VĒDU MĀTE - GAYATRI LŪGSNA

 

http://tencinu.wordpress.com/2009/05/27/vedu-mate-gajatri-lugsna/

Gajatri (Savitri) mantra ir Rigvēdas vissvētākais pants, garā atkārtojams vismaz ikrītus un ikvakarus visiem divkārt dzimušajiem (“kristītajiem”), un to ar tīru sirdi var lietot jebkurš. Gajatri ir Visuma māte. Gajatri mantra tiek uzskatīta par veda-mata, tas ir, Vēdu māti, otro aiz AUM (Visaugstā Dieva) mantras. Katrs vārds tajā ir dziļš un daudznozīmīgs, tāpēc tulkojumu un skaidrojumu ir daudz.

Vārds “Gayatri” sastāv no sanskrita vārdiem “gaya” (dzīvības enerģijas) un “trayate” (pasargā, aizstāv, dāvā atbrīvošanu). 

Vārds “mantra” nozīmē “domāšanas rīks, svēts izteikums vai slavēšanas lūgsna.” Gajatri Mantra ir īpaša ar to, ka tai ir gan mantras, gan lūgsnas (prarthana) spēks, tai ir gan iekšējais spēks caur tās izrunāšanu (“mantra shakti”) un arī līdzekļa spēks (“prarthana shakti”) caur tās nozīmes izpratni. Kopā vārdkopu “gayatri mantra” var tulkot kā “slavēšanas lūgsna, kas modina un pasargā dzīvības enerģijas un sniedz atbrīvošanu.”

Daudzmaz neizvērsts Gajatri tulkojums:

Om: Pirmskaņa – Dievs, Visaugstais, Brahma,

bhūr bhuvaḥ svah: kas caurstrāvo Zemi kā dzīvības garīgās enerģijas iemiesojums, garu debesis kā ciešanu iznīcinātājs, svētlaimes izplatījumu kā laimes iemiesojums,

tat savitur vareṇyaṃ: Kas esi Tas, kas esi, – kā Saule (Gajatri) spožais visa pirmavots, uz ko paļaujamies.

bhargo devasya dhīmahi: Tavā mirdzošajā gaismā ar dievišķo grēku iznīcinātāju  saplūstam,

dhiyo yo naḥ pracodayāt: Lai viedību Tas mūsos iedveš un ved uz krietnu mērķi.

Jeb vispārinātāk:

Visos esamības līmeņos (tveramajā, netveramajā, cēloniskajā)

Šī būtība (Om),

kas izgaismo esamību, ir Bezgalīgais Veselums.

Kaut visas būtnes ar netveramo saprātu uztvertu

Apskaidrotas apjēgas brīnišķo spozmi.

Garais variants:

AUM bhUH, AUM bhuvaH, AUM svaH, AUM mahaH
AUM janaH, AUM tapaH, AUM satyam
AUM tatsaviturvarenyM bhargo devasya dhImahi
dhIyo yo nH prachodayAt.h.
AUM Apo jyotiH rasomRRitaM
brahma bhUR bhuvaH svar AUM..

AUM, the primordial sound, resides in all elements of the universe. It permeates the earth (-bhUH), water (-bhuvaH), fire (-svaH), air (-mahaH), ether (-janaH), intelligence (-tapaH) and consciousness (-satyam). We pay homage to Gayatri, the one who shines like the sun (tat savitur), the one who destroys all our sins through her everlasting and effulgent light. Dear Goddess Gayatri, please illuminate our path towards our higher consciousness and lead us to our true purpose in life. Please shine your light (-jyotiH) in our path so we may partake of the everlasting nectar (rasomRRitaM) of brahman while chanting the primordial sound, AUM!

 

Gajatri mantra Satja Sai Babas dziedājumā:

Ar Gajatri lūgsnu vēršas pie Dieva kā Augstākās Apjēgas starojošās Gaismas ar vārdiem “Lai apskaidro Dievs mūsu saprātu!”, kur vārds “saprāts” nozīmē atvērt cilvēkā šo augstāko apjēgu, viedību.
Gajatri lūgsnas skandēšana sniedz pakāpenisku un pieaugošu apziņas atvēršanos, izraisot īpašu tieksmi, kas paver ceļu Dievišķā spēka nonākšanai cilvēka apziņā (skandēt Gajatri mantru nozīmē pievienoties garīgo meklētāju paaudžu straumei, kas ir šo svēto noslēpumaino lūgsnu dziedājuši gadu tūkstošiem.).

Gajatri mantra ir lūgsna, kuru ar patiesu pievēršanos var skandēt visu ticību un tautu vīrieši un sievietes visos laikos. Šīs lūgsnas atkārtošana virzīs garīgās apjēgas attīstību.
Gajatri ir tas, “Kas uztur, pasargā un glābj tās skandētāju no mirstīguma”.
Gajatri mantra ir visaptveroša lūgsna, kas lūdz skaidru saprātu, tādu, lai Patiesība tajā atspoguļojas nekropļota.

Gajatri mantra vēršas pie Saules (Savitri) enerģijas (parasti sauli, kamēr tā atrodas virs apvāršņa, sauc par sūrja (surya), un Savitri ir saule, kas aust un riet aiz apvāršņa. Hinduismā pastāv liela līdzība, kuras izprašana palīdz izskaidrot sev Hindu Visuma izpratnes veidu. Šī līdzība ir: “Saule līdzinās gaismai, kura līdzinās viedībai, kura līdzinās apziņai.”).

Gajatri mantra ietekmē tik tikko manāmus mūsu apziņas tēlus, kas ir nelabu domu cēloņi. Tā nomierina iekšējo prāta troksni, izlīdzina kļūmīgas darbības pēdas, attīra patmīlību, sasaina uztveri un apskaidro mūsu iekšējo ES. Tā atjauno saiti ar mūsu iekšējo skolotāju, un mēs atkal spējam uztvert tā norādījumus. Īpaši noderīga šī lūgsna ir tiem, kuri ir apjukuši, nomaldījušies, aizdomu un nolieguma pilni.

Patiesība ir tas, kas darbojas un ir spēkā visos laikos – pagātnē, tagadnē un nākotnē. Šī Patiesība ir Gajatri mantra.

To var skandēt jebkad un jebkur.

Gajatri mantru nav jēgas skandēt ar netīru sirdi. Ir vajadzīga Domu, Vārdu un Darbu Skaidrība un Saskaņa.

No intervijas ar Satja Sai Babu. http://www.youtube.com/watch?v=8wfMk-voutU (iekavās papildināts ar tekstu no “Gajatri mantra: Dievišķā dziesma par Gaismu un Lūgsna. Laura De Freitas. http://www.teachstreet.com/yoga/articles/lauranidra-yoga/gayatri-mantra-the-celestial-song-of-light-and-prayer/pb-v65ztwn4 )

Gajatri mantras nozīme vārds pa vārdam

Gajatri mantra sastāv no divdesmit četrām zilbēm – trīs rindas ar astoņām zilbē katrā. Pirmā rinda (Aum Bhur Bhuvah Swah) ir jāuzskata par piesaukšanu (invocation) un nav sākotnējās Gajatri mantras, kāda tā ir Upanišādās, sastāvdaļa. Gajatri ir pielīdzināma vēdu 24 zilbju panta dzejai vai jebkurai himnai, kas sacerēta šajā pantā. Ir vesela Gajatri mantru saime, kuras kalpo kā meditācijas līdzekļi lūgsnās par Dieva svētību dažādās izpratnēs.

Aum Bhur Bhuvah Swah, Tat Savitur Varenyam
Bhargo Devasya Dhimahi, Dhiyo Yo Nah Prachodayat

Pamata tulkojumu var priekšstatīt kā…

Ak, Dievs, aizstāvi, visa dzīvā pamats, Kurš ir pašpastāvošs, Kurš ir brīvs no visām sāpēm, un Kura pieskāriens atbrīvo dvēseli no visām raizēm, Kurš ir klātesošs nedalāmā Visumā un uztur visu, nedalāma Visuma radītājs un spēka devējs visam Visumam, laimes sniedzējs, kurš ir pieņemšanas cienīgs, vislieliskākais, Kurš ir šķīsts un visa šķīstītājs, ļauj mums apskaut to patieso Dievu, lai Tas var virzīt mūsu garīgās spējas uz krietnumu.

Četras Gajatri mantras daļas

AUM

1. AUM (ॐ), Dieva visaugstākais vārds. Tā pilns skaidrojums ir sniegts rakstā (http://www.eaglespace.com/spirit/aum_pranava.php).

BHUR BHUVAH SWAH. Šie trīs vārdi kopā tiek apzīmēti ar vārdu “Mahavjahriti” (Mahavyahriti – “Dižā izpausme”). Tie izsaka Dieva dabu un rāda Tam piemītošās īpašības.

BHUR BHUVAH SWAH

2. BHUR (भूर्)

Pirmkārt, vārds “Bhur” norāda uz pastāvēšanu. Dievs ir pašpastāvošs un neatkarīgs pēc būtības. Tas ir mūžīgs un nemainīgs. Būdams bez sākuma un gala, Dievs pastāv kā vienlaidu (holistiska), pastāvīga, nemainīga esamība.

Otrkārt, vārds “Bhur” var nozīmēt arī Zemi, uz kuras esam dzemdināti un uzturēti. Dievs ir visa nodrošinātājs, un tas ir dēļ Tā dievišķās gribas, ka esam svētīti ar visu, kas vajadzīgs mūsu uzturēšanai cauri visai dzīvei.

Beidzot, “Bhur” nozīmē prānu jeb dzīvību (burtiski – elpu). Dievs ir Tas, kurš dod dzīvību visam. Tā kā Tas ir neatkarīgs no jebkā, viss ir atkarīgs no Tā. Tas ir Dievs, kas ir devis mums dzīvību, Dievs, kas uztur mūs cauri mūsu dzīvēm, un vienīgi Dievs ir tas, kam ir iespēja paņemt mūsu dzīvības, kad Tas tā vēlas. Vienīgais pastāvīgais veselums; viss cits ir Tā gribas priekšmets.

3. BHUVAH (भुव:)

Vārds “Bhuvah” apraksta Dieva neierobežoto apziņu. Dievs ir pašapzinošs, kā arī tāds, kas apzinās visu citu un tādējādi spēj pārraudzīt un pārvaldīt Visumu tā veselumā.

Vārds “Bhuvah” rāda arī Dieva attiecības ar debesu pasauli. Tas norāda uz Dieva dižumu – dižāks par debesīm un izplatījumu, Tas ir bezgalīgs un neierobežots.

Beidzot, “Bhuvah” ir arī rādītājs uz Dieva kā visu sāpju un raižu (Apaana) noņēmēja lomu. Sāpes un bēdas mēs redzam visapkārt sev. Tomēr ar lūgsnu Dievam mēs varam tikt atbrīvoti no šīm sāpēm un ciešanām. Dievs ir bez jebkādām sāpēm. Kaut Tas apzinās visu un tādējādi par sāpēm zin, tās To neskar. Tā ir mūsu pašu aprobežotība, kas dara mūs pieejamus Maijas jeb šķituma ietekmēm, kas izraisa sāpju izjūtas. Caur mūsu paļāvību uz Dievu mēs varam tikt atbrīvoti no Maijas tvēriena un tādējādi brīvi no sāpēm un bēdām.

4. SWAH (स्व:)

Vārds “Swah” norāda uz Dieva visā klātesošo dabu. Tas ir visuresošs un izplatīts visā nedalāmajā daudzveidīgajā Visumā. Pats būdams bez veida, Tas spēj izpausties ar fiziskās pasaules starpniecību un tādējādi ir klātesošs katrā un visās fiziskās esamībās. Šādā veidā Dievs spēj mijiedarboties ar Paša radīto Visumu un tā uzturēt un pārvaldīt to, nodrošinot tā plūstošu un pienācīgu virzību un darbību.

Vārds “Swah” nozīmē arī Dieva svētību. Viss, izņemot Dievu, izjūt sāpes, ciešanas un bēdas. Brīvs no visām tādām lietām, Dievs vienīgais spēj pieredzēt vispārāko svētlaimi. Cilvēku pieredzēta laime ir īslaicīgs, pārejošs garīga apmierinājuma stāvoklis, kas drīz izgaist atpakaļ pasaulīgo nepatikšanu muklājā. Nevainojams un pietiekams jebkādā veidā, vienīgi Dievs pieredz īstu svētlaimi, pastāvīgu un pasaulīgu sāpju un ciešanu netraucētu. Tas, kurš apjēdz Dievu, spēj saplūst ar šo svētlaimi, un tādējādi Dievs spēj sniegt īstu laimi tiem, kuri nodibina saskaņu ar šo Visaugstāko Dievišķumu.

Mahavjahriti (“Dižā izpausme”) jēgas kopsavilkumu var izveidot salīdzinājumā ar pašu “AUM” vārdu, un (savukārt) caur šo salīdzinājumu ar trīspusīgo jēdzienu var pielīdzināt Dieva būtiskajai dabai, kas atšķir To no pārējām divām (vielas un dvēseles)  esamībām, kas tiek atpazītas šajā (Dižās izpausmes) kopjēdzienā, tādā pat veidā kā salīdzinot trīs jēdziena Sačidananda (Satchidananda – sat (mūžīgā un nemainīgā Esamība), čit (chit – Apziņa), un ananda (galīgā Svētlaime)), kas ir cits Dievu aprakstošs vārds, puses…

• BHUR Prana – Zeme – Sat – esamība

• BHUVAH Apana – debesjums – Chit – Apziņa, Gars

• SWAH Vjāna (Vyana) – izplatījums – Ananda – svētlaime

TAT SAVITUR VARENYAM

5. TAT (तत् 1. zilbe)

Burtiski šis vārds nozīmē “tas”, un to sanskritā lieto norādei uz trešo personu. To Bhagavad Gītā ir pieminējis arī pats Sri Krišna, kur Viņš norāda uz šā jēdziena nesavtīgo dabu. Vārds, lietots trešajā personā, sevī netieši ietver domu par nesavtību. Sri Krišna to lieto, lai netieši norādītu uz labdarības nesavtīgo dabu (labdarība jeb velte, kas tiek pielīdzināta dievkalpojumam, norādot, ka darbībai ir jānorit bez rūpēm par tās augļiem (labdarim) un tikai no dievbijības un pienākuma izjūtas, vai dharmas). Tādā veidā “Tat” Gajatri mantrā tiek lietots, lai norādītu ka lūgsnas teicējs vēršas pie [Tā] Dieva, un ka godinājums, kas lūgsnā veltīts Dievam, ir šķīsti vērsts uz To, bez domas par kāda labuma saņemšanu par šo godinājumu.

6. SA-VI-TUR (सवितुर् 2-4.z.)

Vārds “Savita”, no kura ir cēlies “Savitur”, ir Dieva cits apzīmējums, ar to radot Gajatri mantras otru bieži lietotu nosaukumu – Savitri mantra. Vārda “Savita” lietojums ir dēļ Dieva kā strūklakas, visu lietu avota stāvokļa. Visums pastāv dēļ Tā Dievišķās Laipnības, un tādējādi šis vārds pabeidz Mahavjahriti trīsvienību, aprakstot Dieva spēju radīt Visumu un to uzturēt, kā arī pienācīgā brīdī izraisīt tā izzušanu.

Savita norāda arī uz Dieva veltēm cilvēcei. Arī cilvēkiem piemīt ierobežotā mērā Savitas noslēpumainā sievišķā radošā enerģija jeb šakti (shakti). Šī šakti cilvēkos darbojas kā mudinājums un izraisa viņos vēlmi rīkoties. Tie nespēj sēdēt dīkā un pastāvīgi meklē, ko padarīt. To parasti sauc par “radošo dzinuli”.  Šakti dēļ cilvēce ir radījusi mākslu, un šakti dēļ notiek zinātnes virzība.

Savitas velte sniedz radībām arī sugas turpināšanas spēju. Tādēļ Savita ir jāsaprot arī Tēva (vai Mātes) nozīmē.

Beidzot, Savitas spēka dēļ cilvēki atšķir labu no ļauna un netikumu no tikuma. Dēļ šīs spējas mēs spējam daļēji sevi vadīt, un tādējādi Savita sniedz mums kādu pašvirzības iespēju. Tādā veidā, lietojot mantrā šo vārdu, mēs uzrādām, ka pūlamies arī paši, jo Dievs mums nepalīdzēs, ja nevēlamies palīdzēt paši sev.

7. VA-RE-NY-AM (वरेण्यं 5-8.z.)

Vārds Varīnjam “Varenyam” paziņo mūsu Dieva pieņemšanu, atvērtību Tam, un var tikt saprasts nozīmē “Kas ir cildens”. Gandrīz vai visi, kas gūst pasaules visas bagātības, jūtas vīlušies, tiklīdz tās iegūst. Turpretim Dievs ir vienīgais, kurš ir spējīgs uz patiesu apmierinājumu, tiklīdz ir īstenots un sasniegts. Tāpēc mēs To pieņemam kā Augstāko īstenību un Tam mēs veltījam savas pūles.

Varīnjam var saprast arī kā tādu, kam ir tiesības. Mēs esam izvēlējušies To par savu Vadoni un savu Padomdevēju. Mēs noliekam sevi visu Tā rokās un pieņemam To neatkarīgi ne no kā. Mēs neuzliekam nekādus nosacījumus Tā pieņemšanai, jo tā nāk no skaidras uzticības.

BHARGO DEVASYA DHIMAHI

Arī šī trīsvienība ir tālāks Dieva pazīmju un īpašību apraksts – vairāk Tā darbības un paņēmienu īpašības, nekā būtiskās – un caur šīm īpašībām Tā attiecības ar mums.

8. BHAR-GO (भर्गो 1,2.z.)

Vārds “Bhargo” ir lietots, lai iezīmētu Dieva Starojošo Gaismu, kas ir Dieva mīlestība un spēks. Tas norāda uz Tā pilnīgo šķīstību – Pats būdams pilnīgi nevainojams, Dievs spēj arī šķīstīt tos, kuri nonāk saskarē ar To. Tādējādi Bhargo ir norāde uz Dieva šķīstīšanas, kā arī visu grēku un likstu iznīcināšanas spēku. Tāpat kā metāla rūda, ielikta ugunī, izdos tīru metālu, tā,  saplūstot ar Dievu, apjēdzot Tā dievišķo veidu un iedibinot vienotību un saskaņu ar To, mēs varam šķīstīties un tikt šķīstīti caur Tā Laipnību.

Lai arī dvēselei, būdamai pēc dabas dievišķai, piemīt Gaisma, tai trūkst spozmes dēļ grēku un netikumu, kas ir Maijas (iedomu) aptumšojuma sekas. Ar Maijas aizkara noņemšanu un dvēseles attīrīšanu Dievs var ļaut dvēselei apjēgt tās īsto dievišķo ES un tā to šķīstīt.

9. DE-VAS-YA (देवस्य 3-5.z.)

Vārdu “Deva”, no kura ir atvasināts šis vārds, dažādi ļaudis ir tulkojuši daudzos dažādos veidos. Parasti tas tiek saprasts ar nozīmi vienkārši “Dievs”. Tomēr tā nozīme ir daudz sarežģītāka.

Vārds “Deva”, kas veido vārdu “Devata” un “Devi” sakni, nozīmē “īpašība” vai “pazīme” un var tikt saprasts kā vārda “Guna” (sanskritā – pīnes atsevišķs pavediens) cits nosaukums {ir arī skaidrojums, ka vārds Deva ir atvasināts no sanskrita saknes “div”, kas nozīmē, ka “deva” ir “starojošais” (“shining one”), kas var būt gan Dievs, gan viens no dieva aspektiem, jeb dieviem, gan ikviena cildena būtne. http://www.sanskrit.org/www/Sanskrit/sanskritterms.htm. Izšķirošu pretrunu tālākajā izklāstā tas tomēr, šķiet, nerada. I.L.}. Tāpēc “. Tādējādi šis vārds tiek piešķirts Dieva dažādajiem veidiem, jo katrs no šiem veidiem ir saistīts ar savām spējām un uzdevumiem (piemēram, Brahmam ir Radīšanas spēja, Kamadevam fiziskās mīlestības spēja utt.). Tātad, Deva tiek lietots, lai apzīmētu kādu {Starojošo}, kas tiek uzskatīts par savas spējas {ja vēlaties, šumeru ME. I.L.} īpašnieku.

Tā kā Deva apzīmē Dieva atsevišķas iespējas, tad šis vārds uzrāda šo atsevišķo veidu iekšēji piemītošu vienību, un tādā veidā šā vārda lietojums var tikt ņemts kā Dieva fundamentāla veseluma, (holistiskas) vienības apraksts. Tādā veidā mēs varam no jauna apstiprināt, ka Hindu Dharmas galvenā pārliecība, ka “Ekam sat viprah bahudah vadanti” (Patiesība jeb Dievs ir viens, bet viedie cilvēki To sauc dažādos vārdos).

Tādējādi Deva norāda uz dažādveidīgu daudzpusīgu esamību, kas ir Dieva neierobežotā individualitāte. Tas vienā vārdā apraksta visas Dieva darbības jomas, lomas un dažādās pazīmes, un tāpēc apzīmē Tā pašu būtiskāko dabu – bez Dieva nevar pastāvēt nekas.

10. DHI-MA-HI (धीमहि 6-8.z.)

Tas nozīmē apcerēt un cieši pievērst savu prātu Dievam. Dievapcere nozīmē, ka mēs izmetam no prāta visas citas domas, jo domas par pasaulīgo padara mūsu prātu aizmiglotu, un tā mēs nespējam apjēgt Dieva neierobežoto skaidrību. Mums ir jāspēj sakopot un virzīt savas garīgās enerģijas uz iesākto norisi – uz vienību ar Dievu.

DHIYO YO NAH PRACHODAYAT

Lūgsna tiek izteikta ar četriem galvenajiem nodomiem:

• slavēt un cildināt Dievu;

• pateikties Dievam;

• lūgt Dievam piedošanu;

• izteikt Dievam lūgumu.

Izteikušiem trīs pirmās lūgsnas daļas (Tā dižuma slavinājumu, pateicību par Tā augstsirdību Radīšanas gaitā un mūsu uzturēšanu dzīves laikā, un piedošanas lūgumu, pierādot mūsu pašu nešķīstības apzināšanos, kura, kā esam apjēguši, mums piemīt un ir attīrāma caur saskari ar Dievu), šī daļa ir mūsu lūgums Dievam. Tā kā mūsu dvēsele ir Dzīvības Gaisma mūsos un ietekmē mūsu ķermeni ar smadzeņu starpniecību, mēs lūdzam Dievu darīt šo saskari skaidru un krietnu. Dvēsele, protams, ir iedzimti šķīsta, būdama pēc dabas dievišķa. Miesa ir pilnīgā prāta pārvaldībā. Saite ir prāts, kuru ietekmē ne vien dvēsele, bet arī ārējā pasaule. Šajos četros vārdos mēs lūdzam Dievu, lai Tas palīdz uzlabot mūsu saprātu un vada to uz krietnu rīcību.

11. DHI-YO (धीयो 1,2.z.)

Sanskritā tas ir “saprāts”; tas ir šīs Gajatri mantras daļas būtība. Apņēmīgi atvērušiem savas sirdis Dievam, mums tagad ir jāpūlas pastiprināt Tā klātbūtni un ietekmi uz mūsu prātu un saprātu.

Materiālai labklājībai nav īstas nozīmes cilvēkam, kurš ir patiesi nodevies Dievam. Sāpēm un ciešanām nav seku uz tādu cilvēku, jo Dieva skārts, tas ir pildīts ar Dieva Lielisko Svētlaimi, un visas pasaulīgās likstas izbālē līdz niecībai salīdzinājumā ar to. Un tomēr cilvēkam ir jādzīvo šajā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēka saprāts ir vērsts uz kalpošanu Dievam, un ka tam ir ļauts ar miesas starpniecību kalpot Dievam pēc labākās iespējas.

Fiziskas lietas ir iegūstamas ļoti viegli, ja cilvēks ir pietiekami saprātīgs, lai apjēgtu, kā uz to iet. Turpretim saprāts nav iegūstams, bet tam ir jau jābūt pašā sākumā. Tieši lietojot šo saprātu, cilvēks spēj izkopt visas citas īpašības (turības veidošanu, “veiksmi”dzīvē (lietiskā ziņā), fizisku gatavību utt.). Tādā veidā saprāts ir atslēga visam citam dzīvē, un kā tāds tas ir vissvarīgākais īpašums. Mēs Gajatri mantrā lūdzam Dievu dāvāt mums augstāko saprātu un palīdzēt mums, rādot veidu, kā šo saprātu lietot.

12. YO (यो s.3)

Ar nozīmi “Kurš” jeb “Tas”, Jo (Yo) vēlreiz norāda, ka šo lūgsnu vēršam ne uz vienu citu, kā tikai vienīgi uz Dievu. Tikai Dievs ir augstākās pielūgsmes vērts, vienīgi Dievs ir nevainojams un brīvs no jebkuriem trūkumiem. Tas ir “Tas Dievs”, kuru mēs uzrunājam šajās lūgsnās.

13. NAH (न: s.4)

Nā (Nah) nozīmē “Mūsu”, un norāda uz mūsu (kopīgo) lūgumu Dievam, ko izsakām šajā Gajatri mantras daļā. Lūgsnu skandējam, un Dievu lūdzam ne tikai sevis, bet visas cilvēces labad. Mēs pūlamies celt visu sabiedrību. Hindu filosofija jau sākotnēji ir apjēgusi priekšstatu “Vasudhaiva Kutumbakam” – “Visa pasaule ir viena liela ģimene”. Tādējādi mēs lūdzam ne tikai dēļ sevis, bet gan dēļ katra un visiem šīs dižās ģimenes locekļiem, lai visi varam saņemt Visumīlošā Dieva dižumu un cēlsirdību.

14. PRA-CHO-DA-YAT (प्रचोदयात् 5-8.z.)

Prahodajāt (Prachodayat), Gajatri mantras noslēdzošais vārds, noapaļo visu mantru un pabeidz lūgumu, ko vēršam uz Dievu šajā beigu daļā. Šis vārds ir lūgums Dievam, ar kuru mēs lūdzam Padomu un Atklāsmi. Mēs to lūdzam, lūkojot pēc Tā dievišķās un lieliskās Gaismas (skat. BHARGO), un Tas noņem Maijas šķitumu tumsu no mūsu ceļa, lai varam saredzēt ceļu, un šādā veidā mēs lūdzam Tam virzīt mūsu enerģijas pareizā veidā, vadot mūs caur šīs pasaules jucekli, lai varam rast patvērumu Paša Dieva kārtībā un mierā, visas Laimes sakni un īstas svētlaimes avotu.

http://www.eaglespace.com/spirit/gayatribywords.php

References to the Gayatri Mantra in Scriptures

ॐ भूर्भुव: स्व: तत्सवितुर्वरेन्यं । भर्गो देवस्य धीमहि, धीयो यो न: प्रचोदयात् ।।

Gayatri Mantra audio mp3 by Anuradha Paudwal(218K, 28sec)

The Upanisads (secret texts) of Hinduism contain several references to the Gayatri Mantra.

Chandogya Upanisad 3.12.1,2,5 (Qualities of Gayatri)

• 1. This entire creation is Gayatri. And the Gayatri is speech – for speech sings (gayati) and protects (trayati) this entire creation. Gayatri indeed is all this, whatever being exists. Speech indeed is Gayatri; for speech indeed sings and removes fear of all this that exists.

• 2. That which is this Gayatri, even that is this earth; for on this earth are all the beings established and they do not transcend it.

• 5. This well-known Gayatri is four-footed and sixfold.

Chandogya Upanisad 4.17.1-6 (Origin of Bhur Bhuvah Svah)

• 1. Prajapati (the progenitor of the worlds) brooded on the three worlds. From them he extracted their essences; fire from the earth, air from the sky and the sun from heaven.

• 2. He further brooded on these three deities. From them he extracted their essences: the Riks (Rg-veda) from fire, the Yajus-mantras (Yajur-veda) from air, and the Saman (Sama-veda) from the sun.

• 3. He brooded on the three Vedas. From them he extracted their existences; Bhuh from the Riks, Bhuvah from the Yajus-mantras and Svah from the Samans.

• 4-6. Therefore if the sacrifice is rendered defective on account of the Riks (or Yajus or Samans), then with the Mantra ‘Bhuh Svaha’ (or ‘Bhuvah Svaha’ or ‘Svah Svaha’), the Brahman priest should offer an oblation in the fire. Thus verily, through the essence of the Riks (or Yajus or Samans), through the virility of the Riks (or Yajus or Samans), he makes good the injury of the sacrifice in respect of the Riks (or Yajus or Samans).

Brahadaranyaka Upanisad 5.14.4 (Gayatri as the Protector)

The Gayatri Mantra is based on truth. For truth is based on strength. Strength is breath, and is based on breath. So, Gayatri protects (tra) the wealth (gaya) (the breath!) of those who speak it with earnestness and devotion. When one recites Gayatri on behalf of someone, it protects that person’s breath too!

Brahadaranyaka Upanisad 5.14.5 (Four ‘foots’ of the Gayatri)

This verse talks about the unbounded wealth contained within the four ‘foots’ of the Gayatri Mantra.

• The first foot (aum bhur bhuvah svaha) is said to be equivalent to the wealth contained in the three worlds put together.

• The second foot (tat savitur varenyam) is said to be equivalent to the wealth contained in the three main vedas.

• If one were to receive a gift extending as far as there are living beings, that would equal the third foot (bhargo devasaya dheemahi).

• The fourth foot (dheeyo yo nah prachodyaat) is based on the glory of the sun, whose power and wealth remains unequaled and unrivaled. Hence, there is no amount of wealth that can equal the fourth foot of the Gayatri! http://www.eaglespace.com/spirit/gayatri.php

Gajatri mantra Devas Premal un Miten dziedājumā.

Astrologilv