Džordžs Volkers Bušs jaunākais- Afganistāna un Irāka (amatā 20.01.2001.-20.01.2009.) un Džozefs Robinets Baidens-mūsdienas (amatā no 20.01.2021.-...)

   Iepriekšējās rakstu sērijas daļās apskatīju Japānu un Vjetnamu un tur izvērstās ASV militārās karadarbības. Šajā, noslēdzošajā daļā apskatīšu militāros konfliktus, kas tuvāki mūsdienām un pavisam nesen noslēdzās – nu jau kādu laiku atpakaļ Irākā un pagājušogad Afganistānā (ilgākais karš ASV vēsturē).  Abus šos karus uzsāka tā laika ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais.

 

Džordžs Bušs jaunākais

   Jau savas prezidentūras iesākumā Džordžam Bušam nācās pieredzēt 11.septembra teroraktus Ņujorkā un Vašingtonā 2001.gadā, kā rezultātā pirmo reiz NATO vēsturē tika iedarbināts 5.pants un ASV ar sabiedrotajiem atbildes gājienā iebruka Afganistānā, piesakot karu terorismam un tvarstot tolaik meklētāko teroristu pasaulē – Osamu bin Ladenu. Pats terorakts apvij daudz nezināmā par to patiesajiem organizētajiem un iznākumu, piemēram, kāpēc sabruka ne tikai tērauda skeleta “Dvīņu torņi”, bet arī atsevišķas blakus esošās ēkas, kuras nebija tiešā trieciena ietekmē vai kāpēc Vašingtonā nokritusī lidmašīna ļoti asimetriski iebrucināja Pentagona vienu korpusu, bez pašas lidmašīnas atlūzām? Par to gan šeit nespekulēšu. Sazvērestības teorijas lielākoties izrādās tikai sazvērestības teorijas. Lielākoties.

   Tas par, ko es varu spriest ir zināmais. Buša jaunākā administrācijas laikā ASV ar sabiedrotajiem izvērsa karus gan Afganistānā, gan Irākā. Šajā attēlā mēs redzam Tuvo austrumu un Centrālāzijas reģionu. Lai nejauktu galvu, galvenajām, treknākajām līnijām pievienoju tikai šaurākās spriedzes aspektu līnijas, jo runa pamatā šajā rakstu sērijā ir par ASV prezidentu izvērstajām karadarbībām. Taču cauri Irākai Bušam jaunākajam iet pietiekami daudz harmonisko aspektu līnijas, kuras attēlā nav redzamas. No tā es virspusīgi secinu, ka karošana Afganistānā viņam bija principa un nācijas “atriebes” jautājums, taču iebrukums Irākā jau blakus nesa arī intereses. Intereses, kas ir militāru un politisku ieganstu un operāciju aizsegā.

   Runājot par Afganistānu no individuālā, prezidenta skatu punkta, viņam bija svarīgi parādīt gan ASV spēku, gan paša stingru izlēmību kā līderim. Par to liecina sarkanā Marsa līnija tieši pāri Afganistānai. No tā es secinu, ka rodoties vajadzīgajiem apstākļiem – teroraktam mājās, viņam divreiz nebija jāsaka, lai dotos kaujā uz šo reģionu.

   Bušam dzimšanas kartē ir ārkārtīgi spēcīgs Plūtons Lauvas zīmē savienojumā ar Merkūru, netālu no Ascendenta, kas nozīmē, ka varas izpausme, izrādīšana, komunicējot pietiekami arogantā, pārliecinošā un augstprātīgā manierē ir svarīgāka par būšanu augstā amatā. Amata priekšrocības ir paša tieksmju piepildījums, bet ne mērķis. Šādam cilvēkam patīk savu ietekmi virzīt citu virzienā un kā laikabiedri atceras, tad Džordžam Bušam ir paticis dot dažādas dīvainas iesaukas citu valstu līderiem vai tiem savdabīgā veidā pieskarties. Piemēram, veicot nedaudz neveiklu plecu masāžu Vācijas kanclerei Merkelei, ierodoties sanāksmju telpā.

   Vienas no vissvarīgākajām lietām viņam esot bijušas punktualitāte, disciplīna, precīza dienas rutīna un “loģika” (redzams, ka pēc savas izpratnes), par ko liecina šis Plūtona un Merkūra savienojums Personības sfērā horoskopā, kā arī neaspektētais Saturns, kas atbildīgs par viņa ikdienas rutīnas gaitām. Viņa administrācijā personāls nedrīkstēja dot minējumus vai izteikties varbūtībās, visam bija jābūt skaidri un loģiski. Viņš neauklējās ar politkorektumu, bet tieši un bez mazākās kautrības izteica savas domas vai izjautāja par aktuālo jautājumu.

   Pētot viņa dzimšanas karti būtu diezgan interesanti paralēli lasīt viņa biogrāfiju, taču nevēlos ieslīgt jau citā tematā, tik norādīt uz viņa paša īpašībām, kas lielā mērā noteica lēmumu pieņemšanas raksturu. Starp citu, ārējā izlēmība un tāds optimistiskais, brīžiem nenopietnais tēls, dziļāk iekšēji slēpj diezgan emocionāli uzvilktu personību, kas diezgan ātri var aizsvilties. Tātad, kaut arī pats deklarē, ka lēmumi jāpieņem uz loģikas, faktu un izpratnes pamata, ir redzams, ka fonā var slēpties un diezgan spilgti izpausties nepārdomātība, stūrgalvība, šaubas, svārstība, impulsivitāte un lielummānija. Uguns pakulās, kā saka, sliktākajos brīžos.

   Atgriežoties pie astrokartogrāfijas un Buša personības, kā es to redzu, tad pie visiem tā brīža apstākļiem diez vai kāds būtu spējis Bušu pārliecināt par citu rīcību. Un vēl jautājums, vai vispār vajadzēja? Varbūt tas bija pareizs lēmums. Lai gan grūti spriest, ko Bušs būtu darījis, ja Taliban izdotu bin Ladenu. Jo iebrukums notika pēc Taliban atteikuma izdot Osamu. Tālākā Afganistānas misija darbojās ar ANO drošības padomes mandātu, NATO 5.panta aktivizācijas realizāciju un citu sabiedroto valstu atbalstu. Kā tagad smej, pat Putins tolaik bija ASV atbalstītājs. Vismaz idejiski. Iespējams tāpēc, ka pats idejas vārdā varēja īstenot iekšpolitisku “cīņu pret terorismu”.

   Nedaudz atkāpei. Ja salīdzina Putinu un Bušu jaunāko, tad abiem dzimšanas kartēs ir ļoti spēcīgi Plūtona novietojumi. Bušam tuvu Ascendentam, Putinam tuvu horoskopa zenītam, kas nozīmē, ka viens varu izpauž tieši, kā karognesējs vai vismaz notiekošā gaitas diktētājs – līderis laukumā, tad otrs, sēžot tronī varu akumulē un izpauž to caur stingri izvēlētu cilvēku loku. Analoģijā ar sendienu valdniekiem, viens gūst savu slavu un varenību ar rīcību, piedaloties kaujās kā vadonis, kam seko, otrs paliek savā postenī un vada notikumus pašam tieši neiesaistoties epicentrā un, kam laurus atnes citi. Viens saka – visi aiz manis, otrs – visi hierarhiski zem manis.

   Vēl pieminot Džordža Buša izpausmes Afganistānā caur viņa horoskopu, ir secināms, ka ne tikai iebrukums bija kā atbildes solis par teroraktiem ASV, bet arī, un nebūsim naivi, lai arī cik žēl upurus un cik nežēlīgi šie terorakti bija Ņujorkā, tas tomēr bija placdarms Bušam un republikāņiem, no kura būvēt un/vai nostiprināt politisko kapitālu, it īpaši, jo salīdzinoši nesen viņš bija stājies amatā. Šajā situācijā panākumi Afganistānā viņam varēja radīt pārliecību un iedrošinājumu tālākiem soļiem, piemēram, iebrukumam Irākā, kad tika gāzts un nonāvēts tās autoratīvais līderis Sadams Huseins. Kas neizdevās tēvam, izdevās dēlam. Tā arī to vēstures kontekstā var nenopietni dēvēt.

   Tas ir tikai mans viedoklis, bet vadoties pēc vēsturiski notikušā un redzamā attēlā, es domāju, ka bez iedrošinājuma gūšanas Afganistānā – ja tur amerikāņi nebūtu nostabilizējuši savas pozīcijas, tad Bušs diez vai būtu izvērsis vēl vienu karadarbību (2003.-2011.) netālu esošajā Irākā.

   Kā jau minēju iepriekš, tad ir norādes par to, ka Bušam ASV vārdā visdrīzāk bija savas intereses Irākā. Ziņās, protams, dzirdējām cīņu pret terorismu, Al-kaidu un iespējamo ķīmisko ieroču esamību Huseina rokās, kas vēlāk izrādījās nepatiesība. Nevar noliegt, ka liela daļa no tā arī bija tiesa, taču biezā melnā līnija attēlā norāda, ka šis reģions līnijas darbības rādiusā fokusējas uz personas intensificētu tieksmi būt agresīvam, izpaust savu varu.

   Līdzīgi bija Trūmenam ar Japānas dienvidiem. Šeit gan atšķirība ir tāda, ka Bušam šeit tas izpaužas kā varas deficīta sindroms, ja tā var izteikties. Citiem vārdiem, cilvēks šeit jūtas tā, ka var kampt un kampt, pat rīkoties despotiski, nerēķinoties ar kopējiem zaudējumiem, un, ka savas varenības izpausme šeit dos vajadzīgo atbalstu un apbrīnu sabiedrībā. Es nezinu vai Bušs tā rīkojās, to zina tikai viņš pats, bet no šim pozīcijām izvirzot savu autoritāti priekšplānā, pats, savukārt, iespējams meklē arī atkāpšanās ceļus ar mazākajiem politiskajiem (reitingu) zaudējumiem.

   Salīdzinot Marsa līniju pār Afganistānu un šo Plūtona līniju pār Irāku, tad vienkārši sakot, Afganistāna viņam ir karošanas vieta, bet Irākā jau tiek meklēts varoņstāsts, kā piemēram, lielā neģēļa un ļaundara Sadama Huseina gāšana. Un kā no vēstures ir labi zināms, tādā ziņā cilvēks diži nav mainījies, katram vadonim vai līderim ir nepieciešama sava trofeja un uzvara pār lielo ļaunumu un ienaidnieku robežu pretējā pusē.

   Nobeigumā apskatīšu šī brīža ASV prezidenta astrokartogrāfijas karti un kontekstā ar aktuāli notiekošo pasaulē sniegšu savu komentāru.

 

Džozefs jeb Džo Baidens

   Līdz šim esošais ASV prezidents Džo Baidens nav izvērsis nevienu karadarbību pasaulē. Tieši otrādi, izbeidzis karu Afganistānā, kad strauji un neviennozīmīgi vērtētā kārtā atsauca militāros spēkus no turienes, kas radīja zināmu haosu un apjukumu sabiedroto vidū. Par to varētu liecināt gaiši zilā Urāna līnija, kas pēc Baidena dzimšanas datiem iet cauri Afganistānas galvaspilsētai Kabulai. Tātad, viņa rīcība šajā reģionā ir raksturojama kaut kādā mērā iepriekš neprognozēta, strauja un jukas radoša. Saules un Venēras līnijas liecina, ka Baidens šajā reģionā vēlas rīkoties pārliecinoši, atbildīgi, rūpējoties par savas valsts interesēm.

   Attēlos redzami divi pasaules reģioni, kas šobrīd ir ASV ārpolitikas aktualitāšu epicentrā. Pirmajā, Austrumeiropa – Ukraina un Krievija un tālāk tekstā nākamajā attēlā, Austrum, Dienvidaustrumāzija – uzmanības centrā šobrīd galvenokārt Ķīna un Taivāna. Noteikti arī pārējās reģiona valstis, piemēram, Indija, Dienvidkoreja, Japāna kā galvenās sabiedrotās. Biezākās līnijas ir horoskopa pamatlīnijas, šaurākās līnijas šajos attēlos ir spriedzes aspekti.

 

   Eiropas pusē esmu atzīmējis trīs galvenos punktus, skatoties arī no Baltijas interešu perspektīvas. Caur Baltijas valstīm un daļu Ukrainas cauri iet Neptūna līnija. Tas nozīmē, ka Baidenam šis ir tāds idealizēts, sapņaini patīkams reģions. Tā kā tā ir Partnerības sfēras līnija, tad mēs Baltija un Ukraina esam kā “ideālie” partneri Baidena acīs. Pats pēc savas pieredzes zinu, ka atrasties Neptūna līnijas tuvumā rada sajūtu, ka attiecīgajā vietā “viss patīk”. Tik jāuzmanās no aprakstāmā pārspīlējuma. Tāpēc, es ceru, ka Baidenam tas nav pārspīlēti, caur rozā brillēm. Jo Neptūns simbolizē arī piekrāpšanu un vilšanos. Blakus, paralēli biezajai Neptūna līnijai iet smalkāka, spriedzes Neptūna līnija, tāpēc, kaut arī tiekam (Baltija) idealizēti, tomēr viņa lēmumi mums – Baltijai, arī Ukrainai var nest zināmu vilšanos. Piemēram, saņemt ne to atbalstu vai konkrētus ASV lēmumus, uz ko ceram ideālajā variantā. Taču labā ziņa ir tā, ka tas ir vienīgais spriedzes aspekts pār Baltiju un blakus vēl ir lērums harmonisko aspektu, kas šajā attēlā nav atainoti. No tā secinu, ka visu, ko vēlamies mēs nevaram no Baidena administrācijas dabūt, bet tai pat laikā atbalsts un izpratne Baltā nama Ovālā kabineta saimniekam par šī reģiona valstu vērtībām un nostāju ir pietiekami skaidra un labvēlīga.

   Ar Ukrainu ir nedaudz citādāk. Ukrainas austrumos, Donbasā Baidena astrokartogrāfijas kartē ir iezīmējusies Jupitera spriedzes līnija. Iespējams, ka tas norāda uz to, ka palīdzību cīņā par šo reģionu no Baidena pilnā apmērā (piemēram, salīdzinājumā ar NATO dalībvalsti vai Baltiju+Poliju) var arī nesagaidīt vai arī tā palīdzība var nākt par dārgu maksu. Te izšķirošs un pat liktenīgs var būt, kā man izskatās, paša Baidena lēmums, kas var būt pietiekami grūts. Interesanti, ka Baidenam tieši šai Ukrainas daļai iet cauri šī līnija. Bet kopumā, kā mēs to arī dzirdam vārdos, tad atbalsts Kijevai no Baidena un ASV puses ir stingrs. Karte rāda, ka Baidens Ukrainu aizstāvēt ir gatavs, ar kādiem nu līdzekļiem tas iespējams, bet visdrīzāk bez pašu ASV karavīru tiešas iesaistes.

   Teikšu godīgi, nedaudz svārstos šajā jautājumā un paskaidrošu kāpēc. No vienas puses es redzu, ka, kaut arī Baidens ir gatavs aizstāvēt Ukrainu, viņš nav gatavs “krist” par to, bet no otras puses Baidena Marsa līnija iet gar Maskavu, ar Plūtona spriedzes aspekta līniju tieši cauri Maskavai. Ļoti vienkārši izsakoties, ar Putinu iziet uz cīņu takas viņš būtu gatavs. Sadot Vladimiram pēc nopelniem, kā saka. Jo? Jo šī Marsa līnija vēsta par pretinieku, ienaidnieku. Marss kā zināms ir kaujas, kara, agresijas simbols. Un šīs līnijas ietekmē attiecības ar otru cilvēku iegūst citu temperatūru, intensitāti, rada nemieru, vēlmi cīkstēties, pārspēt otru, veicina konfliktus un strīdus. Plūtona spriedzes aspekta līnija klāt piedod vēl tādu sakāpinātu enerģiju cilvēku starpā, kas liek pieņemt stingrus mērus. No Baidena puses tas izskatās kā vēlme nolikt Kremļa saimnieku vienreiz pie vietas (protams, objektīvi jāskatās uz ASV valsts kopējo ārpolitiku, ne tikai tās galvas noskaņām, vismaz demokrātijās). Nedaudz pozitīvais visā šajā kopskatā ir tas, ka netālu no šīs Plūtona spriedzes līnijas iet harmoniska Marsa līnija, kas norāda, ka neskatoties uz intensīvo gaisotni, cilvēks spēj profesionāli saturēt sevi rāmjos un izbalansēt nākošo spriedzi, tai pat laikā nezaudējot stingru stāju.

   Protams, ka viss jāvērtē ar veselo saprātu un loģiskiem izsvērumiem, tāpēc vismaz Rietumu pasaulē tādas agresīvas, arogantas, autoritatīvas, impulsīvas izpausmes, kas varētu sacelt pasauli kājām gaisā nav pieņemtas un pieņemamas mūsdienās, varbūt izņemot Trampa klaunādes periodu, taču viens ir skaidrs, ka, kaut arī ASV fokuss pēdējās desmitgadēs pārvirzās uz Dienvidaustumāzijas un Klusā okeāna reģionu, Kremlis ar tā saimnieku priekšgalā tieši konkrēti Baidenam ir pretinieks numur viens. Vismaz attieksmes ziņā, īpaši kaitinošs. Pat, ja tā publiskā telpā, ārēji nešķiet.

   Un te mēs nonākam līdz šīs sadaļas noslēdzošajai tēmai – Baidens un Āzija. ASV Āzijā ir ļoti daudz interešu, taču noteikti pašā priekšplānā ir attiecības ar šobrīd vienīgo līdzvērtīgo smagsvaru – Ķīnu. Eiropas Savienība kopumā arī ir smagsvars, protams, taču tā ir līdzvērtīgs sāncensis un domubiedrs, bet ne ideoloģisks un draudīgs pretinieks.

   Es neredzu, ka Baidens būtu gatavs militāri karot ar Ķīnu, arī ne Taivānas dēļ. Te spilgti izceļas reģionālās intereses. Ar Dienvidkoreju un Japānu (arī ar Austrāliju) ir izteikts ekonomiskais, ideoloģiskais, sadarbības un sadraudzības jautājums, kur sadarbības partneri viens uz otru paļaujas un vadās pēc kopīgiem labklājības un savstarpējās paļāvības principiem. To simbolizē Jupitera biezā, rozīgā līnija, kas ārpus attēla turpinās gar Austrālijas austrumu krastu.

   Tā kā Baidens diez vai brauks uz Ķīnu meditēt vai nodoties garīgām praksēm, kas būtu ieteicams Neptūna līnijas pieļaujamajā rādiusā un, kas pie tam iet netālu no Ķīnas galvaspilsētas Pekinas, tad tas norāda uz nestabilitāti, tādu neskaidru, izplūdušu kontaktu ar šo komunistu lielvalsti. Ekonomiskus panākumus un materiālus labumus, izdevīgumu attiecībās ar Ķīnu, ASV Baidena vadībā diez vai sasniegs. Pārāk daudz neskaidrību, nestabilitātes. Viss iecerētais var vienkārši vienā brīdī izplēnēt. Tāda duāla situācija – ja iestājies par vērtībām, tad tirdznieciskā, materiālā sadarbība izzūd. It īpaši tas var izpausties Honkongas jautājumā, kur arī šī Neptūna līnija iet nomaļus, kā arī uiguru apsiešanas jautājumā Siņdzjanas provincē, kur Baidenam iet cauri divas melnās līnijas, kuras simbolizē cilvēka dziļāku apjausmu par citu ciešanām.

   Tieši Taivānas jautājums pašam Baidenam diez vai ir tas būtiskākais, kaut vai salīdzinot ar iepriekš pieminēto Ukrainu. Ja skatās kopējo bildi, tad svarīgāk viņam un, es pieņemu, arī ASV ir šī Taivānas-Dienvidkorejas-Japānas trijstūra stabilitāte, kā ekonomiskās labklājības, demokrātijas un kopīgo vērtību bastions Austrumāzijā. To var nolasīt arī šajā astrokartogrāfijas kartē, lai politiski nebūtu viss pārāk pašsaprotami.

   Tādu smagsvara klātbūtni un atbalstu no citas puses dod Indija, kurā Baidens redz ne tikai drošu un vērtībās balstītu sadarbības partneri, bet arī reģionālo stratēģisko partneri, kaut arī zināmas šaubas par Indijas gatavību pārliecinoši rīkoties krīzes situācijā, pieļauju, ka Baidens saglabā, jo Saturna brūnā līnija norāda, ka Indija, iespējams, var negribīgi vēlēties visur pilnībā iesaistīties. Austrālija ir arī nozīmīgs ASV sabiedrotais. Baidena Marsa un Jupitera līnijas, kas iet gar Austrālijas austrumu krastu norāda, ka Baidena vadībā ASV ar Australiju sadarbosies gan militāri, gan ideoloģiski, gan ekonomiski. Gan “QUAD” apvienību (ASV, Indija, Austrālija, Japāna), kuru izveidoja Baraka Obamas laikā, gan “AUKUS” savienība (Austrālija, ASV, Lielbritānija) Baidena astrokartē ir stipri bastioni, uz kuriem viņš droši var balstīt savu ārpolitiku “cīņā” ar Ķīnas ietekmi, pat, ja pašam nav izteikti spēcīgu astrokartogrāfijas radītāju Ķīnā. Savukārt Eiropā lielākais sadarbības partneris noteikti Baidenam ir Lielbritānija un Īrija. Neskatoties uz to, ka Baidena senči nāk no Īrijas, viņš, kā persona Īrijas labā vēlētos darīt visu iespējamo. Par to liecina Jupitera līnija pār Īriju, un arī Skotiju. Liela ietekme Eiropā viņam ir no Helsinkiem līdz Seviļai. Domstarpības, tādas tēvišķas, ne sāncensības, par to kā, ko labāk, viņam var izpausties ar Parīzi. Ko jau redzējām zemūdeņu lietā. Tāds, pa pusei nekāds kontakts viņam uzrādās ar Centrāleiropu. Labi vai slikti, grūti teikt. Laiks rādīs.

Paldies par uzmanību! Beigas.

Bloga sadaļas

Valters Šulcs

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

7 iesaka šo blogu

Balsot