Dvīņi astroloģijā, kultūrā, reliģijā

Ingrīda Beķere, filoloģijas maģistre, speciāli «Praktiskajai Astroloģijai»

Dvīņi antīkajā pasaulē saistās ar Kastoru un Polideiku jeb Polluksu, Zeva un Lēdas dēliem, kas bija piedzīvojumu meklētāji un jūrasbraucēji. Kā arī ar Jānu – dievu ar divām sejām. Astroloģijā Dvīņu zodiaka zīme simbolizē mainīgu dabu un pretstatus, vēlmi pēc piedzīvojumiem un zinātkāri. Par Dvīņu zīmes pārstāvjiem astrologi dažkārt joko: nevar saprast, vai viņš ir viens vai divi.

Mainīgie Dvīņi

Dvīņi (latīņu val. Gemini) ir trešā un pēdējā pavasara zodiaka zīme. Pastāv uzskats, ka Dvīņiem ir mainīga un nepastāvīga daba, bet viņi ir veikli, attapīgi, zinātkāri, sabiedriski cilvēki, ar kuriem viegli kontaktēties. Ar Dvīņiem kopā ir interesanti, jo viņiem tīk piedzīvojumi. Dvīņiem piemīt asprātība, iztēle un izgudrotāja spējas, kas palīdz praktiskajā darbībā. Daudz ko sasniegt viņiem palīdz darbīgums, labsirdība, augstsirdība un arī godīgums. Dvīņiem ir ātra uztvere, augsts intelekts un jūtīga iekšējā pasaule, bet viņu temperamenta tips ir ekstraverts sangviniķis. Šīs zīmes pārstāvji ir kustīgu pārsteigumu pilni, taču attiecības ar viņiem dažkārt mēdz būt nepastāvīgas.

Dvīņu zīme pārstāv Gaisa stihiju, kas sniedz mainīgo, gaisīgo dabu, reizēm vēlmi krist galējībās, nepabeigt iesākto, veikt vairākus darbus vienlaikus. Viņiem patīk atrasties nepārtrauktā kustībā, izmēģināt mazliet no visa. Gaisīgās dabas dēļ Dvīņi mēdz būt arī vieglprātīgi, virspusēji, neuzticami, pārsteidzīgi darbos un vārdos, nemierīgi, sliktākajā gadījumā mēdz tenkot un melot. Bet tas viss – sliktākajā gadījumā.

Dvīņi nevar dzīvot bez piedzīvojumiem un spēles elementiem savā dzīvē. Viņiem ir plašs interešu loks, talanti un spējas dažādās jomās. Viņi daudz ko izmēģina, tāpēc arī naudas pelnīšana bieži vien notiek viegli, tomēr nauda ātri iztērējas. Dvīņu zodiaka zīmes pārstāvju materiālais stāvoklis var būt ļoti mainīgs.

Šīs zodiaka zīmes valdošā planēta ir Merkurs, metāls ir dzīvsudrabs, bet minerāls – akvamarīns. Viņu krāsa ir oranža, bet arī raibs dažādu krāsu sajaukums atbilst šīs zīmes pārstāvju mainīgajai dabai. Pat Dvīņu zīmes augi ir vairākās krāsās, piemēram, vijolītes, atraitnītes, neaizmirstulītes. Viņu pārvaldījumā ir arī vīteņaugi, ko simboliski varam uztvert kā tiekšanos pēc daudzām lietām vienlaikus, līkločiem vijoties pa dzīvi.

No reliģiski filozofiskās jomas par visatbilstošāko Dvīņu zodiaka zīmei uzskata jogu, kura ir mācība par savienošanu. Jogu uzskata par vienotību ar Dievu, cilvēka individuālās apziņas vienotību ar universālo, sava ego savienošanos ar savu dievišķo Es, ar mūžīgo garu, dvēseli. Arī pats vārds joga nozīmē vienot, savienot. Uzskata, ka joga palīdz iegūt fizisku, intelektuālu un emocionālu harmoniju.

Dvīņu zvaigznājs bagāts zvaigznēm

Dvīņu zvaigznājs ir viens no divpadsmit zodiaka zvaigznājiem, un tam raksturīgas divas paralēlas figūras. Antīkajā pasaulē tas tika saistīts ar dvīņiem Kastoru un Polluksu jeb Polideiku. Zvaigznāja apzīmējums ir , kas simbolizē kompanjonu, biedru.

No Zemes Dvīņu zvaigznājā ar teleskopu var redzēt 85 zvaigznes. Zvaigznājs atrodas augstu rietumos, un Dvīņu galvas ir spožākās zvaigznes – Pollukss, kas ir dzeltenīga, un Kastors, kas ir balta un ne tik spoža. Kastors patiesībā ir sešu zvaigžņu sistēma, kuru kopā satur gravitācijas spēks, veidojot vienu no ievērojamākajām daudzzvaigžņu sistēmām. Var izskatīties, ka Polluksam ir arī nespodra pavadone, bet tā ir optiska ilūzija, skatoties no Zemes. Realitātē mazā zvaigzne neatrodas pat Polluksa tuvumā.

Zvaigznes, kas veido Dvīņu rokas un ķermeņus, nav tik spodras kā tās, kas iezīmē galvas un kājas. Otrā lieluma zvaigzne, kas pazīstama ar nosaukumu Alhena, veido vienu no Polluksa pēdām. Bet vietās, kur apgaismojums pasliktina debesu novērošanas iespējas, labi redzēt var tikai Alhenu, Polluksu un Kastoru.

Ar Dvīņu zvaigznāju saistīta Geminīdu meteoru plūsma parasti redzama 13.–14. decembrī, kad stundas laikā pastāv iespēja ieraudzīt līdz pat 100 spožiem meteoriem. Tas ir viens no bagātīgākajiem zvaigžņu lietiem. Meteors debesīs izskatās kā taisna un spoža švīka, kas uzplaiksnī nepilnu sekundi. Bet spožu meteoru gadījumā var veidoties «pēdas», kas var būt redzamas vairākas sekundes. Lai arī Geminīdu meteoru plūsmas nosaukums ir cēlies no Dvīņu zvaigznāja debess apgabala, no kura it kā traucas meteori, tie var parādīties gandrīz jebkurā debess apgabalā. Zvaigžņu lietu vislabāk vērot maz apgaismotā vietā, kur var pārraudzīt plašu debess apgabalu.

Dvīņu zvaigznājam līdzas atrodas Lūsis, Vedējs, Vērsis, Orions, Vēzis, Mazais Suns, Vienradzis.

Dvīņu zvaigznājs Latvijā redzams ziemā.

Viens vai divi?

Dvīņi sevī saliedē divas pretējas tendences, divas daļas, viņos ir filozofija un reliģija, kas savijusies gadsimtos. Dvīņi simboliski ir pārejas laiks, kad no vecā un zināmā rodas kas jauns, kurš vēl nav iepazīts un saprasts.

Dvīņus var saistīt ar vienu no vissenākajiem romiešu dieviem – Jānu, kurš tika uzskatīts par divsejaino vai divgalvaino. Viņš ievadīja gada sākumu – janvāri. Romiešu dzejnieks Ovīdijs, par viņu rakstot savā darbā «Fāsti», saka: «Divgalvainais Jān, klusi slīdoša gada sākums. Vienīgais no dieviem, kas redzi savu aizmuguri.» Romieši uzskatīja, ka Jāns ir sākums un gals, jo, sadaloties viņā ietvertajai zemei, liesmām un ūdenim, radās cilvēku un dzīvnieku apdzīvota zeme. Tāpēc viņa arhaiskais vārds ir Haoss – Chaos, no kura viss radies. Ovīdijs «Fāstos», rakstot par Jānu, viņa stāstījumā liek šādus vārdus: «Senatnē mani sauca Haoss, jo es esmu senlaicīga parādība.»

Jānu uzskatīja arī par visu ieeju dievu, un viņš saistāms ar visa aizsākumu, arī gada sākumu. Jāns ar divām dvīņu galvām – sejām skatās divos virzienos – uz austrumiem un rietumiem. Viņa divu dvīņa seju – galvu – dēļ dievs saukts arī par divējādo, par kuru spēcīgāks Grieķijā neesot neviens. Bet tad, kad dievam Jānam upurējot sajauca miltus ar sāli, tad viņu sauca par Patulciju – atvērēju, kurš atver visas durvis un arī rada pasauli. Kā raksta Ovīdijs, viņš atver laika vārtus, bet viņš var arī tos un durvis aizvērt, nepalīdzot cilvēkiem. Jāns tiek saukts arī par sliekšņu sargātāju.

Brāļu patiesa mīlestība

Dvīņu zvaigznāja mīts saistās ar patiesu un pašaizliedzīgu brāļu mīlestību. Tas vēsta, ka dievam Zevam jeb Jupiteram iepatikusies Spartas valdnieka Tindareja sieva Lēda, par kuras skaistumu Grieķijā klīdušas leģendas. Dievs, pirms viņu pats ieraudzījis, nav bijis priecīgs, ka uz zemes ir tik skaista sieviete.

Zevs jeb Jupiters, viltīgs būdams, lai sev neradītu nepatikšanas ar paša sievu Hēru, izlēmis pārvērsties par sniegbaltu gulbi un ielavīties pa logu guļamistabā pie Lēdas. Vēlāk Lēda dzemdējusi dēlu Polideiku jeb Polluksu, meitu Helēnu, kuras dēļ vēlāk izcēlās Trojas karš. Vienlaikus arī no sava vīra Tindareja viņa laida pasaulē divus bērnus – dēlu Kastoru un meitu Klitaimnēstru. (Pastāv arī versija, ka visi bērni radušies no Lēdas izdētajām olām.)

Zevs jeb Jupiters savam dēlam Polideikam jeb Polluksam devis nemirstību, bet brālis Kastors palicis mirstīgs. Viņi abi kļuvuši par varoņiem, Kastors bijis tik stiprs, ka spējis savaldīt pat visniknākos zirgus un vadīt kaujas ratus, bet Polideiks jeb Pollukss bijis ļoti labs dūru cīņās. Abiem brāļiem bijuši arī divi brālēni – Linkejs un Īds, ar kuriem kopā viņi bija paveikuši daudzus varoņdarbus, bet pēkšņi kādu dienu sastrīdējušies. Strīds bijis tik liels, ka izcēlusies cīņa un Īds nodūris Kastoru ar šķēpu. Brālis Polideiks jeb Pollukss, to redzēdams, meties atriebt Kastoru, arī uzsākot cīņu ar brālēnu Īdu. Bet viņa tēvs Zevs jeb Jupiters steidzies palīgā dēlam, uz Īdu raidot zibens šautru, kas viņu sadedzinājusi. Pēc brāļa nāves Polideiks jeb Pollukss ļoti skumis, pat lūdzis Zevam jeb Jupiteram, lai atņem viņam dāvāto nemirstību. Tad dievs viņam piedāvājis izvēlēties – mūžīgu jaunību un dzīvi Olimpā vai kopā ar brāli Kastoru dzīvot vienu dienu Aīda mirušo valstībā un vienu dienu ar dieviem Olimpā. Tā Polideikam jeb Polluksam tika ļauts izvēlēties ļaut brālim mirt un pašam dzīvot Olimpa kalnā vai atdot Kastoram pusi savas nemirstības. Polideiks jeb Pollukss izvēlējies, protams, otro variantu, un kopš tā laika abi ir nešķirami. Viņu zvaigznes tikušas novietotas debesīs kā Dvīņu zvaigznāja spilgtākās zvaigznes, lai simbolizētu brāļu patiesu mīlestību.

Veiksmi nesošie Dioskūri

Kad brāļi kļuva par zvaigznāju, tad senie grieķi Polideiku jeb Polluksu un Kastoru pielūguši kā dievus, kuri pasargā cilvēkus no nelaimēm un aizstāv ceļiniekus. Arī senie jūrasbraucēji viņus dēvēja par saviem aizgādņiem, jo abi tika uzskatīti par prasmīgiem jūrniekiem. Interesanti, ka pat karalienes Elizabetes laikā viņi saglabāja tādu statusu. Jūrnieki deva ziedojumus Kastoram un Polideikam jeb Polluksam un piesauca viņus vētras laikā. Arī mūsdienās Dvīņu zvaigznāja zvaigznes debesīs tiek uzskatītas par jūrnieku veiksmes zīmi.
Senajā Grieķijā Kastoru un Polideiku jeb Polluksu mēdza attēlot ar bronzas kājnieku ķiverēm, kuru forma atgādina olas čaumalu, kas saistās ar vienu no pastāvošajām mīta versijām, ka viņi radās no olas.

Lai arī Kastora un Polideika jeb Polluksa izcelsme bija atšķirīga un viens bija mirstīgs, bet otrs nemirstīgs, dvīņi bija vienoti. Viņi plecu pie pleca devās kaujās, parādīja sevi kā labus jātniekus, medniekus un cīnītājus.

Kastors ar Polideiku jeb Polluksu kopā ar Jāsonu un argonautiem devušies pēc zelta aunādas, atbrīvojuši savu māsu Helēnu, kuru bija nolaupījis Atēnu karalis Tēsejs, kā arī piedalījušies milzīgā Kalidonas mežakuiļa medībās. Viņi nav palikuši nepamanīti tādiem izciliem antīkajiem autoriem kā Homērs un Eiripīds. Kastors un Polideiks jeb Pollukss attēloti kā karotāji, jūrasbraucēji un piedzīvojumu meklētāji.

Kastors un Polideiks jeb Pollukss tiek saukti par Dioskūriem, jo viņi bija viens otram ļoti tuvi. Viņu kults grieķu un romiešu vidū bija ļoti populārs, un ir minēts, ka Dioskūri tika pielūgti pat Kirēnas apkaimē Ziemeļāfrikā.

Ar dvīņu Kastora un Polideika jeb Polluksa attēliem tika radītas monētas, kas kaltas Senās Grieķijas kolonijā Istrijā – pilsētā pie Melnās jūras. Monētās aversā attēloti Dioskūru portreti, bet reversā iekalts Istrijas ģerbonis, kurā delfīnu sagrābis jūras ērglis, virs kura iekalts uzraksts, kurš norāda monētas izkalšanas vietas nosaukumu.

Dioskūriem veltīts arī templis Neapolē, bet tas nav izturējis laika gaitu, un tagad tā vietā ir Neapoles «San Paolo Maggiore» baznīca ar divām korintiskā ordera kolonnām priekšplānā no šī tempļa.

Dvīņu simboli

Dvīņu zīme attēlo divus jaunekļus, bet hieroglifā – vienkārši divas vertikālas svītriņas. Babilonijas zodiakā sākotnēji trešā zīme bijis pūķis ar divām galvām un diviem ķermeņiem. Uz vienu pusi raudzījās lauvas, uz otru – ērgļa galva. Bet senajiem grieķiem nav paticis, ka tas atrodas Saules dieva Hēlija ceļā, tāpēc viņi pūķa vietā ielika Zeva jeb Jupitera dēlu Polideiku jeb Polluksu un viņa brāli Kastoru. Savukārt romieši Dvīņu zīmē saskatīja paša dieva Marsa dēlus – dvīņus Romulu un Remu. Bet arābi par Dvīņu simbolu bija izvēlējušies pāvu pāri.

Tiek uzskatīts, ka Dvīņiem bieži piemīt pārdabisks spēks, tāpēc dažādos laikos un dažādās tradīcijās viņi tiek saistīti ar dzīvības radīšanu un likumsakarību izveidošanu. Dvīņi ir arī kompromisa simbols, viņi sevī iemieso pretmetus – gaismu un tumsu, dzīvību un nāvi, ļauno un labo, sievišķo un vīrišķo, kas ir savstarpēji vienoti.

Dvīņu zodiaka zīmes aizgādībā no cilvēka ķermeņa daļām ir rokas (bet ne tikai). Arī tās mums ir divas, un ar tām var dot un ņemt.

Dvīņi ir radoša diāde, divas radošas sākotnes, kas var būt arī pretstati – ārdošs un radošs. Sakralizēti dvīņi ir auglības simbols. Kultūrā par dvīņiem uzskata arī androgīno variantu, kad divi dzimumi ir saplūduši vienā, simbolizējot to, ka sievišķais un vīrišķais nevar pastāvēt viens bez otra.

Latviešu mitoloģijā dvīņu simbolu iemieso Jumis – divi kopā saauguši augļi, kas simbolizē pārticību.

Vairākas leģendas par seno pilsētu rašanos saistītas tieši ar dvīņiem, piemēram, ar dvīņiem Romulu un Remu, kuri saistīti ar Romas dibināšanu.

___

@ Autortiesības ieder SIA "Mediju Nams", pārpublicēšana tikai ar izdevēja rakstisku atļauju.

Bloga sadaļas

Guna Kārkliņa

Profila attēls

Kontakti

Nobalso par blogu

456 iesaka šo blogu

Balsot