Kas ir asterīdi?
Asteroīdu tipi
Latvijas vārds Visumā
Bīstamie "kosmiskie klaidoņi"
Tuvākie "uzbrukumi"
Asteroīdu mitoloģija /astrologiem/
Starpplanētu telpā, kur atrodas Zeme, ap Sauli riņķo un šo telpu aizpilda dažādu lielumu akmeņi un akmentiņi, putekļu mākoņi, ledus gabali un citi kosmiskās vielas fragmenti. Vismazākie un nekaitīgākie no tiem ir meteori. Pēc lieluma tiem seko komētas, meteorīti. Tie ir starpplanētu telpā riņķojoši debesu ķermeņi, kuru diametrs nepārsniedz 500 metrus. Savukārt asteroīdi jeb mazās planētas ir jau lielāku izmēru objekti, kas riņķo ap Sauli.
Asteroīdi ir metāliski, klinšaini debess ķermeņi bez atmosfēras, kas riņķo ap Sauli, bet ir pārāk mazi, lai tos nosauktu par planētām. Plašāk pazīstamas kā „mazās planētas", desmitiem tūkstošu asteroīdu pulcējas tā sauktajā galvenajā asteroīdu joslā: bezgalīgā, virtulim līdzīgā aplī, kas atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām apmēram 2 līdz 4 AU (186 miljonu līdz 370 miljonu jūdžu jeb 300 miljonu līdz 600 miljonu kilometru) attālumā. Gaspra un Ida ir nozīmīgākie šīs joslas asteroīdi.
(no Near Earth Asteroid Research (NEAR) ziņu klāsta)
Tiek uzskatīts, ka asteroīdi ir pirmatnējais materiāls, kura saplūšanu planētas lieluma ķermenī pirms 4.6 biljoniem gadu, laikā, kad radās solārā sistēma, nepieļāva Jupitera spēcīgais gravitācijas spēks. Ir aprēķināts, ka visu asteroīdu kopējā masa varētu izveidot debess ķermeņi, kura diametrs būtu apmēram 930 jūdzes jeb 1500 kilometru jeb mazāk kā puse no Mēness.
Vairums asteroīdu ir neregulāras formas debesu ķermeņi, stūraini klinšu bluķi.To virsma var būt gaiša vai tumša, tos klāj meteorītu triecienu radītie krāteri. Asteroīdiem nav atmosfēras, jo gravitācijas spēks ir pārāk mazs, lai noturētu gāzu atomus. Tie ir auksti debesu ķermeņi, un to virsmas temperatūra pat Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz mīnus 100 grādus pēc Celsija skalas.
Asteroīdu joslā riņķo aptuveni 100 000 asteroīdu. Vairāk nekā 6000 no tiem ir noteiktas un precīzas orbītas. Šiem asteroīdiem ir piešķirti numuri, doti nosaukumi. Vislielākais asteroīds ar 1. kārtas numuru ir Cerera (tās diametrs - aptuveni 1000 kilometru). Otrais lielākais asteroīds ir Pallāda, un tā diametrs ir ap 600 kilometru. Tikai nedaudz mazāks - ar diametru 538 kilometri - ir trešais lielākais asteroīds Vesta. Visi pārējie asteroīdi ir mazāki. Vismazākais zināmais asteroīds ir ar 500 metru diametru. (Informācijas avots: google: LIIS projekts „Astronomija tīklā". Mazās planētas)
Vairums nozīmīgāko joslas asteroīdu virzās pa viegli eliptiskām, nemainīgām orbītām, rotējot tādā pat virzienā kā Zeme un pilnu Saules ciklu iziet trijos līdz sešos gados.
Mūsu izpratne par asteroīdiem ir iegūta no sekojošiem trim avotiem: uz Zemes novietotas attālinātās zondēšanas sistēmas, datiem, kas iegūti no Galileja komētai garām lidojošiem objektiem, un meteorītu laboratoriskās analīzes. Asteroīdus klasificē atšķirīgos tipos atkarībā no to albedo jeb atstarotājspējas, t.i., atkarībā no asteroīdu sastāva, kuru nosaka to spektrālās īpašības atstarotajā saules gaismā, un varbūtējām līdzībām ar pazīstamajiem meteorītiem. Albedo attiecas uz objekta atstarotājspējas (reflektivitātes pakāpi) jeb iekšējo spožumu. Baltas, perfekti atstarojošas virsmas albedo ir 1.0, bet melnas, perfekti absorbējošas virmas albedo ir 0.0.
Lielākais vairums asteroīdu pieder pie viena no trim tipiem:
· C-tipa asteroīdi (oglekļa): šim tipam pieder vairāk kā 75% no visiem pazīstamajiem asteroīdiem. Tie ir ļoti tumši asteroīdi, kuru albedo ir 0.03 - 0.09. To sastāvs, domājams, līdzinās Saulei, bet nesatur ūdeņradi, hēliju un citus ātri gaistošus elementus. C-tipa asteroīdi lokalizējas galvenās joslas ārējos slāņos;
· S-tipa asteroīdi (silīcija): šim tipam pieder apmēram 17% no visiem zināmajiem asteroīdiem. Tie ir relatīvi spoži, un to albedo svārstās no 0.10 -0.22. Sastāv no metāliskās dzelzs sajaukumā ar dzelzs un magnija silikātiem. S-tipa asteroīdi dominē iekšējos asteroīdu joslas slāņos;
· M-tipa asteroīdi(metāliskie): šim tipam pieder lielākais vairums pārējo pazīstamo asteroīdu. Tie ir relatīvi spoži asteroīdi, kuru albedo ir 0.10 - 0.18. To sastāvā dominē metāliskā dzelzs. M-tipa asteroīdi galvenokārt lokalizējas asteroīdu joslas vidējos slāņos.
Joprojām nav skaidras asteroīdu un meteorītu savstarpējās attiecības. Visvienkāršākie meteorīti, kas pazīstami kā hondrīti, sastāv no sīkām akmens lodītēm, un, šķiet, relatīvi nav mainījušies savā struktūrā kopš solārās sistēmas izveidošanās brīža. Akmens-dzelzs (stony-iron)meteorīti, no otras puses, šķiet ir paliekas no lielākiem debess ķermeņiem, kas reiz izkusuši, kā rezultātā smagākie - metāli un vieglākie - akmeņi, nodalījās atsevišķos slāņos.
Ieilgušajās zinātniskajās diskusijās tiek spriests, vai visvienkāršākie asteroīdi - S-tipa asteroīdi- ir parasto hondrītu pirmsākums. Līdz šim iegūtie spektrālie pierādījumi vedina domāt, ka S-tipa asteroīdi varētu būt ģeoķīmiski pārstrādāti debess ķermeņi, kas ir radniecīgi akmens-dzelzs asteroīdiem. Ja pieņem, ka S-tipa asteroīdi nav hondrīti, tad ir jāatrod cits to izcelsmes avots. Ja abi augstāk minētie asteroīdi ir radniecīgi, tad zinātniekiem jāatrod izskaidrojums, kāpēc tie spektrāli nelīdzinās viens otram.
Asteroīdi, kuru orbītas pietuvina tos Saulei 1.3 AU robežās (121 miljona jūdžu jeb 195 miljonu kilometru), pazīstami kā Zemei tuvojošies asteroīdi jeb Zemei tuvie asteroīdi (ZTA-i). Tiek uzskatīts, ka vairums ZTA-u ir atsevišķi fragmenti, kuri atrāvušies no galvenās joslas vai nu asteroīdu sadursmju rezultātā, vai Jupitera gravitācijas iedarbības rezultātā. Daži ZTA-i varētu būt mirušu īsperioda komētu kodoli. ZTA-u populācija, šķiet, pārstāv lielāko vairumu vai pat visus asteroīdu tipus, kas atrodami galvenajā joslā.
ZTA-i sagrupēti trijās kategorijās, kuras nosauktas katras kategorijas slavenākā pārstāvja vārdā: 1221 Amori (Amors), 1862 Apollo (Apollos) un 2062 Atēni (Atens):
· Amori: asteroīdi, kuri šķērso Marsa orbītu, bet tā īsti nekad nesasniedz Zemes orbītu. Eros - NEAR misijas mērķis - ir tipisks Amors;
· Apollo: asteroīdi, kuri šķērso Zemes orbītu periodā, kas lielāks par 1 gadu. Ģeografos (Geographos) ir Apollo pārstāvis;
· Atēni: asteroīdi, kuri šķērso Zemes orbītu periodā, kas mazāks par 1 gadu. Ra-Šaloms (Ra-Shalom) ir tipisks Atēns.
ZTA-i ir dinamiski jauna populācija, kuru orbītas attīstās 100-miljonu gadu laikā, Saules un sauszemes planētu sadursmju un gravitācijas savstarpējās ietekmes rezultātā. Līdz šai dienai atrasti apmēram 250 ZTA-i, iespējams, tie ir tikai daži procenti no šo asteroīdu kopējās populācijas. Lielākais pašreiz zināmais ZTA-s ir 103 Ganaimeds (Ganymed), kura diametrs ir apmēram 25.5 jūdzes jeb 41 kilometrs. Aprēķini vedina domāt, ka vismaz 100 ZTA-i varētu būt pietiekoši lieli - diametrā 0.6 jūdzes jeb 1 kilometrs -, potenciāli apdraudot Zemi.
Latvijas astronomu atklātie, tādēļ mūsu astronomu dotajos vārdos nosauktie asteroīdi:
| Nr. | Asteroīda | Atklāšanas | Nosaukuma | Nosaukuma izcelsme un |
| 1284 | Latvia | 1933 | 1934 | Latvijas Republika (valsts nosaukums, vietvārds) |
| 1796 | Riga | 1966 | 1971 | Latvijas galvaspilsēta (pilsētas nosaukums, vietvārds) |
| 1805 | Dirikis | 1970 | 1974 | Matīss Dīriķis (latviešu astronoms) |
| 2014 | Vasilevskis | 1973 | 1977 | Staņislavs Vasiļevskis (latviešu izcelsmes astronoms) |
| 2867 | Šteins | 1969 | 1986 | Kārlis Šteins (latviešu astronoms) |
| 3233 | Krišbarons | 1977 | 1985 | Krišjānis Barons (folklorists, ievērojams kultūras darbinieks) |
| 4136 | Artmane | 1968 | 1996 | Vija Artmane (ievērojama latviešu aktrise) |
| 4391 | Balodis | 1977 | 1992 | Jānis Balodis (LU Astronomiskās observatorijas darbinieks) |
| 4392 | Agita | 1978 | 1992 | Agita Tarasova (LU Astronomiskās observatorijas darbiniece) |
| 16513 | Vasks | 1990 | 2006 | Pēteris Vasks (pasaulslavens latviešu komponists) |
| 23617 | Duna | 1996 | 2007 | Daugava (upes nosaukums, vietvārds) |
| 24709 | Mitau | 1991 | 2007 | Jelgava (pilsētas nosaukums, vietvārds) |
| 24794 | Kurland | 1993 | 2007 | Kurzeme (novada nosaukums, vietvārds) |
Ar ievērojamu kultūras darbinieku vārdiem asteroīdu nosaukumos parasti viss ir skaidrs, taču ne tik vienkārši iegūstama ir informācija par pārējiem latviešu dotajiem nosaukumiem. Asteroīds „Šteins" savu nosaukumu iemantojis par godu LU Astronomiskās observatorijas vadītājam, profesoram Kārlim Šteinam (1911 - 1983), kurš, vēl students būdams, precīzi noteicis orbītu mazajai planētai, kam 1934. gadā piešķirts nosaukums „Latvija".
LU Astronomiskās observatorijas zinātniskais darbinieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors, gadagrāmatas „Mazo planētu efemerīdas" pastāvīgais līdzautors Matīss Dīriķis (1923 - 1993) mazo planētu un komētu pētījumiem atdevis daudzus savas dzīves gadus, tādēļ viņa vārds dots planētai „Dīriķis". Savukārt, viņa nopelns ir asteroīdam „Rīga" dotais nosaukums.
Asteroīds „Vasiļevskis" nes latviešu izcelsmes 1944. gadā uz ASV emigrējušā astronoma, Lika observatorijas līdzstrādnieka, profesora Staņislava Vasiļevska ( 1907 - 1988) vārdu.
Mazās planētas „Balodis" un „Agita" nosauktas par godu Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas zinātniskajiem darbiniekiem Jānim Balodim un Agitai Tarasovai. Balodis viens no pirmajiem kādreizējā PSRS izstrādāja un ieviesa praksē automātiskās zvaigžņu identifikācijas un fotogrāfisko novērojumu astrometriskās apstrādes metodes. Agita Tarasova kā erudīta programmētāja sadarbībā ar J. Balodi ieviesa šo metodiku Krimas observatorijas praksē.
Jāpiemin, ka vārda došana mazajām planētām jeb asteroīdiem mūsdienās ir ilgstošs process. Vispirms vairākiem zinātniekiem jāapstiprina jaunatklātās planētas esamība, tad tai tiek dots savs numurs, un tikai pēc tam jaunatklājējs vai attiecīgā observatorija, kurā tas izdarīts, var piedāvāt planētai vārdu. Vārds tiek reģistrēts Pasaules astronomijas biedrībā, kur tiek izrakstīts attiecīgs sertifikāts. Planētas nosaukumam piedāvāto vārdu apstiprina īpašā starptautiska komiteja, kuras sastāvā ir 13 astronomi no dažādām valstīm. Šī komiteja tiek ievēlēta reizi trijos gados.
(Informācijas avots: http://www.lab.lv/index.php?pid.=304003).
Latvijā ar asteroīdu pētīšanu nodarbojas Latvijas Valsts Universitātē, kur Astronomijas observatorijā ar statistiskām metodēm tiek pētīta asteroīdu sistēma ( A. Klēze, 1928.g.). Šeit atklāts asteroīds „Latvija" (K. Šteins), noteikts Eosa grupas asteroīdu vecums (K. Šteins), precīzi aprēķināta asteroīda „Rīga" orbīta (M. Dīriķis), pētītas asteroīdu kustības evolūcijas īpatnības (M. Dīriķis). Minētā observatorija piedalās ne vien asteroīdu orbītu un efemerīdu aprēķināšanā, bet arī nenumurēto asteroīdu identitāšu meklēšanā. ("Latvijas Enciklopēdija" ; 4. sējums. LATV- ROJA. SIA „Valērija Belokoņa izdevniecība", Rīga, 2007.)
Asteroīdu pētījumi notiek arī Latvijas Astrofizikas observatorijā Baldonē. Mūsu valsts observatorija darbojas klasiskajā virzienā - nodarbojas ar auksto zvaigžņu īpašību izpēti, novēro mazo planētu joslu starp Marsa un Jupitera orbītām. Pēdējos divos gados Baldones observatorija atklājusi 39 jaunas oglekļa zvaigznes, bet šogad atklāti 9 jauni asteroīdi. Tie ir ar diametru no 1 līdz 9 kilometriem. Dati par tiem jau iesniegti Hārvarda Universitātes Smitsonas observatorijā, kur savā visas pasaules mazo planētu un asteroīdu novērojumu datus. Četri no tiem nākamajā Zemei tuvošanās laikā tiks numurēti un nosaukti vārdā. Diviem no tiem būs mūsu astronomu dotie latviskie nosaukumi!
Pagātnē daudzi asteroīdu ķermeņi saskārās ar Zemi un Mēnesi, un viena no plaši pieņemtajām teorijām uzskata, ka pirms 65 miljoniem gadu šādas asteroīda vai komētas, kuras diametrs bija vismaz 6 jūdzes jeb 10 kilometri, sadursmes rezultātā masveidīgi izmira daudzas dzīvības formas, ieskaitot dinozaurus. Citi, savukārt, uzskata, ka ķīmiskās nukleīnskābju vienības, no kurām vēlāk izveidojās dzīvības formas, un vairums ūdens uz Zemes ieradās ar asteroīdiem vai komētām, kuras bombardēja planētu Zemi tās agrīnajās veidošanās stadijās.
1908.gada 30.jūnijā neliels asteroīds 330 pēdu jeb 100 metru diametrā eksplodēja virs attālā Tunguskas reģiona Sibīrijā, izpostot vairāk kā vienu miljonu akru meža. Bet viens no visnesenākajiem tuvākajiem asteroīda pietuvināšanās gadījumiem Zemei notika 1989.gada 23.martā, kad asteroīds, kura diametrs bija 0.25 jūdzes jeb 0.4 kilometri, pietuvojās Zemei 400000 jūdžu jeb 640000 kilometru attālumā no Zemes. Pārsteigtie zinātnieki aprēķināja, ka Zeme un asteroīds, kas svēra 50 miljonus tonnu un tuvojās Zemei ar ātrumu 46000 jūdzes jeb 74000 kilometri stundā, šķērsoja to vienu un to pašu punktu kosmosā tikai ar sešu stundu starpību.
Līdz pat mūsdienām, ir saglabājušies ap 140 krāteru, kas uz mūsu planētas labi redzami no kosmosa.
Asteroīdu sprādzieni nepārtraukti notiek arī gaisā, un vidēji astoņas eksplozijas gadā tie ir ar Hirosimas atombumbas jaudu. Akmens asteroīdi bieži vien ir tik trausli, ka eksplodē gaisā, un tas būtu vēl postošāks, vēl bīstamāks sprādziens.
Zinātnieki patlaban vēl nespēj paredzēt, kad un kur varētu notikt nākamā asteroīda trieciens, cik lielus postījumus tas nodarītu. Tāpēc asteroīdi tiek meklēti jau kosmosā, tiek pētīta šo „kosmisko klaidoņu" trajektorijas. Kalifornijas tehnoloģijas Institūta Kosmiskās laboratorijas zinātnieki var noteikt, vai asteroīds ķers Zemi, vai ne - paies tai garām tūkstošiem kilometru attālumā.
Asteroīdu pētījumi notiek divu projektu ietvaros - NEO ( Near Earth Objects) un SPACEGUARD. ASV plāno Havaju salās uzbūvēt četrus lielus teleskopus ( PANSTARS) asteroīdu novērošanai. Tas ļaus samazināt laiku no asteroīda atklāšanas līdz tā orbītas galīgai un precīzai noteikšanai. Patlaban šim nolūkam nepieciešami divi līdz pieci gadi, taču pēc jauno un dārgo projektu īstenošanas - ja lielvalstis šim nolūkam piešķirs vajadzīgos līdzekļus, to varēs izdarīt pat trijos mēnešos. Zemei bīstamo asteroīdu apzināšana ir ļoti svarīga, jo no tās atkarīga visas mūsu civilizācijas pastāvēšana. Ar šīm problēmām patlaban nodarbojas NASA (ASV Astronautikas un kosmisko pētījumu pārvalde), kas atbalsta dažādas izpētes programmas, kurās ar jaudīgu teleskopu palīdzību tiek pazināti Zemes orbītu šķērsojošie kosmiskie objekti, un to skaits varētu būt ap 1000. Apmēram trīs ceturtdaļas no tiem jau ir atklātas, šo asteroīdu orbītas - izkalkulētas, novērtēts to globālās katastrofas izraisīšanas potenciāls.
Protams, arī šajā zinātnes jomā netrūkst šaubu, neprecizitāšu, paradoksu un nejaušību. Pēdējā laikā lielu ažiotāžu sacēlušas atšķirīgās prognozes par asteroīda „Apophis" (kārtas numurs 99942) iespējamo sadursmi ar Zemi: 13 gadus vecais vācu skolēns Niko Markuards izlabojis NASA prognozes. NASA savulaik norādījis, ka ir 1:45000 iespēja, ka asteroīds ietrieksies Zemē. Skolēna prognoze ir daudzkārt pesimistiskāka - 1:450. savos parēķinos N. Markuards izmantojis Potsdamas Astrofizikas institūta teleskopa veiktos mērījumus?
(Informācijas avots: http://www.apollo.lv/portal/news/1667/articles/125308/0).
Savukārt, NASA pārstāvis Dveins Brauns uzstāj uz savu aprēķinu pareizību, jo, viņaprāt, Pasadenas Reaktīvās kustības laboratorijas speciālisti bijuši gana precīzi, un nav pamata šaubīties par Zemei tuvo objektu programmas administrācijas aplēsēm attiecībā uz minētā asteroīda sadursmi ar Zemi 2036. gadā.
(Informācijas avots: http://www.apollo.lv/portal/news/1667/articles/125495/0).
Ir zināmi arī tie asteroīdi, kas tuvākajā laikā pietuvosies mūsu planētai:
2011. gada 15. augustā komēta „45P/Honda-Mrkos-Pajdusakova" 23,4 Mēness distanču attālumā aiztrauksies garām Zemei ar ātrumu 25 kilometri sekundē.
2016. gada 22. martā tikai 6 līdz 10 Mēness distanču attālumā Zemei garām ar ātrumu 10 kilometri sekundē aiztrauksies komēta „P/200G1".
2029. gada 13. aprīlī pie debesīm būs redzams, taču Zemei briesmas neradīs, asteroīds „99942 Apophis" (Tieši Eiropā un Āzijā būs vislabākā līdz šim zināmā iespēja novērot šo asteroīdu. Atsevišķās vietās tas būs redzams pat ar neapbruņotu aci.)
AVOTI:
Bez tekstā minētajām materiāla sagatavošanā izmantotas arī šādas interneta saites:
http://www.lab.lv/index.php?pid=304003
http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/mistika/article.php?id=539066
Asteroīdu foto galerijas atrodamas:
http://nssdc.gsfc.nasa.gov/photo_galery/photogalery-asteroids.html
http://en.wikipedia.org/wiki/Asteroid
Atpakaļ
Uz augšu