 došu balanss.