Mēness un Saules kalendārs

LATVIJAS ASTRONUMU INFORMĀCIJA


Saules aptumsumi

Saules aptumsums var notikt tikai jauna Mēness fāzē, kad apmēram uz vienas līnijas ir izkārtojušies Saule, Mēness un Zeme, Mēnesim metot pilnu vai daļēju ēnu uz Zemes virsmu. Lielākajā daļā gadījumu jauna Mēness laikā tas novērotājam no Zemes atrodas virs vai zem Saules, tāpēc ne katrā jauna Mēness laikā notiek aptumsums (Mēness orbīta ar Zemes orbītu veido nelielu apmēram 5° leņķi).

Katru gadu notiek 2 līdz 5 Saules aptumsumi. Saules aptumsumu var novērot tikai no tām vietām, kas atrodas Mēness ēnas apgabalā, ģeogrāfiski stipri ierobežotā apgabalā.

Pilns Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilna ēna skar Zemes virsmu. Zemei rotējot un Mēnesim apriņķojot Zemi, Mēness ēna skrien pa Zemes virsmu ar ātrumu apmēram 0.5 km/s. Pilnās ēna, pārvietojoties apmēram no rietumiem uz austrumiem, atstāj uz Zemes virsmas joslu, kuras platums vidēji ir tikai apmēram 200 km (vienmēr <270 km), bet garums vairāki tūkstoši km. Maksimālais pilna Saules aptumsuma ilgums ir 7 minūtes.

Gredzenveida Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilnas ēnas virsotne atrodas virs kāda Zemes virsmas punkta, bet to nesasniedz, jo Mēness atrodas nedaudz tālāk no Zemes virsmas kā pilna aptumuma laikā.

Daļējs Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pusēna skar Zemes virsmu. Pirms pilna un gredzenveida aptumsuma fāzes vienmēr novērojams daļējs aptumsums. Visbiežāk notiek daļēji Saules aptumsumi.

Iespējams pat, ka viens un tas pats aptumsums dažādiem novērotājiem (no dažādām ģeogrāfiskām vietām) ir novērojams kā pilns, gredzenveida vai daļējs.

Tas, ka reizēm notiek pilns, bet reizēm gredzenveida aptumsums iespējams tikai pateicoties unikālajiem apstākļiem, ka Mēness un Saules no Zemes redzemie leņķiskie izmēri ir apmēram vienādi - apmēram 1/2 grāds. Gredzenveida aptumsumi notiek biežāk nekā pilnie Saules aptumsumi. Ja Mēness fizikālie izmēri būtu lielāki/mazāki jeb arī Mēness orbīta ap Zemi atrastos tuvāk/tālāk, tad novērotājam no Zemes būtu iespējami tikai pilnie/gredzenveida Saules aptumsumi.

Aptumsumu iestāšanās nosacījumi. Aptumsums ir samērā reta un neparasta dabas parādība, kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību. Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku. Mēness aptumsums notiek tad, kad Zeme atrodas starp Sauli un Mēnesi un Mēness ieiet Zemes ēnā. Tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzē, bet Mēness aptumsums - pilnmēness fāzē.

Taču aptumsumi nenotiek katrā jaunā vai pilnā Mēnesī, jo Mēness orbītai ir neliels slīpums attiecībā pret Zemes orbītu, tāpēc parasti jaunmēness fāzē Mēness paiet virs vai zem Saules, bet pilnmēness fāzē - virs vai zem Zemes ēnas. Aptumsums notiek tikai tad, ja visi trīs debess ķermeņi: Mēness, Zeme un Saule atrodas tieši vai gandrīz tieši uz vienas līnijas.

Aptumsumi nenotiek katrā jaunmēness un pilnmēness fāzē

Parasti gada laikā notiek divi, trīs Saules aptumsumi un viens, divi Mēness aptumsumi. Jau senatnē astronomi ievēroja, ka ik pēc 18 gadiem un dažām dienām aptumsumi atkārtojas. Šo likumsakarību izmantoja aptumsumu paredzēšanai. Aptumsumu atkārtošanās peridu sauc par sarosu. Sarosa laikā notiek 70 vai 71 aptumsums, no tiem 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi. Nākamajā sarosā aptumsumu secība ir tāda pati, taču šie aptumsumi redzami citās vietās. Pēc trim sarosiem aptumsumi atkārtojas aptuveni turpat. Aptumsuma fāze ir vienāda ar debess ķermeņa diametra aptumšotās daļas attiecību pret visu diametru. Daļējā aptumsuma fāze var būt no 0 līdz 1. Pilnā aptumsuma fāze ir 1 vai nedaudz lielāka.

Saules aptumsumi. Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida vai daļējs. Pilns Saules aptumsums vienlaikus redzams tur, kur Mēness ēna skar Zemes virsmu, izveidojot lielu, ovālu plankumu. Zemei griežoties, Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu, izveidojot garu joslu. Ārpus pilnā aptumsuma joslas, tur, kur uz Zemi krīt Mēness pusēna, novērojams tikai daļējs Saules aptumsums. Daļējā aptumsuma josla ir daudz platāka par pilno joslu, tomēr Saules aptumsums novērojams tikai noteiktā Zemes apgabalā.

Noteiktā vietā pilna Saules aptumsuma gaita ir šāda. Mēness, kas nav saskatāms, lēni virzās virsū Saulei no labās uz kreiso pusi, līdz pieskaras Saules diskam. Sākas daļējais aptumsums. Uz spožā Saules diska parādās tumšs robs. Tas aug arvien lielāks, taču Saules gaismas pavājināšanās kļūst jūtama tikai tad, kad Saule izskatās jau kā šaurs sirpis. Tad seko pilnais aptumsums, kura laikā kļūst samērā tumšs, ir redzamas spožākās zvaigznes un planētas. Pamale kļūst sārta - tur ārpus Mēness ēnas joprojām spīd Saule. Saule nepazūd pilnībā - apkārt melnajam Mēness diskam redzams rožains aplis - Saules atmosfēra. Pilnā Saules aptumsuma vidējais ilgums ir 2 līdz 3 minūtes. Pilnajai fāzei beidzoties, iemirdzas pirmie Saules stari un strauji kļūst gaišs. Mēness pakāpeniski noiet no Saules diska, līdz pazūd arī pēdējais robs. Aptumsums ir beidzies.

Ja Mēness atrodas apogeja tuvumā, tā leņķiskais diametrs ir nepietiekams, lai pilnīgi nosegtu Saules disku (Mēness ēnas konuss nesasniedz Zemes virsmu), tāpēc novērojams gredzenveida Saules aptumsums. Tā gaita ir tāda pati kā pilnam Saules aptumsumam, vienīgi maksimālās fāzes laikā Saule redzama kā spožs gredzens.

Reizēm mēdz būt tā, ka Mēness ēna atrodas Zemes tuvumā, bet neskar tās virsmu, tad uz zemeslodes novērojams tikai daļējs Saules aptumsums, kam pilnās fāzes nav.

Avots: www.lab.lv